“Darbojas milzīgs cilvēka miesas blenderis!” – Latvijas mikroķirurgi par darbu kara zonā
Apstākļi, kādos abi Latvijas mikroķirurgi Kijevā dzīvo, ir ļoti pieticīgi. Slimnīcu viņi neatstāj. Sadzīve notiek 50 metru garā gaitenī, kur gan guļ, gan paēd, gan nepārtraukti operē, vēsta TV3 ziņas.
“Lielākā daļa no darbiniekiem praktiski neiziet no teritorijas ārā. Ir drusku bunkura sajūta, strādājam tikai telpās, logi ir aizlīmēti ar melnu plēvi un priekšā logiem aizlikti smilšu maisi,” stāsta mikroķirurgs Mārtiņš Malzubris, kurš brīvprātīgā kārtā devies uz Kijevu palīdzēt karā cietušajiem.
Melnās plēves uz logiem, lai, gadījumā, ja operācija ievelkas naktī, pretinieks neredz gaismu slimnīcas logos.
“Šo darbu mēģina organizēt pa dienu, 16.00 beidz operēt Traumatoloģijas centra operācijas zālē un visas zāles tiek izberztas, izmazgātas, izpucētas, viss tiek notīrīts, lai būtu mehāniskā tīrība, ņemot vērā, ka individuālo sterilitāti ir grūti ievērot. Pēc stundas atkal ieved piecus. Hopā! Iet uz zāli un šancē! Ieved plkst. 03 naktī, iet un strādā!” stāsta Latvijas mikroķirurgs Kijevā.
Jāoperē kara apstākļos. Medikamenti pietiekot, jo piegādes Kijevai nav pārtrūkušas, bet par sterilitāti, pie kādas pierasts normālos apstākļos, šeit jāaizmirst. Arī mērķis ir piezemētāks – vispirms glābt dzīvību. Tikai pēc tam, ja izdodas, arī roku vai kāju.
“Darbojas milzīgs cilvēka miesas blenderis. Un šis blendera produkts tiek vests ar autobusiem divos virzienos. Daļu apārstē un aizsūta citur, daļu – uz māju, kur uzglabā mirušu cilvēku. Tas ir jāredz, lai spētu to aptvert. Šis blenderis darbojas nepārtraukti. Operācijas notiek uz trim galdiem paralēli, kur strādā 1-2-3 brigādes ar katru pacientu, kur sterilitāte ir… jebkura virsmāsa sajuktu prātā! Tā tiek ievērota kā pārtikas tirdzniecībā, virtuves līmeņa sterilizācija, kas tāda ir, citādi nevar, citādi neizlaistu cauri tos pacientus,” stāsta Olafs Libermanis, mikroķirurgs no Latvijas.
Traumas ir šaušalīgas. Ārstiem jācīnās pret to, ko tehnoloģijas un militārā attīstība pēdējā gadsimta laikā ir panākusi. Un armijai ir prasmes apturēt asiņošanu, lai cilvēks nenomirst turpat kaujas laukā, iekraut mašīnā un atvest līdz slimnīcai. Grūtākais paliek uz ārstiem.
