“Gūstekņa statuss nepienākas.” Vai Krievijas vēstniecība iebiedē latviešus, kuri devušies karot par Ukrainu?

Varbūt nav nejaušība, ka ieraksts par leģiona tēmu Krievijas vēstniecības Latvijā “Facebook” kontā izdarīts tieši 16. martā – kad daļa latviešu piemin tautiešus, kuri Otrā pasaules kara laikā dienēja Latviešu leģionā.

Ieraksta vēstījumam un lietotajiem terminiem der pievērsties cītīgāk: “Vēlamies pievērst uzmanību informatīvajam ziņojumam, kas parādījās Ukrainas vēstniecības Rīgā oficiālajā resursā, ar aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem stāties tā dēvētā starptautiskā teritoriālās aizsardzības leģiona rindās un doties “cīņā pret Krievijas okupantiem”,” teikts ievadā.

“Būtībā tas, ar ko nodarbojas Ukrainas diplomāti, nav nekas cits kā ārvalstu algotņu vervēšana un kūdīšana iesaistīties kaujās. Šāda “rekruteru” darbība acīmredzami neatbilst 1961. gada Vīnes Konvencijas par diplomātiskajiem sakariem noteikumiem. Paļaujamies uz to, ka Latvijas varas iestādes rīkosies, lai novērstu šo bīstamo, prettiesisko Ukrainas vēstniecības ieceri,” rakstīts turpinājumā.

Īpaši jāpievēršas arī “Facebook” publicētā paziņojuma pēdējai rindkopai, kurā, cik noprotams, tiek pateikts, ka latviešus, kuri piedalīsies kaujās Ukrainas teritorijā, Krievijas armija var neņemt gūstā un attiecībā uz viņiem ir tiesīga neievērot starptautiskās, humanitārās normas: “Gribētos arī atgādināt, ka saskaņā ar starptautisko, humanitāro tiesību normām algotņi netiek uzskatīti par kombatantiem un tātad viņiem nav tiesību uz karagūstekņa statusu ar visām no tā izrietošajām sekām.”

Krievija nepārzina humanitāro tiesību normas, kuras piesauc

Ņemot vērā to, ka vēl nesen Krievijas vēstniecība apšaubīja Mariupolē sabombardētā dzemdību nama nofotografēto grūtnieču eksistenci, droši vien nav īpaši jēgpilni šausmināties par retoriku un mājieniem, kurus iepriekš aprakstītajā ziņojumā dod kaimiņvalsts.

Taču šajā ziņojumā ir minēti vairāki jēdzieni un tiesību normas, kuru piesaukšanu gan der īsumā izanalizēt.

To lūdzām darīt Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektoram Mārim Lejniekam.

“Viņi savā paziņojumā piemin 1961. gadā sastādīto Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem, taču uzreiz varu pateikt, ka Ukrainas vēstniecība Latvijā šeit neko nav pārkāpusi. Konvencija netraucē Ukrainai izplatīt informāciju tā, kā tas darīts līdz šim. Arī militāro attiecību organizēšana ar Latviju nav nekāds pārkāpums šajā izpratnē,” pēc iepazīšanās ar Krievijas puses sarakstīto pauda Lejnieks.

LU starptautisko tiesību speciālists arī norāda, ka Krievijas vēstniecībai nevajadzētu steigties ar jēdziena “algotņi” lietojumu.

“Lieta tāda, ka 1977. gada 8. jūnija papildu protokols pie 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijām, kas attiecas uz starptautiska rakstura bruņotu konfliktu upuru aizsardzību (1. protokols) skaidri definē, ka algotnis ir jebkura persona, kuru, cita starpā, piedalīties karadarbībā pamudinājusi galvenokārt vēlme iegūt personisko labumu, kurai karojošā puse vai kāds cits tās labā ir apsolījis tai materiālu kompensāciju, kas būtiski pārsniedz to, kas apsolīta vai tiek maksāta līdzīga ranga kombatantam, kas šīs puses bruņotajos spēkos veic līdzīgus uzdevumus,” skaidro Lejnieks.

Viņš attiecīgi piebilst, ka, pirms ir pārliecība, ka Ukrainas starptautiskajā leģionā dienošajiem izpildās augstākminētie nosacījumi, būtu pāragri runāt par viņu statusu starptautisko normu izpratnē.

Atbildot uz jautājumu, vai Krievijas vēstniecība Latvijā, piesaucot konkrētās starptautiskās tiesību normas un lietojot specifiskos jēdzienus, savā vēstījumā faktiski neatzīst, ka tas, kas notiek Ukrainā ir karš, nevis “speciālā operācija”, Lejnieks skaidro: “Ziniet, tam nav īpašas nozīmes, kādus jēdzienus Krievijas puse lieto, apzīmējot Ukrainā notiekošo. Starptautiskajās normās tiek lietoti jēdzieni “militārais konflikts”, “karadarbība”. Krievijas puses jēdziens “speciālā operācija”, manuprāt, ir kaut kas, kas vairāk nepieciešams viņu iekšējai komunikācijai ar saviem valstspiederīgajiem, pilsoņiem.”

Vai Krievijas vēstniecība uzmanīgi vēro Latvijas iedzīvotājus?

Atgādinām, ka marta sākumā Krievijas vēstniecība Latvijā sociālajos tīklos izplatīja paziņojumu, ka rūpīgi seko līdzi Latvijas iedzīvotāju izpausmēm protesta akcijās.

“Instagram” oficiālajā vēstniecības kontā tika pateikts, ka vietējo iedzīvotāju izpausmes – tā dēvētā “Uzvaras pieminekļa” apliešana ar krāsu un protests pie vēstniecības pilsētas centrā – tiekot uzskatīti par “vienas ķēdes posmiem”.

Paziņojumu vēstniecība ilustrēja ar fotogrāfijām, kurās redzami protesta akcijas dalībnieki ar karogiem.

Vēstniecības oficiālajā kontā arī piebilsts, ka Krievijas Federācija noteikti ņems šīs Latvijas iedzīvotāju izdarības vērā, veidojot tālākās attiecības ar Latvijas valsti.

Zem šī vēstniecības ieraksta stiepās virtene Krievijas rīcību atbalstošu komentāru, kuros pausts kauns par to, kā Latvijā cilvēki rīkojušies pret minēto pieminekli.

Nesen vēstniecība arī aicinājusi Latvijā dzīvojošos krievu tautiešus un Krievijas pilsoņus ziņot vēstniecībai e-pastā, ja gadījies ciest no diskriminācijas savas etniskās piederības, valodas, reliģijas u.c. apstākļu dēļ.

No vēstniecības izraida trīs darbiniekus

Tikmēr piektdien, 18. martā, Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) paziņoja, ka no Latvijas tiks izraidīti trīs Krievijas vēstniecības darbinieki.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) norādīja, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un to, ka šo personu darbība nav savietojama ar diplomāta statusu.

"Esmu pieņēmis lēmumu par trīs Krievijas vēstniecības darbinieku izraidīšanu no Latvijas. Lēmums pieņemts saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un to, ka šo personu darbība nav savietojama ar diplomāta statusu. Šī ir koordinēta Baltijas valstu rīcība," rakstīja Rinkēvičs.

Kā informēja ĀM, ministra lēmums ir pieņemts, solidarizējoties ar Ukrainu pret Krievijas militāro agresiju, kuras plānošanā un realizēšanā nozīmīgu lomu ieņēmuši Krievijas drošības dienestu pārstāvji.

Šodien Rinkēviča lēmums ir paziņots Krievijas vēstniekam Latvijā Mihailam Vaņinam, un izraidāmajām personām Latvija ir jāatstāj līdz 23. marta plkst. 23.59.

Jāteic, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas nolēmusi spert šādus soļus. No Lietuvas tiek izraidīti četri Krievijas vēstniecības darbinieki, bet no Igaunijas - trīs.

Savukārt Slovākija paziņojusi, ka izraidīs trīs Krievijas vēstniecības darbiniekus, paskaidrojot, ka viņi turēti aizdomās par spiegošanu.

Tikmēr Bulgārija izraidīs desmit Krievijas diplomātus saistībā ar starptautisko konvenciju par diplomātiskajām attiecībām pārkāpšanu.

Krievija jau paziņoja, ka spers atbildes soļus uz savas vēstniecības darbinieku izraidīšanu.