Galma apvērsums Krievijā. Vai tas vispār vēl ir iespējams?
Galma apvērsums Krievijā ir viens no scenārijiem, uz ko daudzi cer, domājot par Ukrainas kara izbeigšanu. Vai tas vispār ir iespējams un pie kādiem apstākļiem tas varētu notikt? To portāls Jauns.lv jautāja politologam un Džordža Vašingtona universitātes viespētniekam Andim Kudoram.
Viņš intervijā portālam Jauns.lv sacīja: “Joprojām pastāv cerība par galma apvērsumu, bet es domāju, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir veicis mājasdarbus, lai tas būtu grūti izdarāms. Viņa elite nav pilnīgi vienota savā starpā. Tā ir vienota ap Putinu, bet nav vienota savā starpā. Es domāju, ka Putins pie tā ir mērķtiecīgi strādājis.
Daļa ir gatavi izpildīt šausmīgas pavēles
Piemēram, ir Viktors Zolotovs. Viņš ir Putina bijušais miesassargs, Krievijas Nacionālās gvardes komandieris, kurš ir opozīcijā citiem spēkiem, piemēram, ar FDD saistītiem.
Tad vēl ir “kadirovieši”. Viņi ir kaut kas līdzīgs “Melnajai sotņai” Krievijas cara laikā. Viņi ir gatavi izpildīt tādas pavēles, ko citi varbūt nebūtu gatavi izpildīt. Ramzans Kadirovs ir teicis, ka viņš ir Putina kājinieks un izpildīs jebkuru viņa pavēli. Viņš jau ir publiski to paudis.
Nesen “kadirovieši” nolaupīja viena čečenu tiesneša sievu, un tas notika publiski. Putins viņus neapstādināja. Kāpēc? Tāpēc, ka šajos turbulences laikos viņam noder visi, it sevišķi tie, kas ir gatavi viņu aizstāvēt kādā kritiskā situācijā. Tāpēc arī ir zināma fragmentācija viņa spēka struktūrās.”
Viņu redzējums atšķiras no mūsējā
Kudors pauda viedokli, ka Putina elite daudz gadu analizēja, kāpēc notika revolūcija un apvērsums Krievijā 1917. gadā, kad bija februāra revolūcija un oktobra apvērsums. Viņi analizēja arī Mihaila Gorbačova valdīšanas laiku.
“Viņu vērtējums atšķiras no mūsējā. Ja mēs skatāmies no Rietumu perspektīvas un secinām, ka nenotika reformas un tāpēc bija revolūcija un lielas kataklizmas, tad Putina elites skatiens, visticamāk, ir tāds: elite nebija pietiekami vienota un stipra, tā pārāk vaļīgi palaida procesus un nekontrolēja tos, tāpēc notika lielās kataklizmas.
Kara plosītā Ukrainas pilsēta Irpiņa 2022. gada marta sākumā
Putins ir ļāvis zagt un iedzīvoties
Šis skatījums ir principiāli svarīgs, tāpēc viņi ir domājuši, kā nosargāt savu varu un ļaut elitei nerotēt, kā tas notiek demokrātiskās valstīs. Putins ir ļāvis režīmam pastāvēt ļoti specifiskā veidā: ļāvis zagt, ļāvis drošības institūciju vadītājiem būt bagātiem, ļāvis gubernatoriem lielu brīvību iedzīvoties uz valsts rēķina.
Lojalitāte ir bijusi saistīta ar iespēju cilvēkiem kļūt bagātiem, esot kaut kādos valsts amatos. Tas ir viens no veidiem, kā Putins ir stiprinājis sistēmu.
Bet tā ir naudas lojalitāte! Mēs nezinām, kas notiks X stundā! Visgrūtāk ir pirmajiem pateikt: “Ejam pret Putinu!”, jo pirmos var burtiski nošaut. Pēc tam, ja aiziet liels vilnis, tas var kāpt pāri sienām un režīmu noslaucīt.”
Kopumā situācijas attīstību Krievijā ir ļoti grūti prognozēt, jo ir daudz nezināmo. “Ir skaidrs, ka viņi gatavojas X stundai Kremlī. Putins dara visu, lai apvērsums nenotiktu. Tāpēc te prognozēt ir ļoti grūti.
Kara bērni: pašas spēcīgākās fotogrāfijas no Krievijas agresijas Ukrainā
Rietumiem ir jāspiež uz Putinu
Katrā ziņā Rietumiem ir ļoti jāspiež uz Putinu, visu valsti un kolektīvo Putinu. Visas politkorektās runas par to, ka tikai pret atsevišķiem ierēdņiem ir jāīsteno sankcijas, vairs neiztur. Mēs redzam kaut ko līdzīgu Ādolfa Hitlera režīmam saistībā ar viņa agresiju pret kaimiņvalsti, un mums ir jāpārtrauc uz to visu skatīties caur rozā brillēm.
Ir jādara viss iespējamais, tostarp jāievieš naftas embargo un sankcijas, jāpiegādā bruņojums Ukrainai, lai Krievijas režīms nobruktu. Mums vairs nav jākautrējas, ka vēlamies, lai tas režīms sabruktu! Viņi uzbrūk kaimiņvalstīm, neapstājas. Viņi nogalina ukraiņus. Viņi no rīta tos sauca par brāļiem, bet vakarā – nogalina. Mums taču nav jābūt iecietīgiem pret kaut ko tādu!” politologs sacīja.
