Pirmās krimināllietas saistībā ar kara Ukrainā attaisnošanu
Valsts drošības dienests 1.martā uzsācis vienu krimināllietu, bet marta otrajā nedēļā – vēl vienu krimināllietu, kas saistītas ar Krievijas sāktā kara Ukrainā attaisnošanu vai naida kurināšanu, un šobrīd ir aktīvas vēl vairākas pārbaudes lietas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Pirmais no minētajiem procesiem sākts pēc Krimināllikuma 74.1 un 78. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm – par noziegumu pret mieru un kara noziegumu iespējamu attaisnošanu un slavināšanu, kā arī iespējamu nacionālā un etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu. Pirmdien, 7.martā, šīs lietas ietvaros aizturētas četras personas, saistītas ar dziednieku centru “DVS Urantija”.
“de facto” šai organizācijai uzmanību pievērsa jau drīz pēc tam, kad Krievija bija anektējusi Krimu. Jau tolaik “Urantijas” vadītāja Skaidrīte Aleksejeva slavināja Putinu kā gaismas bērnu.
“de facto” zināms, ka tagad “Urantijas” saietos ukraiņi saukti par fašisma dēmoniem. Un, Krievijai uzbrūkot Ukrainai, ukraiņu nogalināšana pasludināta par normu, pat aizlūdzot par to. Bet NATO saukta par tumsas aliansi.
Urantijas vadītāja Aleksejeva nu ir viena no aizdomās turētajām Valsts drošības dienesta uzsāktajā lietā. Pārējie divi ir Urantijas dziednieks Ventis Vasiļevskis un viņa dēls Aivis Vasiļevskis. Process uzsākts pret vēl vienu dziednieci. Viņu pasākumus apmeklē vairāki desmiti cilvēku, taču pasākumu saturs izplatīts arī elektroniski.
“Diezgan daudz izņemti šie te informācijas nesēji. Un varbūt arī tajos parādīsies jauni fakti, jaunas ziņas, kuri pat līdz mūsu redzeslokam, arī līdz jūsu, žurnālistu, nebija nonākuši. Un, protams, mēs tos visus vērtēsim. (..) Un, protams, ja cilvēki būs aicinājuši un attaisnojuši, sējuši šo te nesaticību starp dažādu tautību pārstāvjiem, viņiem ir viennozīmīgi jāatbild likuma priekšā, un tāds ir mūsu uzdevums, reaģēt uz šādiem te kairinājumiem un aizsargāt visu sabiedrību, lai mums būtu tiesiska valsts, raidījumam “de facto” saka Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis.
Aivis Vasiļevskis no četriem aizturētajiem vienīgais paturēts apcietinājumā, pārējiem – ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Vasiļevskis par kara noziegumiem izpaudies arī daudz publiskāk - pārraidēs “Facebook”, kam ir vairāk nekā 16 tūkstoši skatītāju. Lūk, citāts no viņa teiktā 28.februārī: “ (..) Ka kara noziedznieki būs tie, kuri tagad tur Kijevā aizsedzas aiz civilajiem, un to dara tieši Ukrainas armija, un tāpēc viņi bļauj tagad, ka ofensīva ir apstājusies, un visas tās lietas. Un tā tālāk. Kara noziegumi ir tie, ko dara Ukrainas armija, jo viņi pirmkārt nelaiž ārā civilos pa koridoriem, viņi aizsedzas ar civilajiem, tāpat kā Sīrijā to darīja, ja, tie teroristi tur.”
Jāpiebilst, ka vairākās vietnēs, kur vēl nesen notika aktīva cīņa pret vakcināciju, tagad pavērsti skati Ukrainas virzienā, bieži vien atkārtojot Kremļa vēstījumus. Un, saņemot pārmetumus par darbošanos Putina interesēs, norāda, ka tas bijis vien viedoklis. Taču tā gluži nav un noteiktās situācijās jārēķinās, ka ar saviem izteikumiem atbalstot karu vai attaisnojot kara noziegumus, būs jāstājas tiesas priekšā par smaga nozieguma izdarīšanu.
Kara bērni: pašas spēcīgākās fotogrāfijas no Krievijas agresijas Ukrainā
“Skaidrs, ka mums ir zināmi kaut kādi jau atzīti, vispārpieņemti fakti par to, kas ir labs un kas ir slikts, līdz ar to civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana tur diez vai būtu attaisnojama, vienalga kādu mērķu vadīta, un tāpēc cilvēkiem jādomā, ko viņi, it sevišķi publiskā telpā, runā, jo kriminālatbildība jau iestājās par to, ka publiski slavina vai attaisno šīs te darbības,” uzsver virsprokurors Ingemārs Masaļskis.
Pagājušajā nedēļā Daugavpilī ieradās autobuss ar bērniem no Ukrainas, bēgošiem no kara. Pilsētas mēra Andreja Elksniņa (S) ierakstam “Facebook” par šo ir gandrīz sešsimt komentāru. Starp atbalstošiem un uzmundrinošiem, arī tādi komentāri, kuros aicina “ierādīt vietu” bēgļiem, populārākais no tiem: “Kādam taču ir jāizskaidro, ka viņi ir viesos un šeit cilvēkiem pie mašīnām ir Georga lentītes, Krievijas karogi, un tā ir norma”. Tas pats autors citā komentārā draudīgi pabrīdina: “Ja būs kā Moldovā, savākt viņus kaudzē un izvest zem mierīgām un skaidrām debesīm uz lauka.”
Var noprast, izteikumi saistīti ar Kremļa propagandas mašīnas sociālajos tīklos izplatīto viltus ziņu par it kā nepateicīgajiem ukraiņu bēgļiem, kas aiz robežas gribot diktēt savu kārtību. Komentāru sadaļā aktīvi rosās arī interneta troļļi. “de facto” sazinājās ar citēto komentāru autoru, viņš taisnojas, ka tas neesot teikts par bērniem, kas uzņemti pilsētā. Taču sarunā ar “de facto” žurnālistu savas domas nemaina.
Fragments no telefonsarunas ar komentāru autoru, uzņēmēju Vladimiru Rumjancevu: "Tīrā laukā - ar to bija domāts, ja viņi izraisīs nemierus, ja viņi liks cilvēkiem teikt - es redzēju, ka Moldovā tā notiek - tos tur "Slava Ukrainai!" un uzbāžas, līdz to nepateiksi... Ja viņi demolēs kaut kādas kafejnīcas, kamēr to nepateiksi vai ja ar viņiem kafejnīcā runās krievu valodā - es uzskatu, ka tas nav normāli, ja tas tā būs. Ja viņi uzvedīsies cienījami, normāli, kā ciemos, neizjaucot mūsu parasto dzīvesveidu, tad priekš kam viņus vest uz to lauku?
Kara plosītā Ukrainas pilsēta Irpiņa 2022. gada marta sākumā
(..) Bet ja viņi sāks "kačāt pravas" [uzstājīgi pieprasīt savas tiesības], tad, protams, viņus sāks aiztikt. Tāpat arī te. Cilvēki šurp atbrauca pēc palīdzības. Lai dzīvo! Vienkārši vajag viņus sapulcēt un paskaidrot, ka tas nav tas, ko jums stāstīja: šeit, ja cilvēks braukā ar karodziņu, tas nenozīmē, ka viņš ir slikts...
Žurnālists: “Bet ja cilvēks Z burtu uzzīmējis uz savas mašīnas? Latīņu burtu Z?”
"Kas gan tur tāds?"
Līdzīga rakstura komentāri lasāmi arī kādā Jelgavas iedzīvotāju grupā zem ieraksta par palīdzību Ukrainai.
Valsts policijā uzsver – tā monitorē gan tīmeklī, gan ārpus tā notiekošo, gan arī saņem daudz ziņojumu no iedzīvotājiem. Politisko procesu un kara dēļ gadoties arī fiziskas saķeršanās, bet reti.
“Visos gadījumos, kas saistīti ar kādām huligāniska veida darbībām, policija vērtē to gan administratīvos, gan kriminālprocesos. Resoriskās pārbaudes uzsāks, piemēram, saistībā ar burtu Z, kas ir par Kremļa agresijas atbilstošie simboli,” stāsta Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte.
Daļa no policijā, kā arī vismaz pieci prokuratūrā saņemtie iesniegumi pārsūtīti pārbaudei Valsts drošības dienestam. Divas sūdzības nākušas no Ukrainas, kur tās iedzīvotāji sūdzas par Latvijā radīto interneta saturu, kas attaisno Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
Cilvēki visā pasaulē nosoda Krievijas agresiju Ukrainā
Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, cilvēki visā pasaulē izgājuši ielās, protestējot pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenoto agresiju Ukrainā.
Latvijai nekas netraucē izmantot jau esošos Krimināllikuma pantus, lai sodītu tos, kuri kurina naidu un attaisno karu un kara noziegumus. Un lai to darītu, nav jāgaida starptautisko tiesu lēmumi, vienotā ieskatā ir gan prokuratūra, gan likumdevējs.
“Latvija savu pozīciju skaidri noformulēja, un arī Saeimas deputāti balsoja, un, ja kāds apšauba, ka tā ir agresija, ja viņš to nestāsta citiem, viņš var dzīvot ar tādu domu, bet sludināt, ka tā nav agresija, ka tas nav noziegums, ka civiliedzīvotāju iznīcināšana ir kaut kas cits - to mēs nevaram pieļaut,” saka Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (JV).
Arī Valsts Drošības dienesta vērtējumā Latvijā pašlaik spēkā esošais normatīvais regulējums ir atbilstošs, lai sauktu pie atbildības personas, kuras attaisno un slavina Krievijas īstenoto militāro agresiju pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Par tādām darbībām kā Krievijas īstenoto kara noziegumu attaisnošana un slavināšana (Krimināllikuma 74.1 pants), aicinājums uz genocīdu (71.1 pants) vai agresīvu karu (77. pants), nacionālā vai etniskā naida izraisīšana (78. pants), kā arī aicinājums vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti vai teritoriālo vienotību (81. pants) ir paredzēta kriminālatbildība, atgādina Valsts drošības dienests.
“Vienlaikus jebkurš gadījums prasa individuālu un padziļinātu izvērtēšanu. Vērtējot aktivitātes, ar kurām tiek pausts atbalsts Krievijas īstenotajai agresijai, tiek ņemti vērā tādi faktori kā konteksts, situācija, personas nolūks, motivācija, aktivitāšu sistemātiskums, apjoms un radītais apdraudējums. Daļā gadījumu, kad pārbaudes gaitā netiek konstatēts Kriminālprocesa likumā noteiktais pamats kriminālprocesa uzsākšanai, VDD īsteno preventīvus pasākumus iespējamā apdraudējuma novēršanai, piemēram, veic pārrunas ar iesaistītajām personām,” raidījumu “de facto” informē Valsts drošības dienests.