Nestandarta feminisms. Recenzija par filmu "Spiegs"

Sjūzena Kūpere (Melisa Makārtija) ir neprecējusies, apaļīga četrdesmitgadniece, kas visu mūžu ilgojusies kļūt par slepeno aģenti. Viņa pat ieguvusi darbu Centrālajā izlūkošanas pārvaldē un piedalās operācijās – sēdēdama pie rakstāmgalda birojā un dodama norādes spiegiem, to vidū arī valdzinošajam Bonda tipa kolēģim Bredlijam (Džūda Lovs). Taču reiz Bredlija misija cieš katastrofālu neveiksmi, kuras rezultātā ienaidnieku rokās nonāk ziņas par visiem pārvaldes slepenajiem aģentiem. Neatliek nekas cits, kā ļaut nevienam nezināmajai Sjūzenai piepildīt sapni un mesties iekšā piedzīvojumos. Vai viņa tiks galā ar tik sarežģītu uzdevumu?

Režisors un scenārists Pols Figs Holivudā pazīstams kā autors, kurš cenšas mainīt iesīkstējušos producentu priekšstatus, ka filmas ar sievietēm galvenajās lomās nav pietiekami pelnošas vai «nestrādā» tik konvencionālos žanros kā «action» vai komēdijas. Viņa pēdējo gadu populārāko darbu sarakstā ir komēdijas «Līgavas māsas», kā arī «Karstais pārītis: apbruņotas un apburošas» kopā ar Sandru Buloku. Pašlaik Figs strādā pie «Spoku mednieku» turpinājuma ar – pārsteidzošā kārtā – tikai sieviešu aktrisēm slaveno spoku ķērāju četrinieka lomās. Visos minētajos projektos Figs sadarbojies ar Melisu Makārtiju, populāru komiķi, kuras karjera lielajā kino plaukst un zeļ. Tas ir visai netipiski nežēlīgajā Holivudas producentu pasaulē, kur sievietes-aktrises neuzskata par ienesīgām «lokomotīvēm» jeb skatītāju un tādējādi naudas piesaistītājām atšķirībā no vīriešiem; kur nu vēl sievietes, kas ir vairāk nekā četrdesmit gadus vecas un nepārstāv galēja kārnuma standartu.

Aiz jokiem slēpjas satīra par dzimumu lomu šabloniem

Par to, ka kārnums ir «standarts» arī Latvijas popkultūrā un pat sadzīvē, nupat atgādinājis mūziķis Lauris Reiniks, kurš sociālajos tīklos izsludinājis aktrišu atlasi savam jaunajam videoklipam, laipni aicinādams pieteikties «ne tikai slaidas, bet arī nestandarta meitenes». Šī formulējuma atklātība ir apskaužama, raisot izbrīnu, ka Reinika producentiem nav pat ienācis prātā, cik šāds formulējums patiesībā skan ciniski. Tieši šādus stereotipus apspēlē «Spiegs», izaicinādams priekšstatu, ka uz «nestandarta» sievieti spraiga sižeta komēdijā neviens nevēlēsies skatīties, kā arī mūžvecos aizspriedumus, ka sievietes nav labas komiķes. Filmas smaguma centrs ir Makārtijas komiķes talants un, jā, arī ķermeniskā grācija. Filmas humors lielā mērā izriet no t.s. «slapstick» gājieniem, taču joku vienkāršotība ir tikai plīvurs, aiz kā slēpjas filmas patiesā satīra par dzimumu lomu šabloniem. Galu galā «Spiegs» ir tikai kārtējā ironija par neskaitāmajiem spiegu žanra darbiem gadu desmitu garumā, un tieši nestandarta aktrises Melisas Makārtijas klātbūtne šo no komerciāla kases gabala padara par savdabīgu indīgu komentāru. «Spiegs» precīzi balansē uz komēdijas/spraiga sižeta filmas robežas, aktieru ansamblis ir spožs – otrā plāna aktieru starpā ir gan lieliskā britu komiķe Miranda Hārta, gan negaidīti smieklīgais «action» žanra pārstāvis Džeisons Stethems, gan Džūda Lovs – zelta krāsas triepiens uz šīs nenoliedzami feministiskās filmas audekla.

Kinokritiķe Liene Linde, žurnāls Rīgas Viļņi / Publicitātes foto