Latvijā uz dienestu Zemessardzē stāv pat rindā; ne katrs tiek pie iespējas
foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Īpaši daudz gribētāju dienēt Zemessardzē piesakās galvaspilsētā. Attēlā – pērn septembrī zemessargi mācībās Namejs 2021 apguva kaujas iemaņas pilsētvidē Rīgā. Jācer, šīs prasmes nevajadzēs pārbaudīt dzīvē.
Sabiedrība

Latvijā uz dienestu Zemessardzē stāv pat rindā; ne katrs tiek pie iespējas

Kārlis Seržants

Kas Jauns Avīze

Līdz ar Krievijas karu pret Ukrainu būtiski augusi interese par iestāšanos Zemessardzē un pat radies sastrēgums. Vairāki cilvēki "Kas Jauns Avīzei" pat sūdzas, ka pieteikšanās vietās vērojamas rindas un birokrātija. Tomēr jāapzinās, ka dienests Zemessardzē paredz ieroču lietošanu un fizisku slodzi, tāpēc jebkuram kandidātam ir jābūt gatavam uz noteiktu prasību pārbaudi.

Latvijā uz dienestu Zemessardzē stāv pat rindā; ne...

Zemessardzes pārstāve Anita Krieķe-Jermacāne "Kas Jauns Avīzi" informē, ka kopš Ukrainas kara sākuma īsā laikā vietnē esizemessargs.lv atstāti 947 interesentu telefona numuri, un tas ir tikpat daudz, cik rekrutēšanas kampaņas "Esi drošs! Esi zemessargs!" laikā pērn decembrī. Konkrēti no 22. februāra līdz 4. martam saņemti 645 pieteikumi, aptuveni puse 1. Rīgas brigādē, un bataljonu personāldaļas cenšas nodrošināt nepārtrauktu dokumentu pieņemšanu.

Gan seniori, gan laulāti pāri

E-pastā esizemessargs@mil.lv iesūtīti 265 pieteikumi, kas ir gandrīz puse no visā iepriekšējā gadā saņemtajiem. Pa rekrutēšanas tālruni 1811 saņemti 1169 telefonzvani, kas jau sasniedz visa iepriekšējā gadu skaitu.

Ļoti liela interese par iestāšanas Zemessardzē ir tieši Rīgas bataljonos, kur papildspēkos uz dokumentu noformēšanu piesaistīti esošie zemessargi, kuri gan palīdz aizpildīt kandidāta anketu, gan dalās savā pieredzē par dienestu.

Ļoti mainījusies pieteikšanās motivācija. Krieķe-Jermacāne stāsta: “Zvana un interesējas gan jaunieši, gan vecāka gadagājuma cilvēki, laulāti pāri, tēvi un dēli, dažādu profesiju un tautību pārstāvji. Iepriekš mums telefoniski bija ilgi jāstāsta par dienestu Zemessardzē, zemessargu priekšrocībām un materiālajām kompensācijām, bet šobrīd jautājums ir tikai viens – pasakiet, lūdzu, tuvāko bataljonu, kur var pieteikties dienestā.”

Kā un kur pieteikties

Kandidāti no 18 gadu vecuma var pieteikties, zvanot pa rekrutēšanas tālruni 1811, rakstot e-pastu uz esizemessargs@mil.lv vai atstājot telefona numurus rekrutēšanas mājaslapā esizemessargs.lv.

To var izdarīt arī klātienē, aizpildot anketu dzīvesvietai tuvākajā Zemessardzes struktūrā. Kad kandidāts aizpildījis iestāšanās anketu, tiek veikta sniegto datu pārbaude, un tikmēr var iziet medicīnas komisiju. Pozitīva lēmuma gadījumā kandidāts dod zemessarga zvērestu un uzsāk 21 dienu garu pamata apmācības kursu, kas arī ir katra jaunā zemessarga pirmais uzdevums.

Ņemot vērā dienesta specifiku, atlases process var aizņemt kādu laiku, taču nekādi speciāli birokrātiski šķēršļi uzņemšanai netiek radīti. Kandidātam jābūt Latvijas pilsonim vecumā no 18 līdz 55 gadiem ar valsts valodas zināšanām vismaz vidējā (B1) līmenī.

Pieejamas arī dažādas specialitātes

Katru pieteikumu izskata individuāli un vērtē Aizsardzības ministrijas īpaši izveidotā komisijā. Noteicošais faktors ir katra kandidāta veselības stāvokļa atbilstība dienestam Zemessardzē, ko izvērtē medicīnas komisija. Fiziskās sagatavotības pārbaudes ir jākārto, taču tas nav iemesls, lai neuzņemtu vai neturpinātu dienestu Zemessardzē, jo ir arī citas militārās specialitātes.

Tādas ir, piemēram, kiberaizsardzības vienības, civilmilitārās sadarbības, orķestra, medicīnas nodrošinājuma rotas, psihologu dienests un sakaru speciālisti – te svarīgākais ir profesionālās zināšanas un prasmes. Protams, visiem ir jāapgūst arī militārās pamatzināšanas.

Aptuveni pirms gada pieņemti arī likuma grozījumi, kas atcēla pilnīgo aizliegumu dienēt Zemessardzē personām ar sodāmību, taču katru izvērtē individuāli. Aizliegums gan ir saglabāts personām, kuras ir sodītas par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.  

Izvērtēs profesijas un hobijus

Krieķe-Jermacāne apstiprina: “Zemessardzē savu vietu atradīs ikvienas profesijas pārstāvis, rodot sev piemērotāko specialitāti. Ikviena zemessarga civilā darba un dzīves pieredze bagātina Zemessardzi, tādā veidā stiprinot valsts aizsardzību. Neatkarību un brīvību nevar uzskatīt par pašsaprotamu, un viens no veidiem, kā būt gataviem aizsargāt savu valsti, ir stāties Zemessardzes rindās.”

Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai Zemessardzē līdz 2024. gadam ir jābūt 10 000 cilvēku, līdz 2027. gadam – 12 000. Patlaban Latvijā ir ap 8100 zemessargu, kuri ir pietiekami aktīvi.