Sabiedrība
2022. gada 9. marts, 06:39

“Vismaz degunu es viņam pārsitīšu un zilu aci uzsitīšu.” Mums jābūt tik spēcīgiem, lai Krieviju atturētu uzbrukt

Jauns.lv

Karš Ukrainā raisa mūsos daudz un dažādu domu un spēcīgu jūtu. Portāls Jauns.lv piedāvā iepazīties ar Jaunsardzes centra direktora pulkvežleitnanta Aivja Mirbaha būtiskākajām pārdomām par Latvijas aizsardzību saistībā ar Krievijā, Ukrainā un pasaulē notiekošo.

“Manas pirmās pārdomas ir tās: ja gribi mieru, tad gatavojies karam. Mana pirmā tēze saskan ar Aizsardzības ministrijas nostāju par to, ka Latvijā ļoti svarīga ir atturēšanas politika. Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē, ka jau tagad, miera laikā, mums ir jābūt tik spēcīgiem, ka pretinieks nevēlas uzsākt militāras darbības, jo zina, ka no tām izies ar lieliem zaudējumiem.

Arī mēs varam pārsist degunu

To var salīdzināt ar ikdienišķu situāciju: kautiņu uz ielas. Piemēram, pienāk man uz ielas klāt divmetrīgs ambālis un grib atņemt naudas maku. Tad man ir jābūt pietiekoši fiziski spēcīgam un vēl labāk kopā ar spēcīgiem draugiem, lai viņš saprastu: jā, iespējams, viņš sasniegs savu mērķi, bet vismaz degunu es viņam pārsitīšu un zilu aci uzsitīšu. Ja tu esi ar mieru savu mērķi sasniegt par tādu cenu, vai vēl gribi to maku?

Atturēšanas politika Latvijā jau tiek realizēta, un tā ir jāstiprina vēl vairāk.”

Krievijai jāsaprot, ka tā var nokļūt reanimācijā

Otrais aspekts, ko Mirbahs minēja, saistīts ar to, ka Latvijā darbojas kolektīvās aizsardzības princips. “Proti, mēs esam NATO dalībvalsts, un tās 5.pants nosaka, ka uzbrukums Latvijai nozīmē uzbrukumu NATO. Kolektīvā aizsardzība ir cieši saistīta ar atturēšanas politiku.”

Turpinot salīdzinājumu ar kautiņu, viņš teica: “Labi, ka es pats esmu labā fiziskā formā, jo tad divmetrīgais ambālis pārdomās, vai grib mani izraudzīties kā upuri vai tomēr ņems kādu citu. Bet, ja man ir vēl divi draugi, kas ir lielāki ambāļi nekā uzbrucējs, tad viņš vispār nesāks man uzbrukt, jo sapratīs, ka tad dabūs ne tikai lauztu degunu un pārsistu aci, bet arī nokļūs reanimācijā.

Ukrainas brīvības cīņu pirmās septiņas dienas

Pagājušas septiņas dienas, kopš Krievijas agresijas Ukrainā.

gallery icon

Draugi mums nāks palīgā

Tieši tāpat ir ar kolektīvo aizsardzību Latvijā. Mēs redzam, ka sabiedrotie jau tagad atrodas Baltijas valstīs un Polijā. Par atbalstu, ko katru dienu mums sniedz sabiedrotie, tiek aktīvi runāts. Sabiedrotie katru dienu paplašina savas rindas gan skaitliski, gan ar tehniku Latvijā. Līdz ar to gan sabiedroto spēki, gan NATO 5.pants garantē mums kolektīvo aizsardzību.

Proti, ja situācija izvēršas tāda, kāda tā ir Ukrainā, mums Latvijā nāks palīgā.”

Katrs pilsonis ir savas valsts aizstāvis

Savukārt kā trešo būtisko aspektu Jaunsardzes vadītājs sacīja to, ka Latvijā darbojas valsts visaptverošās aizsardzības modelis. Viņš citēja Amerikas prezidentu Džonu Kenediju, kurš teicis: “Nejautā, ko valsts var izdarīt tavā labā, bet pajautā arī sev, ko tu vari izdarīt valsts labā!”

“Ko es ar to gribu teikt? Ka ne tikai Bruņotie spēki, kuros ir ļoti labi apmācīti profesionālā dienesta karavīri, Zemessardze, rezerves karavīri, robežsargi, policisti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki utt., bet katrs pilsonis ir savas valsts aizstāvis!”

Jāstāsta jauniešiem, kā rīkoties krīzes situācijā

“Ceturtās pārdomas ir, ka valsts aizsardzības mācības (VAM) ietvaros mēs sniedzam šīs zināšanas, kuras ir nepieciešamas visaptverošās valsts aizsardzības ietvaros, un stāstām jauniešiem, kuri piedalās VAM, kā rīkoties krīzes situācijā.”

Mirbahs atgādināja, ka Latvijā ir izstrādāts buklets par darbībām, kas jāveic krīzes situācijas pirmajās 72 stundās. Ļaudis šo bukletu pēdējā laikā ļoti aktīvi izmanto.

Bukletā iekļautā informācija jāpaplašina

“Skatoties uz Ukrainas krīzi un citu valstu pieredzi, kā rīkoties krīzes situācijās, manuprāt, mums šīs buklets ir jāpaplašina. Mēs esam redzējuši Ukrainā, ka ir vēl daudz darbību, kuras katrs pilsonis var veikt, lai palīdzētu savai valstij un precīzāk, plašāk zinātu, kā rīkoties šajā krīzes situācijā.

To mēs mācām VAM, izmantojot mūsu 72 stundu krīzes bukletu, kā arī Lietuvas un Zviedrijas piemērus, kur viņiem ir vēl plašāka informācija, kā rīkoties krīzes situācijā. Esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā arī mēs paplašināsim savu bukletu.”