Latvijā bumbu patvertnes likvidētas kā šķira: vairs nav bunkuru, kuros slēpties uzlidojumu laikā

Jau pirms 15 gadiem – 2008. gada 28. oktobra valdības sēdē tika pieņemts lēmums par atteikšanos no civilās aizsardzības aizsargbūvju, respektīvi – padomju laikā izbūvēto bumbu patvertņu, uzturēšanas.

Savukārt ar Ministru kabineta 2009.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr. 263 tika atceltas civilās aizsardzības aizsargbūvju fonda izmantošanas prasības. Līdz ar to īpašnieki varēja lemt par viņu īpašumā esošo būvju turpmāko izmantošanu pēc saviem ieskatiem. Šajā sakarībā arī tika veikti atbilstoši grozījumi tolaik spēkā esošajā Civilās aizsardzības likumā, Jauns.lv pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece Agrita Vītola.

Bumbu patvertnes – pagātnes atavisms

Vienvārdsakot, tāds jēdziens kā “bumbu patvertne” mūsu civilās aizsardzības koncepcijā vairs nepastāv. Vēl 2007. gadā visā valstī bija palikušas 384 patvertnes no apmēram 1000 padomju laikā izbūvētām, kuras briesmu gadījumā varēja izmantot kā paslēptuves no bombardēšanas. To ietilpība un plašums bija dažāds – sākot no pārdesmit kvadrātmetriem līdz pat nelielām “pazemes pilsētiņām”.

1991. gada sākumā Latvijā bija 980 pazemes aizsargbūves un 35 ārpilsētas rezerves vadības punkti atomkara gadījumam. Līdz Latvijas iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā vēl daudzmaz kārtībā tika uzturētas aukstā kara laikā izbūvētās patvertnes, bet pēc tam sākās to likvidācija, ārdīšana un pārbūve mierlaika vajadzībām. Pārsvarā gadījumu tās tika nevis saglabātas, bet gan noārdītas vai aizmirstas.

Viena no lielākajām galvaspilsētas patvertnēm bija zem rūpnīcas “Radiotehnika” Imantā, ko nojauca. Šī gada sākumā “Rail Baltica” būvniecības laikā tika noārdīta arī patvertne zem Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas. Patvertne zem Gaiļezera slimnīcas tagad vairs nav paredzēta “pazemes slimnīcai”, bet tā kalpo tikai kā arhīva telpa. Savukārt durvis uz patvertni zem Liepājas Reģionālās slimnīcas ir aizmetinātas.

Ir jau dažas, kas joprojām saglabājušās, bet tās saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem. Līgatnes slepenajā bunkurā ierīkots muzejs, zem 1905. gada parka Rīgā ierīkots serveru centrs, bet pie Dailes teātra – šautuve.

Galvenais evakuācija, nevis slēpšanās bunkuros

Arī Eiropā ar pazemes bunkuriem ir tā, kā ir. Vecajā kontinentā vislabākā situācija ar patvertnēm ir Somijā un Šveicē. Ar patvertnēm vislabāk savus iedzīvotājus var nodrošināt tādās valstīs, kurās ir lielas pazemes būves, piemēram, metro vai kalnu tuneļi. Latvijā tādu nav, tāpēc tās ir ekonomiski neizdevīgas, un valdība atteikusies no to izveides vai uzturēšanas. Jāteic, ka līdzīga situācija ir arī mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, kur, tāpat kā pie mums, uzsvars tiek likts uz iespējamiem evakuācijas plāniem no apdraudētām teritorijām un “izdzīvošanas komplekta” tuvākajai nedēļai sagatavošanas.

Piemēram, Rīgas Civilās aizsardzības plāns paredz mikrorajonu iedzīvotājiem briesmu gadījumos evakuācijai pulcēties noteiktās vietās. Daudzos gadījumos tas ir pie lielajām skolām, kuru pagrabi, kur pārsvarā ierīkotas ģērbtuves, savā ziņā var kalpot par bunkuriem. Tiešā tekstā gan tas nav teikts.

Sāka likvidēt jau 1993. gadā

Patvertnes Latvijā mazpamazām sāka likvidēt jau 1993. gadā, kad valsts atbrīvojās no komunisma žņaugiem, un izgaisa aukstā kara smogs. Bet pēc inerces vēl līdz šī gadsimta sākumam Latvijas valdība ik pēc pāris gadiem izstrādāja dažādus dokumentus - Civilās aizsardzības sistēmas koncepcija, Civilās aizsardzības aizsargbūvju koncepcija, Civilās aizsardzības aizsargbūvju izveidošanas, izmantošanas, uzturēšanas, finansēšanas, uzskaites un klasifikācijas kārtība. Bumbu patvertnes bija kā karsts kartupelis, ar kuru neviens nezināja, kā rīkoties. Valdība visas šīs pēc būtības bezjēdzīgās koncepcijas tikai pieņēma zināšanai un nekādu konkrētu rīcības plānu neizstrādāja.

Līdz pirms 15 gadiem tika pieņemts kardināls lēmums – bumbu patvertnes likvidēt kā šķiru, jo to uzturēšana un apsaimniekošana būtu pārāk dārga. Toreiz tika aprēķināts, ka šim mērķim ir vajadzīgs vismaz miljards latu (ap 1,4 miljardi eiro), un tās savest kārtībā varētu tikai desmit gadu laikā.

Aicina patverties pagrabos

Iekšlietu ministres Marijas Golubevas padomniece Linda Curika, atbildot uz iedzīvotāju interesi par bumbu patvertnēm, Jauns.lv norādīja, ka uzlidojuma gadījumā patvērumam var izmantot dzīvojamo māju un ēku pagrabus. Savukārt Una Grenevica, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), Jauns.lv sacīja, ka uzņēmuma apsaimniekošanā ir ap 4000 māju:

“Varam sniegt informāciju par šīm ēkām, bet tā nebūt nav visa Rīgas teritorija. Kas attiecas uz RNP apsaimniekošanā esošo ēku pagrabiem, tad kopumā to tehniskais stāvoklis ir apmierinošs un uzlabojas.

Pagrabi tiek regulāri tīrīti, šie darbi iekļauti uzturēšanas darbu plānā ar augstu prioritāti. Tāpat kā ēkas, arī to pagrabi tiek apsekoti reizi gadā vai biežāk, atkarībā no ēkas kopējā tehniskā stāvokļa. Pagrabu tehniskais stāvoklis ir pārvaldnieka kompetencē, tomēr vēršam uzmanību, ka tajos gadījumos, kad iedzīvotāji pagrabus izmanto kā veco mantu un nereti pat būvgružu noliktavu, tas būtiski apgrūtina un var kavēt pagrabu uzturēšanas darbus.”

Iekšlietu ministres padomniece Curika arī teica: “Tās aizsargbūves, kas padomju gados tika izveidotas, pēc būtības nebija paredzētas un nenodrošinātu liela iedzīvotāju skaita patveršanās iespējas – tās bija veidotas ierobežotam lokam un lielākoties militārām vajadzībām.

Šīs būves, no kurām liela daļa tika izdemolētas, sen savu laiku bija nokalpojušas. Turklāt uzlidojuma gadījumā arī pa šādu būvi var trāpīt lādiņš, līdz ar to patvertnes nav absolūts un vienīgais risinājums, lai patvertos.”

Nekustamo īpašumu firma “City Real Estate” apskatā par Latvijas bumbu patvertnēm jau pirms vairākiem gadiem rakstīja, ka padomju laikā izbūvētās patvertnes savulaik “varēja uzņemt gandrīz 125 000 cilvēku (jeb aptuveni 5% tā laika iedzīvotāju). Vairāk nekā puse bumbu patvertņu bija zem Rīgas. Bija vairāku kategoriju bumbu patvertnes. (..) netika atrasts saimniecisks pielietojums, galu galā savā pamestībā tās kļuva izmantošanai nederīgas. Tas attiecas arī uz valsts un pašvaldību īpašumā palikušajām bumbu patvertnēm.”