Braže skaidro NATO misiju, kodolkara iespējamību un kara propagandu Krievijā

"NATO pirmā un galvenā doma ir sabiedroto drošība un aizsardzība. Tas tiešām tā ir. Tā ir NATO misija. Šis ir iemesls, kāpēc Latvija ir NATO. Protams, draudu līmenis ir palielinājies Krievijas agresijas Ukrainā dēļ. Krievija necilvēcīgi rīkojas, likvidējot civiliedzīvotājus un uzbrūkot pilsētām. Tā kā nacisti rīkojās Otrā pasaules kara laikā. Neapšaubāmi, ka arī sabiedroto vidū ir skaidrs virziens, ka jāpalīdz Ukrainai, bet netiks palielināta militārā drošība, NATO tieši iesaistoties karā pret Krieviju. Šobrīd galvenais uzdevums ir apstādināt Krievijas agresiju Ukrainā un nodrošināt Ukrainas pašaizsardzību. To dara visa starptautiskā sabiedrība, tostarp ar sankcijām," skaidro Braže.

Viņa norāda, ka NATO nav kara dalībniece un nevienas valsts drošība netiks palielināta, ja NATO tagad iesaistīsies Ukrainas karā pret Krieviju.

Savukārt komentējot kodoldrošību, Braže skaidro, ka šādu draudu izteikšana ir absolūti bezatbildīga. "Krievija pati kopā ar pārējām kodolvalstīm jau janvārī pateica, ka kodolkaru uzvarēt nevar. Sākot kodolkaru, tas nav apstādināms. Attiecībā uz kodoldrošību un kopējo interesi, lai kodolstacijas būtu drošas, šobrīd šī situācija Ukrainā ir atrisināta."

Viņa arī norāda, ka arī nav tik vienkārši izdomāt un aiziet uzmest kodolbumbu. "Tā tas nenotiek. Ir visi gatavošanās procesi, ko tad var redzēt, kādā veidā tas notiek, kur un kā. Tur jābūt ir gan nodomam, gan gatavībai. Tāpat mūsu pusē ir pretgatavība, lai novērstu tādus scenārijus. Tā kā gatavība ir visiem scenārijiem."

Šobrīd nav tiešu militāru draudu NATO valstīm. Ir kopējā spriedze, ir palielinājies kopējais draudu līmenis Eiropā, skaidro Braže.

Viņasprāt, Krievija jau šobrīd karu ir zaudējusi. "Kaut kādas ilūzijas par tās vareno militāro potenciālu un visvareno kara mašīnu... Jāatceras arī, ka visas uzvaras karā ir relatīvas. Šobrīd Ukrainas leģenda ir dzimusi - tā ir varoņu tauta un valsts."

Savukārt runājot par kara propagandu, pirmdien Latvijas Televīzijai viņa norādīja, ka Krievijai neizdosies noslēpt ne tūkstošiem zaudēto karavīru ķermeņus un viņu klātbūtni Ukrainā, ne ievainotos karavīrus. "Krievi to mēģina, protams. Nav tādu ziņu, ka Krievija būtu pēkšņi ļoti atklāta par to, kādi ir zaudējumi. Mēs skaidri zinām to, ka netika izplatīta informācija ne pašiem karavīriem, kur viņi dosies, ne kas ir viņu misijas mērķis, ne arī ir kaut kādas iespējas viņiem sazināties ar savām ģimenēm Krievijā. Tā kā tie slēpšanas mēģinājumi, protams, notiek, bet nav pamata domāt, ka izdosies to noslēpt. Un to jau mēs arī redzējām no karavīru māšu organizācijas. Cilvēkiem ir iespējas informāciju iegūt, ja viņi to grib. Jautājums ir, vai viņi to grib. Vienlaikus mēs apzināmies, ka vienkāršo cilvēku vidū Krievijā politiskā apātija ir liela."

Braže atgādināja, ka galvenie informācijas avoti Krievijā tomēr ir valsts televīzijas propagandas kanāli. "Mēs domājam, ka lielajam vairumam Krievijas cilvēku, ja vien tas neskars viņus pašus, karavīru ģimenes, ka viņiem var arī nebūt vēlmes neatkarīgu informāciju iegūt. Pilsētu auditorijas – jaunās, izglītotās auditorijas Krievijā – ir pilnīgi cits stāsts. Un arī šī drakoniskā likuma ieviešanas rezultātā, kas uz 15 gadiem paredz cietumsodu par pretstāšanos oficiālajai nostājai par karu, tas netraucē tūkstošiem cilvēku iziet ielās svētdienā un protestēt pret karu. Es domāju – Krievijas jaunā paaudze arī ir pietiekoši radoša, lai saprastu, kā apiet aizliegumus internetā. Tas nav tik sarežģīti, lai netiktu informācijai klāt. Savukārt Rietumu mediji domā par to, kādā veidā viņi var nodrošināt informācijas plūsmu."

Viņa arī lūdza Latvijas iedzīvotājus informēt draugus un paziņas Krievijā, sūtot patiesu informāciju ar visām iespējamām metodēm.