Zināms vairāk par Latvijas iedzīvotāju, kurš Krievijas labā izspiegoja Nacionālos bruņotos spēkus

Prokuratūra nesen ziņoja, ka 2022. gada 4. janvārī ticis saņemts Valsts drošības dienesta (VDD) ierosinājums uzsākt kriminālvajāšanu pret kādu personu, kura turēta aizdomās par ilgstošu sadarbību ar “kādu ārvalstu militāro izlūkdienestu”, sniedzot tam neizpaužamas ziņas par valsts aizsardzības sektoru.

Janvāra vidū Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā tika pieņemts lēmums par šīs personas saukšanu pie kriminālatbildības par ziņu nelikumīgu vākšanu un to tiešu nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā.

Atbildību par šādu rīcību paredz Krimināllikuma 85. panta pirmā daļa.

Sods par spiegošanu var būt brīvības atņemšana uz laiku līdz pat desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Taču pie personas tika uziets arī šaujamierocis un munīcija, ko, kā noskaidroja VDD, persona iegādājusies, glabājusi un nēsājusi bez attiecīgas atļaujas.

Krimināllikuma 233. panta otrā daļa par šādu pārkāpumu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.

Pieci gadi cietumā pat ar vainas atzīšanu

Apsūdzētajai personai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Kā prokuratūrā noskaidroja Jauns.lv, konkrētā persona informāciju vāca, lai tālāk to nodotu Krievijas dienestiem.

Prokuratūrā arī informēja, ka spiegotājs ir pensijas vecuma vīrietis.

Lietā ir valsts noslēpumu saturoši dati, tāpēc detalizētā informācija pagaidām netiek sniegta.

Vēl 2022. gada 23. februārī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore, izvērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, raksturu, kaitīgumu un apsūdzētā personību, kā arī to, ka apsūdzētais pilnībā atzina savu vainu un izmantoja Kriminālprocesa likumā paredzētās tiesības uz sadarbību, kas izpaudās vienkāršāka procesa veida izvēlē, ar apsūdzēto noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.

Vienošanās paredz, ka prokurore lūdz tiesu atzīt apsūdzēto par vainīgu minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un galīgo sodu viņam noteikt brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem.

2022. gada 28. februārī lieta noslēgtās vienošanās apstiprināšanai nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Viens no diviem, kuri aizturēti par armijas izspiegošanu

Jau ziņots, ka šis vīrietis bija viens no diviem cilvēkiem, kurus divās atsevišķās lietās pērn aizturēja VDD sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD) par ilgstošu sadarbību ar Krievijas militāro izlūkdienestu, sniedzot tam neizpaužamas ziņas par valsts aizsardzības sektoru.

VDD iegūtā informācija par šo gadījumu liecina, ka personas ar Krievijas militārā izlūkdienesta pārstāvjiem tikās Krievijas teritorijā.

Izmeklēšanas gaitā gūta pārliecība, ka vīrietis izmantoja savā profesionālajā darbībā izveidoto kontaktpersonu loku, lai iegūtu, apkopotu, analizētu un Krievijas militārajam izlūkdienestam nodotu informāciju par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējām, procedūrām, plāniem un mācībām, aizsardzības sistēmas iepirkumiem, kā arī NATO paplašinātās klātbūtnes spēku aktivitātēm Latvijas teritorijā.

Tāpat ziņots, ka VDD citā kriminālprocesā pērn vasarā aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēja Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu.

Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu, bet pagājušā gada nogalē tiesa deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā. Nauda tika iemaksāta 5. janvārī.

Ādamsons patlaban ir apsūdzētā statusā.

Tāpat šajā lietā par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot ārvalsts izlūkdienestam tieši, kā arī citu ziņu nelikumīgu vākšanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā apsūdzēts arī Krievijas pilsonis, bijušais valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Genādijs Silonovs.