Ne tikai Pjotrs Avens... Kuri Putina audiences apmeklētāji vēl saistīti ar Latviju?
Pjotrs Avens bija vienīgais ar Latvijas pilsonību, bet ne vienīgais ar Latviju saistītais Krievijas oligarhs, kurš 24. februārī - dienā, kad Krievija sāka karu Ukrainā, - bija audiencē pie Putina, kā arī ne vienīgais no viņiem, kam piešķirts Latvijas valsts apbalvojums. Vismaz vēl trīs uzņēmēji no Putina viesiem ir labuma guvēji lieliem mūsu valstī strādājošajiem uzņēmumiem, kas veidojuši būtisku daļu no šeit esošā Krievijas kapitāla un viens no viņiem ir arī Latvijas Atzinības krusta kavalieris, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Saites ar Putinu gadiem netraucēja izvērst darbību, un arī tagad ne visi no šiem oligarhiem ir atrodami jaunākajos sankciju sarakstos.
Šie trīs oligarhi ir Dmitrijs Mazepins, Andrejs Bokarevs un Aleksejs Mordašovs. Apgrozījuma ziņā lielākie Krievijas oligarhu uzņēmumi Latvijā caur citu uzņēmumu ķēdi pieder Mazepinam. Pēc Lursoft datiem, ķīmisko vielu vairumtirgotājkompānijas “Uralkali Trading”, “Uralchem Trading” un kravu pārkraušanas kompānija “Ventamonjaks”, kura daļās caur citiem uzņēmumiem atrodams arī ar Aivara Lemberga ģimeni saistītais Jānis Austriņš, 2020. gadā kopā šeit apgrozīja divus miljardus eiro. Mazepina vietējās biznesa saites ved arī Aināra Šlesera un Andra Šķēles virzienā. Ar viņu ģimenēm saistītajai “Rīgas Tirdzniecības ostai” (RTO) un Mazepinam kopīgi pieder pārkraušanas kompānija “Riga Fertilizer terminal”.
Mazepina saistību ar Kremli un sadarbības turpināšanu Tirdzniecības ostā šobrīd atsakās vērtēt. RTO valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis, par to runājot, kļūst emocionāls: “Visu kaut ko mēs esam domājuši. Nu paskatieties – tur strādā vairāki simti cilvēku, vai ne. Otrkārt, mēs neesam vadošais partneris – viņi ir vadošais partneris. Tātad mēs esam mazliet pasīvā, ja ne dikti pasīvā lomā. Lēmumu par aizvērt neaizvērt – tas ir regulēts, kā to dara. Kā mēs varam aizvērt, būdami mazākuma akcionāri?”
Pavisam nesen - šogad janvārī Mazepins bija arī divpusējā sarunā ar Putinu, par ko ziņots arī viņa uzņēmumu mājaslapās. Saišu ar Putinu dēļ, arī pirmās formulas komanda HAAS atteicās no Mazepinam piederošā “Uralkali” kā sponsora logo uz apģērba un mašīnām, un tika apšaubītas viņa dēla, kas ir šīs komandas braucējs, iespējas piedalīties Formula 1 sacensībās. Arī neviens no šiem faktoriem neesot pamats Latvijas sadarbības partnerim situāciju pārvērtēt, jo biznesā esot citi principi, un Mazepina vārda starp sankcionētajiem nebija. “Ja nav sankciju sarakstā, jūs domājat, tāds viegls lēmums uzreiz vairākiem simtiem cilvēku pateikt: nu ziniet, viņš bija sarunā kaut kādā, kuru es pats neesmu skatījies, jo visam neizsekosi līdzi, un tāpēc mēs veram visu ciet?” jautā R. Gulbis.
Šlesers ceturtajā kara dienā publicētā sarunā ar savu partijas biedreni Līgu Krapāni, vērtējot kara ietekmi uz biznesu ar Krieviju, norādīja, ka sankciju gadījumā bizness ar sankcionētajiem jāpārtrauc, taču līdzšinējā sadarbībā problēmas neredz, jo “Krievija mums ir kaimiņš – nu ko, ir jāsadzīvo ar ikvienu kaimiņu. Nu šodien tas karš ir izmainījis, daudziem ir bizness Krievijā, viņi nezina, kas notiks.”
Kad 28.februārī izziņoja sankcijas pret 26 personām, lielākoties oligarhiem, Mazepina vārda tajās tiešām nebija.
Sankciju sarakstā vēl šonedēļ nebija arī Andreja Bokareva, kurš kopā ar vēl vienu ietekmīgu Krievijas oligarhu – Iskanderu Mahmudovu kopš pērnā gada maija ir “Rīgas Eletromašīnbūves rūpnīcas” patiesie labuma guvēji. Rūpnīcā Latvijas Televīzijai apliecināja, ka tā turpina strādāt bez izmaiņām. Uzņēmums ar gandrīz 800 darbiniekiem 2020. gadā apgrozīja 68,5 miljonus eiro un sev veltītajā dokumentālajā filmā vēl 2018. gadā lepojās, kā apgādā Krievijas tirgu ar elektroaprīkojumu vilcieniem.
Bokarevs un Mahmudovs Latvijā uzmanību gan vairāk izpelnījušies ar to, ka, neraugoties uz saistību ar “Kalašņikova” ieroču ražotni Krievijā, viņiem caur vairākiem uzņēmumiem piederošā Tveras rūpnīca Latvijā tika izraudzīta gan kā tramvaju piegādātāja Daugavpilij, gan vilcienu vagonu ražotāja reisam Rīga -Maskava.
2018. gadā ASV gan Bokarevu, gan Mahmudovu iekļāva Putinam tuvo oligarhu sarakstā, kas varētu tikt pakļauti sankcijām. Un jau pēc tam viņi ieguva kontroli Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcā, kam atļauju deva Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). FKTK norāda, ka pārbauda, vai visi dokumenti sagatavoti atbilstoši prasībām un akciju cena, kuras atpērk kontroles iegūšanai ir taisnīga. Bet noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un sankciju riska jautājumi tiekot vērtēti kredītiestādēs, kas nodrošina darījumu veikšanu.
Latvijas labvēlību līdz šim baudīja arī trešais jau pieminētais Putina viesis – Aleksejs Mordašovs. Viņš ir metālapstrādes uzņēmuma “Severtal Distribution” patiesais labuma guvējs. Arī “Severstal” ir starp lielākajiem Krievijas uzņēmumiem Latvijā ar vairāk nekā 700 miljonu apgrozījumu 2020. gadā un vairāk nekā 200 darbinieku, liecina Lursoft dati. Viņam te pieder arī tūrisma uzņēmums “TT Baltics” kā tūroperatora TUI franšīze.
Mordašovs, atšķirībā no iepriekš minētajiem, sankcijās tika ielikts līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Viņš pats gan neesot sapratis, kāpēc tā. "Man nav absolūti nekāda sakara ar pašreizējās ģeopolitiskās spriedzes rašanos un es nesaprotu, kāpēc Eiropas Savienība man ir noteikusi sankcijas. Es ļoti ilgu laiku esmu iesaistījies ekonomiskās, kultūras un humanitārās sadarbības attīstīšanā ar daudzām Eiropas valstīm un nesaprotu, kā šīs sankcijas pret mani veicinās konflikta atrisināšanu Ukrainā,” – tā Mordašovu citēja Krievijas ziņu aģentūra TASS.
Tikmēr Eiropas Savienība norāda, ka Mordašovs ar savu līdzdalību ir atbildīgs par Ukrainas teritoriālās integritātes un neatkarības graušanu. Viņa uzņēmums “Severgroup” ir “Bank Rossiya” akcionārs, kas ir atvērusi filiāles visā Krimā un Sevastopolē, nostiprinot to integrāciju Krievijas Federācijā. Turklāt “Severgroup” ir ievērojama līdzdalība “National Media Group”, kas kontrolē televīzijas stacijas, kas aktīvi atbalsta Krievijas valdības politiku Ukrainas destabilizēšanai.
Tikmēr Latvija Mordašovu līdz šim uzlūkojusi kā nozīmīgu investoru. Pirms astoņiem gadiem jaunas rūpnīcas iekārtas atklāšanu ar savu klātbūtni pagodināja gan toreizējais ekonomikas ministrs, gan Krievijas vēstnieks. Vēl gadu iepriekš – 2013. gadā – Mordašovs no prezidenta Andra Bērziņa rokām jau bija saņēmis valsts apbalvojumu – Atzinības krustu.
Kad Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu Pjotram Avenam, Mordašova apbalvojums pat netika apspriests. Un tikai pēc “de facto” intereses Valsts prezidenta kancelejā norādīja, ka par to lems Ordeņu kapitula sēdē, kuras norises laiks uz to brīdi vēl nebija zināms.
Kāpēc sankcijas ir piemērotas Mordašovam, bet nebija Mazepinam un Bokarevam, šobrīd nav skaidrs. Tas gan nenozīmē, ka jauni vārdi sankciju sarakstos neparādīsies. “Kas attiecas uz tālākiem soļiem, tad neizslēdzu, ka, gatavojot kādus citus lēmumus un tie arī visticamāk būs gatavoti, būs arī jauni vārdi un uzvārdi,” atbildot uz “de facto” jautājumu par sankciju iespējamo paplašināšanu sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Jāpiebilst, ka šie nebūt nav vienīgie Putinam pietuvinātie Krievijas oligarhi, kurus tiešākā vai ne tik tiešā veidā, paši, vai caur saviem radiem izvērsuši darbību mūsu valstī. Piemēram, sankcijām pakļautā Krievijas naftas un gāzes kompānijas “Transneft” prezidenta Nikolaja Tokareva bērnu biznesu šeit Latvijā savulaik aprakstīja Latvijā reģistrētais interneta ziņu portāls krievu valodā “Meduza”.
