Latvijas pareizticīgo baznīcas balss šobrīd klusa. Kāda tad ir viņu nostāja šajā liktenīgajā brīdī?

Pēdējās nedēļas laikā LPB pozīcija jeb retorika Ukrainas jautājumā ir mainījusies, attālinoties no Maskavas patriarhāta propagandiskajiem paziņojumiem un Ukrainā notiekošo saucot par karu, nevis par “militāro operāciju”, kā to joprojām dēvē LPB priekšnieki Maskavā.

Atverot LPB “mātes kompānijas” – Maskavas patriarhāta oficiālo mājas lapu pravoslavie.ru, varam lasīt, ka maskavieši Ukrainā notiekošo atspoguļo izdevīgi Kremlim: Rivnes apgabalā ukraiņu “nacionālisti” grasās bombardēt sieviešu pareizticīgo klosteri, Ļvivā uniāti (grieķu katoļi) pareizticīgajiem atņem baznīcu, Ļvovas pašvaldību aizliedz Maskavas patriarhāta draudzes... Vārdu sakot, Maskavas patriarhāta oficiālā vietne saviem adeptiem iedveš naidu pret Ukrainu. Tāpat pravoslavie.ru pārpludināta ar ziņām, ka uz Krieviju no Donbasa plūst bēgļu straumes, liekot noprast, ka viņi bēg no Ukrainas “uzlidojumiem”, tāpēc viņiem nu vajadzīga Krievijas ticīgo brāļu un māsu palīdzība.

Maskavas patriarhs Kirils izdevis rīkojumu patriarhāta draudzēm lūgties par “miera atjaunošanu” Ukrainā, nevis kara vai agresijas pārtraukšanu. Protams, lūgties par mieru ir apsveicami, bet Krievijas-Ukrainas kara gadījumā būtu jāpauž arī prasība pārtraukt karu un agresiju Ukrainā. Atšķirībā no saviem priekšniekiem Maskavā, LPB gan to ir skaidri formulējusi, lai gan pāris dienas pagājušas, kamēr tika saskaņoti oficiālie LPB paziņojuma teksti latviešu un krievu valodā, kas nedēļas sākumā būtiski atšķīrās.

LPB Sinode aicinājusi svētdien, 6. martā, tieši pusdienlaikā ieskandināt visu dievnamu zvanus un lūgties par karadarbības izbeigšanu Ukrainā. Nedēļas sākumā Sinodes aicinājuma oficiālie teksti savā ziņā bija divkosīgi.

Ja krievu valodā aicināts Ukrainā pārtraukt “naidīgumu, dusmas un neiecietību” un ieviest “mieru un sapratni” (“о прекращении вражды, злобы и ненависти, об утверждении мира и взаимопонимания”), tad latviešu valodā jau tiešā tekstā aicināts pārtraukt karadarbību Ukrainā.

Ja latvieši lūgšanas tekstā aicināti lūgties par “agresijas pārtraukšanu Ukrainā”, tad krievi par “par naidīguma un naida izbeigšanu starp brālīgajām slāvu tautām un visām Eiropas tautām, par kara un asinsizliešanas novēršanu” (“о прекращении вражды и ненависти между братскими славянскими народами и всеми народами в Европе, о недопущении брани и кровопролития”).

Pēc būtības šiem “labajiem nodomiem” jau piesieties nevar, tikai to tulkojums redzami atšķiras. Krievu valodā karš netiek saukts par karu, un tas varētu būt patīkami LPB priekšniekiem Maskavā.

Tomēr, atšķirībā no oficiālajiem baznīcas “tekstu tulkotājiem”, Latvijas pareizticīgo draudzes jau nedēļas vidū savās mājaslapās sāka publicēt LPB oficiālos paziņojumus nevis “oriģinālajā” krievu valodas tekstā, bet gan tulkojumā no latviešu valodas, kur karš skaidri un gaiši arī nosaukts par karu.

Tā LPB Daugavpils-Rēzeknes diecēzes Borisogļebskas katedrālē 3. martā arī notika lūgšana par “kara pārtraukšanu”, nevis par “miera nodibināšanu”. Par to liecina informācija oficiālajā diecēzes mājaslapā eparhija.lv.