92 gadus vecā dejotāja Vija Vētra: es varu tikai lepoties ar vecumu
Tā kā esmu sasniegusi pāri 92 gadiem, tad varu tikai lepoties ar to, tā intervijā raidījumam “900 sekundes” atzina pasaulslavenā dejotāja Vija Vētra, kura dzīvo Amerikā un ik pavasari viesojas Latvijā.
Viņa gan uzsvēra, ka ir svarīgi, ko dara ar šiem gadiem. “Es jau vēl esmu aktīva, es vēl dejoju, mācu, esmu aktīva, un tas ir svarīgi,” stāstīja dejotāja.
Kad Vētrai vaicā par gadiem, viņa stāstot par savu spēju priecāties par dažādām mazām lietām. “Tas ir tas, ko es vienmēr saku, ja man prasa par gadiem. Nepieaugat! Esiet kā berni. Es neesmu pieaugusi un nekad nepieaugšu. Izjust dzīvi kā lielu brīnumu, kas viņš ir. Liels brīnums, ka esam tapuši. Varat iedomāties, cik daudz sēklu, kas aiziet zudumā un netop. Mēs tapām,” vērtēja dejotāja.
Viņa lepojas, ka nodzīvojusi tik ilgi, un lepojas ar saviem gadiem. “Nav tā, kā esmu novērojusi - “gadus tagad neskaitu, savu dzimšanas dienu nesvinu”. Es tieši svinu to dzimšanas dienu! Visiem jādejo ar sveci manā dzimšanas dienā! Joprojām esmu šeit un tagad, un skatuves mākslas ir “šeit un tagad” svinēšana,” sprieda māksliniece.
“Es saku, ka neesmu veca, bet es esmu piedzīvojusi. Veca var būt pils, kad sāk sabrukt, veca māja, bet cilvēks - nu nē. Ir jau tā, ka neesi tik skaists kā jaunībā, vairāk krunciņas sejā, bet tas jau pierāda,ka esi piedzīvojis to dzīvi, tu jau nestāvēji kaut kur uz postamenta,” par vecumu teica Vētra.
Atbildot uz jautājumu, kur smeļas enerģiju, viņa pauda viedokli, ka ķermenis seko, ja gars ir stiprs. “Jūsu gars ir jātnieks, jūsu ķermenis ir mežonīgais zirgs. Ja gars ir labs jātnieks, tad zirgs tiek savaldīts.”
Dejotāja uzskata, ka visas lietas, kas nāk mums pretī, ir atkarīgas no tā, kā mēs tām pieejam un kādas tās redzam. “Tā lieta, ko vērojam no ārpuses, arī mainās, jo mēs viņu citādi redzam. To es ļoti izteikti redzēju kara laikā. Gāju visam karam cauri. Mani apraka zem nobumbotas mājas Vīnē, es gandrīz nomiru. Es te varbūt nesēdētu, neskatītos jums acīs, ja mani nebūtu izķepelējuši ārā. Daudzi cilvēki kara laikā sabruka, jo viņu pieeja bija tāda. Sabrukums ap viņiem viņus aizrāva līdzi, viņi nepretojās. Garīgi. Bet, ja uztur savu garīgumu, tad, vienalga, kas notiek apkārt, mēs esam tie valdnieki,” teica Vēta.
