Lai iedzīvotāji varētu izrādīt atbalstu Ukrainai, valdība ļauj ārtelpās pulcēties līdz 3000 personām

Publiskie pasākumi varēs notikt epidemioloģiski nedrošā vidē, iepriekš saskaņojot ar Slimību profilakses un kontroles centru un Veselības ministriju.

Grozījumi ārkārtas situācijas rīkojumā, kas ir spēkā līdz 28. februārim, veikti, lai varētu notikt Ukrainas atbalstam paredzētie piketi un koncerti.

VM informēja, ka valsts un pašvaldību institūcijas pirms publisku āra pasākumu organizēšanas epidemioloģiski nedrošā vidē līdz 3000 apmeklētājiem izstrādās epidemioloģiskās drošības protokolu un pēc iespējas laikus informēs pasākuma dalībniekus par kārtību pasākuma laikā.

Vienlaikus ministrija aicina pasākumu dalībniekus nedrūzmēties, savā starpā ievērojot vismaz divu metru distanci, lietot medicīniskās maskas, tajā skaitā arī FFP2 respiratoru bez vārsta, nelietot pārtiku pasākuma laikā un pēc nepieciešamības dezinficēt rokas.

Dodoties uz vai no pasākuma, ministrija iesaka izvairīties no sabiedriskā transportlīdzekļa izmantošanas, ja tas ir pārpildīts, savukārt cilvēkus, kuri nav vakcinējušies vai pārslimojuši ar Covid-19, izvērtēt dalību pasākumā. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem, kuri pieder riska grupām - senioriem, personām ar hroniskām slimībām, paaugstinātu ķermeņa svaru.

Ja ir kādas saslimšanas pazīmes, piemēram, paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, iesnas, vai cilvēks ir noteikts kā Covid-19 kontaktpersona, ministrija aicina neapmeklēt pasākumu.

VM uzsvēra, ka publiskie pasākumi jāorganizē vietā, kas ir pietiekami liela, atbilst paredzētajam cilvēku skaitam, nav noslēgta ar sienām vai jumtu un ir ar vieglu piekļuvi un bez šaurām ejām, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos un nodrošinātu divu metru distanci.

Tāpat rīkotāji tiek aicināti neorganizēt pārtikas vai dzērienu tirdzniecību vai izdali pasākuma laikā un ieplānot izlietoto sejas masku un respiratoru savākšanu.

Jau ziņots, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā ceturtdienas rītā Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka savā kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014. gadā okupētās Krimas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.

Eiropas Savienība (ES), ASV, Lielbritānija un citas valstis iebrukuma gadījumā Ukrainā draudējušas noteikt Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.