Vai Latvijā varam justies droši? Putina paziņojumu un uzrunu komentē profesors Sprūds
foto: Ekrānuzņēmums
Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors Andris Sprūds.
Sabiedrība

Vai Latvijā varam justies droši? Putina paziņojumu un uzrunu komentē profesors Sprūds

Jauns.lv

Tas, kas notiek Ukrainā, tam ir netiešas sekas uz Baltijas reģionu, uz stabilitāti tajā. Ir jābūt gataviem dažādiem scenārijiem, bet, esot NATO dalībvalstij, tomēr tas drošības spilvena garants mums ir klātesošs, Latvijas Televīzijas raidījumam "Nakts ziņas" pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma, ka nepieciešams nekavējoties atzīt Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātās republikas Ukrainas austrumos, pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors Andris Sprūds.

Vai Latvijā varam justies droši? Putina paziņojumu...

"Nenoliedzami, ka, dzīvojot blakus agresīvam, autoritatīvam kaimiņam, kas parāda, ka nerespektē teritoriālo integritāti, uz ko pats ir parakstījies, mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem un piesardzīgiem. Ir jābūt gataviem dažādiem scenārijiem, bet, esot NATO dalībvalstij, tomēr tas drošības spilvena garants mums ir klātesošs. Līdz ar to es gribētu teikt, ka mēs varam justies pietiekami droši, lai arī šī situācija parāda trauslumu reģionā, kas ir agresīva kaimiņa izraisīts," komentējot Putina runu tautai, kurā tika pieminēta arī Baltijas valstu neatkarība, pauda Sprūds.

Viņš norādīja, ka šis autoritatīvais režīms, acīmredzot, ir gatavs iziet uz tālāku eskalāciju Ukrainā.

"Protams, ka mēs runājam par situācijas saasināšanos, jo, kā jau tika uzsvērts, ir notikusi prettiesiska aktivitāte, kas ir vērsta pret Ukrainas suverenitāti. Diemžēl pie šī Krievija var arī neapstāties. Ir ļoti daudz jautājumu, kas vēl var sekot. Militārā palīdzība var izpausties dažādos veidos. Ņemot vērā visu šo iestudēto veidu, kā Krievija mēģina pamatot savu klātbūtni, tad mēs varam gaidīt arī turpinājumu."

Savukārt runājot par iespējamajiem scenārijiem Ukrainā, viņš akcentēja divus variantus. "Mēs jau esam runājuši par plaša mēroga invāzijas iespēju. Viens scenārijs, ka diplomātiskās sarunas tiek turpinātas, bet loks ir ierobežotāks. Otrs scenārijs - palīdzības kontingenta ievešana atzītajās republikās ar risku, ka atkal ar zināmu iestudējumu var paziņot, ka republikām notiek uzbrukumi no Ukrainas puses. Un šeit var nonākt tiešā konfliktā Ukrainas un Krievijas armijas."

Jauns.lv jau ziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien parakstījis dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu.

Krievijas līderis parakstījis arī līgumus par sadarbību ar Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātajām republikām.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka nepieciešams nekavējoties atzīt Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātās republikas Ukrainas austrumos.

Televīzijā pārraidītajā uzrunā tautai Putins pavēstīja, ka lūgs Federācijas padomei atbalstīt okupēto Ukrainas teritoriju "neatkarību".

Vienlaikus Kremļa saimnieks paziņoja, ka Ukrainai tiks izvirzīts ultimāts, pieprasot nekavējoties apturēt karadarbību pret Maskavas finansētajām un apbruņotajām bandām Ukrainas austrumos.

Pretējā gadījumā par jebkurām sekām atbildība būšot jāuzņemas Kijevai, uzsvēra Putins.

Gandrīz stundu ilgusī Krievijas prezidenta uzruna tautai pamatā sastāvēja no īpatnējas vēstures lekcijas, kurā viņš faktiski noliedza Ukrainas valsts pastāvēšanu.

Putins pirmdien bija sasaucis Drošības padomes sēdi, lai izskatītu lūgumu atzīt Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātās republikas Ukrainas austrumos.

Iepriekš televīzijā tika pārraidītas tā dēvēto Doņeckas un Luganskas republiku līderu uzstāšanās ar lūgumu Putinam atzīt tās par "neatkarīgām valstīm" un parakstīt ar tām līgumus par militāro palīdzību, lai pasargātu no "Ukrainas agresijas".

Kā ziņots, arī Krievijas Valsts dome pagājušajā nedēļā pieņēma rezolūciju, aicinot Putinu atzīt okupēto Ukrainas teritoriju "neatkarību".