Pustumšā kāpņu telpā audzinātāja raustījusi, grūstījusi un bļāvusi uz mazu meitenīti

Mamma stāstīja, ka pagājušā gada 20.aprīlī, aizvedot savu bērnu uz bērnudārzu, viņa kā parasti piezvanīja pie durvīm un ielaida meitu iekšā, jo Covid-19 pandēmijas laikā vecākiem ir liegts pavadīt bērnu līdz grupiņai. Pēc bērna palaišanas iekšā Lauru neplānoti uzrunāja kāda cita mamma, ar kuras bērnu viņas meitas draudzējās.

Kamēr sievietes pie durvīm runāja, Laura izdzirdēja savas meitas “nenormālu histērisku bļāvienu”. Saklausot meitas šausmīgo raudāšanas tembru, viņa atvēra bērnudārza durvis un kā palēlinātā filmā redzēja, ka audzinātāja patumšajā kāpņu telpā raustīja, grūstīja bērnu un bļāva uz viņu, Laura teica.

Ne tikai grupas audzinātāja, bet arī privāta auklīte

Kāpēc? “Grūti pateikt. Audzinātāja to neatzīst, noliedz un principā atsakās no jebkādas komunikācijas, tādēļ man bija jāiet ceļš cauri visām instancēm. Bet tajā brīdī es viņai jautāju: “Ko tu dari?”

Kāpēc es pie viņas vērsos ar uzrunu tu? Bez visa tā, ka viņa bija audzinātāja, viņa privātā kārtā bija arī manas meitas auklīte.. Jau pirms bērnudārza gaitām viņa bija meitas auklīte, bet pēc kāda laika parādījās bērnudārzā kā audzinātāja.

Tāpēc mani vēl jo vairāk tas izbrīnīja. Protams, es tāpat reaģētu, ja būtu cits bērniņš. Identiski. Bet ar savu meitu redzētais mani pārsteidza dubultā. Protams, iznāca ārā arī direktore, jo to nevarēja nedzirdēt. Es nebļāvu uz viņu, bet runāju oficiālā tembrā, stingrā balsī. Bija aprīļa beigas, logi visiem vaļā.

Vadītāja kušināja un mierināja nevis bērnu, bet audzinātāju, jo viņa uzreiz sāka tēlot aktrisi un raudāt. Tikai nezinu, kāpēc viņa raudāja. Nav ne jausmas! Par bērnu un viņa jūtām neviens nelikās ne zinis. Saruna bija ļoti īsa, jo tur bija ļoti lielas emocijas.”

Neatstāja redzēto bez ievērības

Todien Laura kopā ar meitu aizgāja mājās. “Protams, nekādas atbildes reakcija nebija, viss klusumā. Pagāja aptuveni nedēļa. Es zināju, ka rīkošos tālāk, bet kā vecākam man vajadzēja nedaudz izelpot, jo emocijas nav labs biedrs šādās situācijās. Dažas dienas pārdomāju, kas man pareizi būtu jādara.

Es griezos pie juristes, kas pirms tam strādāja bāriņtiesā un ļoti labi pārzināja šīs lietas, likumus. Rakstījām iesniegumu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (VBTAI), Limbažu pašvaldībai, policijai, Tiesībsarga birojam.”

Mammu pārsteidza pārmetumi no pašvaldības

Lielākai daļai iestāžu, pie kurām Laura vērsās, bija vajadzīgs laiks, lai izskatītu un izvērtētu šo situāciju, bet 10.maijā mammai notika pusotru stundu gara “Zoom” sēde ar 8 pašvaldības pārstāvjiem. Sēdes laikā neviens no pašvaldības pārstāvjiem pat nepajautāja nevienu jautājumu, kā jūtas bērns un kas ar viņu notiek, Laura sacīja.

“Visu pusotru stundu man tika pārmetumi, ka es ne tā redzēju, ka es ne tā sapratu, man esot privāta nepatika pret audzinātāju, tādēļ es viņu apmelojot. Tas nekas, ka viņa bija mana bērna auklīte. Es nesaprotu, kā man varētu būt privāta nepatika, ja es bērnu vedu pie viņas!

Tad vēl izskanēja jautājums, vai mans bērns vispār esot normāls. Es tikai nesapratu, kādēļ bija tāds jautājums. Vai viņa esot pārbaudījusies pie neirologa? Es atbildēju, ka tikai pēc šī gadījuma pārbaudīšu. Principā pilnīgi viss man tika pārmests, lai tikai nerunātu tieši par to gadījumu, kas notika.”

Esot sūdzības arī par citu audzinātāju

Vēl no pašvaldības pārstāves esot bijuši pārmetumi, kādēļ mamma vērsusies arī VBTAI, ne tikai pie pašvaldības. “Kādēļ es to darīju? Ir jau zināmi vairāki gadījumi šajā bērnudārzā, kad mazajās grupās vecāki ir vērsušies pašvaldībā par vardarbību, bet nekas tālāk netiek darīts un audzinātāja turpina strādāt.” Laura teica, ka arī tagad ir sūdzības par audzinātāju, bet vecāki neko nevar panākt, jo neiet tālāk par pašvaldību.

“Zoom” sēdes beigās Laura pati esot vaicājusi, vai kāds viņai pajautās arī par bērnu. Pašvaldības pārstāvji piedāvājuši dažu dienu laikā izstrādāt individuālo atbalsta plānu rehabilitācijai, jo bērnam bija sākušās veselības problēmas. ““Zoom” sēdes beigās tika paziņots, ka meitai tiks izstrādāts individuālais atbalsta plāns, lai palīdzētu. To saņēmu 17.decembrī, kad iesaistījās prokuratūra. Sēde bija 10.maijā.”

Meitenītei gandrīz 6 gadi, bet vairs nevarēja parunāt

Saistībā ar notikušo meitenītei esot sākusies žagošanās. Tā ir nevis stostīšanās, bet runas traucējumi smagākā pakāpē, kad bērns vispār nevar parunāt. “Viņai bija trauksme, saspringums no šīs situācijas.”

Taču pēc dažām dienām mamma neesot saņēmusi pašvaldības solīto atbalsta plānu meitas veselības uzlabošanai. Viņa pieprasījusi “Zoom” sēdes ierakstu, ko arī saņēmusi.

Lai palīdzētu meitai noregulēt runāšanu, kas īpaši svarīga tāpēc, ka pēc gada viņai bija plānots doties uz skolu, mamma par saviem līdzekļiem veda viņu pie audiologopēda, uz mūzikas terapiju, ārstnieciskajām masāžām, kā arī pie “Dardedzes” psihologa. Speciālisti ļoti profesionāli palīdzēja meitai un pēc laika viņai samazinājās runas traucējumi, Laura teica.

Meitenīti atzina par cietušu no vardarbības

22.jūnijā VBTAI atzina, ka meitene cietusi emocionālu un fizisku vardarbību no audzinātājas (pedagoģe nepārsūdzēja inspekcijas lēmumu). Arī psiholoģe un Tiesībsarga biroja speciālisti sniedza atzinumu, ka bērns cietis no emocionālas un fiziskas vardarbības, mamma stāstīja.

Atzinumi esot iesniegti pašvaldībai, jo līdz 22.jūnijam konkrētā audzinātāja, kas bija raustījusi meiteni, turpinājusi strādāt pirmsskolā. Tiesa, viņa darbojusies citā grupiņā, kuru apmeklēja mazie bērniņi (arī pusotra gada veci, kas vēl īsti nemācēja runāt). Neskatoties uz to, ka pašvaldība saņēma atzinumus, audzinātāja turpināja strādāt bērnudārzā līdz pagājušā gada 3.decembrim, Laura teica.

Iesaistīja arī prokuratūru

Audzinātāju atlaida no darba tikai tad, kad Laura iesaistīja prokuratūru, kas bija likusi pašvaldībai izpildīt atlaišanu, jo tāda audzinātāja nedrīkst strādāt. Laurai šķiet dīvaini, ka pašvaldībā viņai atbildēja, ka viņi neesot zinājuši par speciālistu atzinumiem, lai gan tie tika aizsūtīts, elektroniski parakstīti un pat gūts apstiprinājums, ka vēstule ir saņemta, mamma teica.

Laura norādīja, ka nav pareizi, ka viņai kā vecākam jācīnās nevis pret vardarbību, bet gan ar pašvaldību. “Sanāk tā, ka bērna intereses apstājas tieši pie pašvaldības.” Pēc mamma domām, izcili strādāja VBTAI, Tiesībsarga birojs, bet trūkst kontroles mehānisma pašvaldībā. Tā neesot reaģējusi uz šo institūciju atzinumiem, izņemot prokuratūras darbībām.

Meitenīte turpināja apmeklēt bērnudārzu

Neskatoties uz notikušo, mamma turpināja vest meitu uz šo bērnudārzu, jo viņai bija jāmācās un jāgatavojas drīzajām skolas gaitām. Kad decembrī konkrēto audzinātāju atlaida, meitiņa beidzot sāka ar prieku iet uz bērnudārzu. Mamma uzskata, ka bērna prieks parādījās tāpēc, ka audzinātāja kā kairinātāja vairs nebija meitas ikdienas redzes lokā (pat, ja viņa darbojās citā grupā, meita šad un tad bērnudārzā viņu redzēja).

“Kāpēc nemainījām bērnudārzu? Tāpēc, ka psiholoģe ieteica nemainīt vidi, jo meitai bērnudārzā bija palicis nepilns gads.” Tiesa, meita neapmeklēja bērnudārzu visu vasaru un pavasari, lai varētu atpūsties un atiet no bērnudārza vides.

Atpazīst vardarbības izkropļotu seju

Laura ir pārliecināta, ka bērnudārzā redzēja vardarbību pret savu atvasi. Lai gan audzinātāja toreiz skaidrojusi, ka pustumšajā kāpņu telpā aizturējusi meiteni, jo viņa skrējusi ārā pa durvīm, mamma tam netic.

“Tas viennozīmīgi tā nebija. Bija aprīlis, meitenei bija plānā jaka, un audzinātāja raustīja, purināja un bļāva uz viņu. Audzinātājai tajā brīdī nebija maskas. Es redzēju viņas seju, žokli, sakodienu. Es pati pirmajā laulībā esmu 11 gadus dzīvojusi vardarbīgās attiecībās, tāpēc es atpazīstu, kas ir vardarbība. Nebija tā, ka man izlikās, man likās vai es pārspīlēju. Nē!

Es neesmu no tiem vecākiem, kas pūtīs katru puteklīti no bērna. Meita tiek audzināta lielā mīlestībā, bet tajā pašā laikā ar pienākumiem, atbildību un ar cieņpilnu attieksmi pret citiem cilvēkiem, jo īpaši pret audzinātājām un skolotājām.” Lauras 26 gadus vecajam dēlam bija brīnišķīgas pedagoģes, arī viņai pašai paveicies ar skolotājām. “Nav tā, ka es esmu no tām mammām, kas no katra gadījuma taisīs histēriju!”

Arī citas mamma raudot uz pleca un sūdzoties par vardarbību

Turklāt pēc notikušā Laura esot runājusi ar citām mammām, kas raudājušas uz pleca un sūdzējušās par vardarbību šajā bērnudārzā. Viņa piedāvājusi juristu izstrādātu paraugu, kā tālāk rīkoties bērna interešu aizstāvībai, bet daudziem mazpilsētas vecākiem esot bail aizstāvēt savus bērnus.

“Es nezinu, kāpēc viņiem ir bail. Varbūt bail, ka atriebsies vai pēc tam kaut kā citādāk attieksies pret bērnu, man grūti pateikt.” Piemēram, kāda mamma esot pastāstījusi, ka viņas dēls drīz beigs bērnudārzu, taču sieviete nolēmusi klusēt par tajā piedzīvoto, jo viņai ir vēl viens mazs bērniņš, kam drīz būs jāiet bērnudārzā. Viņa teikusi: “Man ir bail ar viņiem konfliktēt, jo kas būs pēc tam?!”

Laura zināja stāstīt, ka bijusī viņas meitas audzinātāja -15 grādu salā neesot laidusi kādu citu bērnu uz tualeti un tāpēc piecgadnieks piečurājis bikses. Viņa arī esot saglabājusi “WhatsApp” saraksti, kurā audzinātāja atzinusi, ka neko nedara, lai apvaldītu kāda cita puisēna kaušanos. Viņa mammai esot atzinusi, ka “mēs netiekam galā, es vienkārši pagriežos un tēloju, ka neredzu, lai citi bērni to puisīti sit”. “Es nezinu, kur ir pedagoģija!” Laura pauda sašutumu par šādu attieksmi.

Vecāki salūzt un tālāk par pašvaldību netiek

Viņai neliekas, ka ir pareizi, ka meitas bērnudārzā mazajā grupiņā bērniem mazgā mutes un mēles ar ziepēm, bet vecāki par to skaļi nerunā. Ja arī kāds aiziet līdz pašvaldībai, tālāk šī informācija nenonāk, jo vecāki salūzt un nav gatavi šos nepatīkamos un smagos gadījumus celt gaismā un atkal un atkal runāt par tiem, Laura teica.

Vardarbība pret bērnu raisa lielus pārdzīvojumus ne tikai cietušā bērna, bet arī viņu tuvinieku dzīvē. “Manā gadījumā tie bija lieli pārdzīvojumi visai ģimenei. Vai varat iedomāties, ka gandrīz sešgadīgs bērns vienā dienā vienkārši nerunā! Viņa spiež vārdu, bet pat ar asarām nevar vārdu pateikt. Tā ir panika visai ģimenei!”   

Neskatoties uz vecāku bailēm un grūtībām, pēc Lauras domām, pieaugušajiem būtu jāaizstāv savas atvases. Ja vecāki neaizstāv savu bērnu, to var uzskatīt par sava veida vardarbību (to viņai minēja VBTAI), jo bērnam ir jājūtas aizsargātam no vecāku puses. Laura uzskata, ka viņa diezgan veiksmīgi tiek galā ar savas meitas runas sarežģījumiem, jo bērns jūt, ka vecāki viņu aizstāv un atbalsta, ka viņa ir drošībā. “Bērnam līdz 7 gadu vecumam jo īpaši pats svarīgākais ir justies, ka vecāki ir viņu drošības saliņa.”

Pieaugušā problēmas nevar izgāzt uz bērnu!

Iepriekš minētie iespējamie vardarbības gadījumi nākuši gaismā tikai pēc notikušā ar Lauras meitu. “Man pat bail iedomāties, kas notika tad, kad viņa bija meitas auklīte,” mamma teica, bet vienlaikus norādīja, ka tad nejuta neko sliktu. Iespējams, tolaik sieviete vēl nebija vardarbīga, bet tāda kļuva pēc neseniem smagiem notikumiem savā dzīvē un ģimenē, mamma pieļāva.

“Bet tas nevar atspoguļoties uz bērniem! Viennozīmīgi! Mums jau katram ir kaut kas. Kasierei lielveikalā var nebūt garastāvoklis, bet vai tad viņa tagad mums ar skeneri pa galvu sitīs?! Tā nevar darīt!”

Rezumējumā Laura aicināja vecākus neklusēt par iespējamu vardarbību izglītības iestādē, bet gan runāt par to un aizsargāt savus bērnus. “Vai “svešu bērnu nav” ir un paliek tikai tukša frāze? Mana meita šogad beigs šo iestādi. Bet kas būs ar citiem bērniem? Sāp sirds, to domājot, jo tik tiešām daudz vecāku neko nedara. Gribu iedrošināt rīkoties, nebaidīties, jo virs pašvaldības ir iestādes, kur var vērsties, jo par nožēlu jāatzīst, ka pašvaldības nedara neko!”

Kā pašvaldībā komentē notikušo?

Saistībā ar mammas stāstīto portāls Jauns.lv lūdza arī bērnudārza un pašvaldības skaidrojumu. Pirmskolas izglītības iestādes pārstāvji neatbildēja uz nosūtīto e-pasta vēstuli, bet Limbažu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Aruma portālam Jauns.lv sniedza šādu komentāru:

“Uzsveram, ka Limbažu novada pašvaldība nekādā veidā neatzīst emocionālu vai fizisku vardarbības savās iestādēs. Pašvaldība kā izglītības jomas prioritāti centrē tieši bērnu, viņa labsajūtu un izaugsmi. Lai to veicinātu, regulāri tiek organizēti pedagogu pilnveides kursi un piedāvāta dalība semināros. Pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.569 pedagogam jāveic profesionālās kompetences pilnveidi - triju gadu laikā apgūstot programmu vismaz 36 stundu apjomā. Dati liecina, ka visi novada pedagogi šo noteikumu izpilda apzinīgi.

Pašvaldība pastiprināti ir pievērsusi uzmanību šim gadījumam, primāri domājot par iesaistītā bērna interesēm. Esam izdarījuši secinājumus un ir veiktas pārrunas ar visām pašvaldības pirmskolas izglītības iestādēm, analizējot šo gadījumu un daloties ar secinājumiem. Taču vēlamies vērst uzmanību uz to, ka šī situācija nav tik viennozīmīga.

Vairākkārt piedāvāta palīdzība

Incidents notika 2021. gada aprīlī, un jau maija sākumā notika saruna “Zoom” platformā. Saruna tika fiksēta gan audio, gan video formātā, sarunas ierakstīšanai visi sarunas dalībnieki piekrita. Ir reģistrēts arī sarunas protokols.

Iestādes vadītāja un pašvaldība ir rīkojusies iesaistītā bērna interesēs un vairākkārt piedāvājusi dažādu speciālistu palīdzību un atbalsta mehānismus.

Bērnudārzā reaģēja uz notikušo

Incidents noticis trešdienā, un jau pirmdienā grupiņā ieradusies Limbažu konsultatīvā bērnu centra psiholoģe uz novērošanu. Notikusi arī grupiņas audzinātāju rotācija. Tāpat iestādes vadītāja operatīvi veikusi grupiņas vecāku anonīmu aptauju, lai noskaidrotu vai ir vēl kādi rādītāji, kas varētu liecināt par iespējamu vardarbību. 16 bērnu vecāki grupiņas un audzinātāju darbu vērtējuši kā “labi” vai “ļoti labi”.

Jāpiemin, ka sodītajai audzinātājai līdz šim nav bijis neviens aizrādījums vai saņemta sūdzība vai notikums/uzvedība, kas varētu liecināt par vardarbību. Pašvaldība noraida jebkādu informāciju par iespējamu vardarbību izglītības iestādē kopumā.

Pašvaldībā uzskata, ka ir faktu nesakritības un vecāka interpretēti dati

Limbažu novada pašvaldībai, aizsargājot konkrētā bērna tiesības un intereses, nav atļauts sniegt konkrētu informāciju par norādīto notikumu. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta otrajā daļā teikts, ka visām darbībām attiecībā uz bērnu prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses. Taču ir faktu nesakritības un vecāka interpretēti dati, tie atspoguļojas arī Jauns.lv rakstā.

Šie ir gandrīz gadu seni notikumi. Pedagogs ir samaksājis sodu un atstādināts no amata. Pašvaldība no savas puses reaģējusi uz notikumu un piedāvājusi visu un pat vairāk, lai konfliktā iesaistītais bērns nekādā veidā neciestu un justos komfortabli. Arī ar vecāku cenšamies vest sarunas, taču nesekmīgi, jo nav īsti skaidrs, ko vecāks cenšas panāk. Dialogs diemžēl neveidojas, un attiecības tiek skaidrotas ar mediju starpniecību.”