"Es saņēmos un uzrakstīju viņiem." Ilona soctīklos pamanīja aizraujošas darba iespējas un pieteicās

Jaunsargu instruktore Ilona intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka šajā mācību gadā darbojas ar divām jaunsargu grupām, kā arī vada sešas VAM audzēkņu grupas.

Kā grūdiens dzīvē virzīties uz priekšu

Stāstot par savu darbu VAM pasniegšanā, viņa skaidroja, ka tā paredzēta, lai iemācītu jauniešiem reaģēt dažādās krīzes un apdraudējuma situācijās. "Bet es to neredzu tikai tā. Es redzu, ka varu viņiem iedot motivāciju dzīvē kustēties uz priekšu ar kaut kādu mērķi. Ne tikai mīlēt Latviju, bet arī mīlēt savu zemi, kur viņi dzīvo, un izaugt tajā."

Piemēram, Ilona vada VAM arī tehnikumos, kur jaunieši jau zina un apgūst savu profesiju. Viņa cenšas akcentēt, ka VAM iegūtās zināšanas un prasmes nebeidzas tikai jauniešu izvēlētās profesijas ietvaros, jo dzīvē nāksies saskarties ar dažādām situācijām. Aizsardzības prasmju apgūšana var būt kā grūdiens dzīvē virzīties uz priekšu, kaut ko darīt, kustēties.

Tāpat iespējams, ka daļa jauniešu savu nākotni vēlāk saista ar aizsardzības jomu, piemēram, iestājoties Zemessardzē, Nacionālos bruņotos spēkos. "Bet tas nav galvenais. Man galvenais ir tas, ka viņi paši var būt pilsoņi, kuri gan var izteikt savu viedokli, gan mainīt savu vidi, gan iegūt sev pašizaugsmes iespējas."

No sekošanas soctīklos līdz aizraujošam darbam

Stāstot par savu pievienošanos Jaunsardzei, Ilona atklāja, ka iepriekš jau diezgan ilgi sekoja organizācijai "Facebook" tīklā, taču viņai šķita, ka tā brīža zināšanas un priekšstats par militāro sfēru ir nepietiekams. "Man likās, ka es tur neiederēšos. Es tomēr biju civilā persona un īsti nezināju, kas ir armijas un militārās lietas un kā tās notiek. Tāpēc es baidījos.

Bet tad man dzīvē parādījās tāda situācija, ka es vēlējos kaut ko jaunu un kaut ko izmainīt. Es saņēmos, uzrakstīju vēstuli Jaunsardzes centram un interesējos, vai ir vietas. Tad viņi mani uzaicināja uz interviju. Tā arī aizsākās manas darba gaitas Jaunsardzē." Tas notika pagājušā gada janvārī.

Nopietns praktiskais darbs ar jauniešiem Ilonai sākās pagājušā gada septembrī, bet līdz tam viņa vairāk darbojās kopā ar citiem instruktoriem un vēroja viņu darbu un metodes. Tāpat viņa devās uz kursiem un pabeidza Instruktoru skolu Alūksnē. "Nebija tā, ka mani iemestu klasē un teiktu, lai ņemu un vadu nodarbības." Pirms tam bija iespējas paskatīties un pamācīties.

Kārtībnieces darbs pašvaldības policijā

Ilona nevarēja īsti izskaidrot, ar ko saistīta viņas interese par militāro jomu. "Varbūt tāpēc, ka kaut kādā ziņa militārā joma man visu dzīvi ir interesējusi. Kāpēc? Es nemācēšu pateikt. Es iepriekš strādāju policijā, līdz ar to nav tā, ka Jaunsardze būtu pilnīgi cits novirziens. Tā tomēr arī ir aizsardzības joma."

Pirms tam trīs gadus Ilona darbojās kā Rīgas pašvaldības policijas kārtībniece. "Es pašvaldības policijā sapratu to, ka man ļoti patīk strādāt ar bērniem. Man patīk strādāt arī ar tiem, kas nāk no nelabvēlīgas ģimenes. Man patīk viņus virzīt uz priekšu, uz mērķiem. Arī strādājot ar jaunsargiem, es redzu, ka viņi var kļūt labāki. Viņi iemācās labāk komunicēt un sadarboties. Tas noteikti noder dzīvē un krīzes situācijās."

Neatļaujas vīpsnāt un ķiķināties

Ilona nav saskārusies ar situācijām, kad jaunieši nodarbībās vīpsnātu par viņas salīdzinoši nelielo vecumu, sieviešu dzimumu vai citām personiskām lietām: "Tādas situācijas nav bijušas." Kopumā audzēkņi izturas ar cieņu pret pasniedzēju.

Viņa uzsvēra, ka jauniešu uzvedība un attieksme ir ļoti atkarīga no paša instruktora un viņa nodarbību vadīšanas veida. Iespējams, uz Ilonu jaunieši skatās kā uz pasniedzēju, kas domā līdzīgi viņiem. "Bet es jūtu diezgan lielu atšķirību starp sevi un jauno paaudzi."

Palīdz kopīgi smiekli

"Es protu sasmīdināt. Mēs kopā pasmejamies, un tad nodarbības rit veiksmīgi. Tēmas jauniešiem interesē un piesaista, piemēram, sakari, šaušana, orientēšanās. Ja es protu parādīt, ka tēmu pārzinu, tad viņi jūtas droši un pārliecināti, ka no manis to var mācīties."

Ilona novērojusi, ka liela nozīme nodarbībās ir arī apģērbam: "Man šķiet, ka daudz ko nosaka forma. Ja viņi mani ierauga formā, tad saprot, ka disciplīnai jābūt augstākai, nekā ikdienā. Es un jebkurš cits instruktors prasa ievērot disciplīnu. Ja es savus nosacījumus izvirzu jau pirmajās nodarbībās, tad jaunieši saprot, ko no viņiem prasa, sagaida un tāpēc klausa."

Vecāki lepni par meitas profesiju

Sākot darboties Jaunsardzē, Ilona nesaskārās arī ar līdzcilvēku negatīviem stereotipiem par militāro jomu.

"Mani vecāki ir lepni par mani. Viņi man ļoti palīdz, jo man ir dēls, kuru viņi pieskata, kad esmu komandējumos." Ilonas vecāki gan nav saistīti ar militāro sfēru: mamma ir skolotāja, logopēde, bet tētis darbojas ūdensvadu iekārtu jomā.

Vēsture no cita skatu punkta

Kas jauniešus visvairāk interesē VAM kursos? Tas lielā mērā atkarīgs no paša bērna. "Ir bērni, kuriem patīk vēsture, bet diemžēl tā interesē mazākumam. VAM ļauj paskatīties uz vēsturi no cita plūduma, un no instruktora ir atkarīgs, kā viņš to pasniedz. Tā ir citādāka vēsture, nekā māca skolas solā."

VAM vēsturi māca vairāk no militārā un patriotiskā skatu punkta. Ari jauniešiem pašiem jāgatavo prezentācijas par patriotiem, patriotismu vēsturē un mūsdienās, tostarp analizējot, vai viņi var būt patriotiski.

Aizraujošā orientēšanās, bet nepatīkamā ierinda

Jauniešiem ļoti patīk orientēšanās un darbības ar direkcijas leņķi un azimutu. Daudz audzēkņu par šādiem jēdzieniem iepriekš nav dzirdējuši, bet, kad saprot to būtību, labprāt un ar aizrautību darbojas gan teorētiskajās, gan praktiskajās nodarbībās.

Bet, runājot par lietām, kas jauniešiem nepatīk, Ilona teica: "Lielākā daļa (bet ne visi) nesaprot, kāpēc viņiem ir vajadzīga ierinda. Viņi uzskata, ka nebūs militārpersonas, un neredz vērtību iemācīties staigāt ierindā. Savukārt no instruktora puses tā ir disciplīna, kas ir jāievēro. Ja viņi VAM ietvaros dodas uz pirmo un otro nometni, tad tur prasa ierindas mācību stingri un kvalitatīvi."

Izmanto iespēju studēt augstskolā

Lai varētu jauniešiem mācīt VAM, instruktoriem jāstudē pedagoģija. Ilona izvēlējās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, kur patlaban pirmajā kursā apgūst sporta zinātni un rekreāciju.

Viņa studijas sāka, jo tāda bija darba vietas prasība, taču vienlaikus ir ļoti apmierināta ar mācībām. "Mani tas arī interesē. Man ļoti patīk šīs mācības. Izglītība, ko tur sniedz, nodrošina to, ka izeju cauri vairākiem sporta veidiem un rekreācijas pasākumiem.”

Doties pārgājienos un vingrot kopā ar jauniešiem

Ilona norādīja: lai kļūtu par jaunsargu instruktoru, nav jābūt ļoti sportiskam un atlētiskam cilvēkam, taču noteikti ir jārūpējas par savu veselību un fizisko formu. "Pietiek ar to, ka rūpējas par savu veselību, bet ir jāņem vērā, ka ar jaunsargiem būs jādodas 5, 10 vai vairāk kilometru garos pārgājienos, kuros ir jāspēj tikt līdzi. Instruktors ir kā paraugs bērniem. Ja viņš nevarēs, kāpēc tas ir jādara bērniem!"

Otrkārt, var būt jaunieši, kuri sagaida, ka instruktors arī varētu izpildīt motivējošos vingrinājumus, piemēram, atspiedienus. Instruktoriem ir jāvar izdarīt viss, ko viņi prasa no audzēkņiem. Jaunieši instruktorā saskata labu piemēru, kam varētu līdzināties.

Daži izdomā aizbildinājumus, lai nebūtu jāvingro

Ilona piekrita citu skolotāju novērojumiem, ka daļa mūsdienu jauniešu ir ar nepietiekamu fizisko sagatavotību, taču bieži vien ir situācijas, kurās jaunieši runā par savu nespēju kaut ko izdarīt, bet, kad reāli jādara, tad paveic uzdoto bez problēmām.

Protams, katra situācija tiek izvērtēta. Ja redzams, ka jaunietis tiešām nevar nostāvēt "plankā", viņam vingrinājumu atvieglo.

Jaunieši, kas nevēlas un nav motivēti mācīties, mēdz izdomāt dažādus aizbildinājumus, lai nestrādātu praktiskajās nodarbībās, piemēram, neuzvelk jaku, lai nebūtu jāiet laukā, un stāsta par neesošam saslimšanām.

Prasmes, kas noderēs visu dzīvi

Kopumā Ilona uzskata, ka gan darbošanās Jaunsardzē, gan VAM apgūšanai ir vairāki lieli plusi. Jaunieši iemācās labāk savstarpēji sadarboties, sazināties un strādāt grupās.

Tāpat viņi prot veiksmīgāk izteikt savu viedokli un pamatot to, kā arī labāk izprot Latvijas situāciju, vēsturi un militāro jomu. Tas nākotnē noderēs jebkuram aktīvam pilsonim.