Vitenbergs: “Sadales tīklam” ir jābūt gatavam lielā apjomā uzņemt saules un vēja enerģiju
Elektrotīkla attīstība ir jāplāno atbilstoši laikmeta vajadzībām, to pielāgojot izkliedētai elektroenerģijas plūsmai, kas strauji pieaugs līdz ar vispārēju elektrifikāciju. Vienlaikus, ņemot vērā klimata izmaiņas, Eiropu un arī Latviju arvien biežāk varētu piemeklēt vētras un pērkona negaisi, tāpēc būtiska nozīme ir arī mērķtiecīgai izolēta elektrotīkla attīstībai, izmantojot pret ārējiem apstākļiem noturīgus risinājumus. Ar AS "Sadales tīkls" pieeju laikmetam un klientu vajadzībām atbilstoša elektrotīkla attīstībā tika iepazīstināts ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš norādīja, ka elektroenerģijas sadales operatoram ir jābūt gatavībā arvien lielākos apjomos uzņemt saules un vēja saražoto elektroenerģiju.
"Sadales tīkla" prioritāte nemainīgi ir kvalitatīva un droša elektroapgādes pakalpojuma nodrošināšana, tāpēc uzņēmums fokusējas uz elektroapgādes sistēmas modernizāciju, to piemērojot izkliedētai elektroenerģijas plūsmai, kā arī izolēta elektrotīkla attīstību.
"Elektrības sadales sistēmai jau rīt jābūt gatavai uzņemt saules un vēja enerģiju lielākā apjomā, jo virzība uz plašāku zaļās elektroenerģijas ražošanu un elektrifikāciju ir neizbēgama. Saules paneļu uzstādīšanas process Latvijā jau šobrīd ir strauji uzņēmis tempus, un prognozējami 2030. gadā uzstādīto mikroģenerācijas iekārtu skaits desmitkāršosies. Tāpēc ir jāfokusējas un jāturpina mūsdienu vajadzībām atbilstoša tīkla attīstība, jo elektroapgādes sistēmas gatavībai uzņemt zaļās inovācijas un būt noturīgai arī pret klimata pārmaiņu radītu dabas stihiju triecieniem ir izšķiroša nozīme mūsu kopējās tautsaimniecības attīstībā," teica Vitenbergs.
No līdzekļiem, kas Latvijai piešķirti no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma, elektroenerģijas sadales un pārvades operatoriem ir iedalīti 80 milj. eiro, kas ir labs atspēriena punkts elektrotīkla attīstībai un sagatavošanai nākotnes izkliedētās ģenerācijas plūsmām.
"Apzināmies, cik liela loma ir elektroenerģijas sadales sistēmas sagatavošanai Zaļā kursa virzītajām pārmaiņām, un ar to saistīti pasākumi ir mūsu prioritāte. Skaidrs, ka elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to – arī prasības pēc aizvien drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, un mums jābūt gataviem to nodrošināt. Mēs esam arī izkliedētās ģenerācijas viļņa priekšā, tostarp jau tagad novērojam, ka interese pašpatēriņam uzstādīt saules paneļus ļoti strauji aug. Katru mēnesi no klientiem saņemam ap 200 jaunus pieteikumus mikroģeneratora uzstādīšanai," stāsta "Sadales tīkla" izpilddirektors Sandis Jansons.
Jau pašlaik vairāk nekā 60% elektrotīkla ir attīstīti izolētā veidā – izmantojot pazemē ieraktas kabeļlīnijas un izolētas gaisvadu līnijas, bet līdz 2031. gadam ieplānots 100% izolētā veidā attīstīt visu zemsprieguma tīklu. Savukārt no 2023. gada 100% izolētā veidā tiks sākta arī vidējā sprieguma elektrotīkla attīstība.
Neizolētajai elektrotīkla daļai lielākais pārbaudījums ir ekstrēmi laikapstākļi, piemēram, vētras stipruma vējš, apledojums. Lai savlaicīgi mazinātu šādus dabas stihiju radītus elektroapgādes traucējumus, "Sadales tīkls" ik gadu attīra gaisvadu elektrolīniju trases no potenciāli bīstamiem kokiem un krūmiem. Ikgadēji trašu tīrīšana tiek veikta vidēji 4000 km garumā atbilstoši Aizsargjoslu likumam. Šajos darbos liela nozīme ir multifunkcionālai tehnikai – universālajam traktoram, kas izpilda vairāku tehnikas vienību funkcijas (rok, urbj, ceļ), jaudīgai frēzei un vertikālajam zāģim.
"Vienlaikus ar sistēmas pakārtošanu "jaunajam normālajam", kas pieprasa jaunu IT risinājumu ieviešanu, mērķtiecīgi ejam arī uz pilnībā izolēta jeb pret ārējiem apstākļiem noturīga elektrotīkla attīstību, visā Latvijā pārejot uz kabeļlīnijām vai izolētiem gaisvadiem. Tā kā kopējais elektrotīkla garums valstī ir aptuveni 92 700 km, izmaiņas nav iespējams īstenot uzreiz, un to darām pakāpeniski. Īstenojot pārdomātus investīciju projektus, katru gadu samazinām neizolēta elektrotīkla īpatsvaru vidēji par 1000-1500 km," pauž S. Jansons.
"Vētru laikā elektrotīkla bojājumus ļoti bieži izraisa lielie koki, kuri aug ārpus elektrolīnijas trases, bet ir tik augsti, ka lūstot iekrīt elektrolīnijās. Aicinām arī mežu īpašniekus, ja iespējams, izzāģēt elektrolīniju tuvumā esošos kokus, kas vētras gadījumā var krist, pārraujot līniju – atbilstoši likumam objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs to var darīt, informējot Valsts meža dienestu," papildina "Sadales tīkla" tehniskais direktors Raimonds Skrebs.
"Sadales tīklam" kā valsts kapitālsabiedrībai ir pienākums plānot ekonomiski pamatotus investīciju projektus. Tāpēc uzņēmuma speciālisti rūpīgi izvērtē, kuros tīkla posmos attīstīt izolētas gaisvadu līnijas, kuros – veidot zemē ieraktas kabeļlīnijas, kas ir divas līdz trīs reizes dārgāks risinājums.
Tīkla drošuma un kvalitātes rādītāji, kā arī ikgadēji sarūkošais reģistrēto elektrotīkla bojājumu skaits liecina par izvēlētās pieejas efektivitāti – ja vēl 2009. gadā tika reģistrēti ap 32 000 elektrotīkla bojājumu, tad 2020. gadā šis skaits ir samazinājies uz pusi – reģistrēti ap 16 000 bojājumu. Likumsakarīgi ik gadu uzlabojas elektroapgādes kvalitātes rādītāji, kas ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Vidējais elektroapgādes pārtraukumu ilgums vienam klientam gadā ir samazinājies no 466 minūtēm 2014. gadā uz 219 minūtēm 2020. gadā, savukārt vidējais elektroapgādes pārtraukumu skaits vienam klientam gadā samazināts no 3,7 reizēm 2014. gadā uz 2,3 reizēm 2020. gadā. 2020. gadā Latvijā reģistrēts arī īsākais neplānoto elektroapgādes pārtraukumu ilgums Baltijā.
