No Rīgas centra pazudis Velna sēdeklis - piemiņas vieta AIDS upuriem. Skaidrojam, kāds būs tās liktenis

Starptautiskajā AIDS memoriālu sarakstā aidsmemorial.info šis ir vienīgais memoriāls Baltijas valstīs. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis grāmatā “Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība” raksta:

Velna sēdeklis

“Dzelzceļa stacijas tuvumā, skvērā Marijas un Satekles ielas trīsstūrī kopš 1993. gada 1. aprīļa atrodas 20. gadsimta mēra – AIDS vīrusa – upuriem veltīta piemiņas zīme Siege du Diable (Teufelssitz) – Velna sēdeklis. Tā tapa septiņās dienās - laikā, kad Rīgā notika Pasaules Veselības organizācijas konference “Investīcijas veselības aizsardzībā” (veselības un finanšu ministru sanāksme par HIV infekcijas, AIDS profilaksi Centrālās un Austrumeiropas valstīs – red.). Idejas autors un tās realizētājs ir vācu mākslinieks Toms Fehts. Skvēra betona segumā iestrādāta bruģakmeņu josla ar pazīstamiem vārdiem, kuru atcerei arī citviet pasaulē ir līdzīgas piemiņas zīmes, kas atgādina par nāvi dzīvo vidū: mūziķis Mailzs Deiviss, mākslinieks Kīts Herings, fotogrāfs Pīters Hudžars, dramaturgs Bernards Marie Koltes, fotogrāfs Roberts Mapltorps, dziedātājs Fredijs Merkūrijs, dejotājs Rūdolfs Nurejevs, aktieris Entonijs Pērkinss un rakstnieks Pjērs Vitorio Tondelli. Joslas galā – kā zemē iesprausts falls – ierakts akmens stabiņš.

Diemžēl piemiņas zīme atrodas pārāk dzīvas gājēju kustības joslā, kurā praktiski nav iespējams apstāties, lai pamanītu segumā iestrādātos bruģakmeņus ar iegravētajiem vārdiem.”

Tomēr divas reizes gadā “lielais dzīves skrējiens” šajā vietā vismaz daļēji pierimis. Pie stēlas pulcējās cilvēki, lai noliktu ziedus un aizdegtu svecītes. Tas notika starptautiskajā AIDS upuru piemiņas dienā maija trešajā svētdienā un pasaules AIDS dienā 1. decembrī. Stēlas mērķis - atgādināt cilvēkiem, ka AIDS un HIV infekcija var skart mūs katru un aicināt aizdomāties par savu veselību.

Tagad, kad iepazīstamies ar “Novira Plaza” projektiem, vairs neredzam vietu šai piemiņas vietā laukumā, kas pēc pāris gadiem būs pilnībā pārvērties.

Doma par lielāku ansambli

HIV pacientu atbalsta biedrības “AGIHAS” valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks Jauns.lv pastāstīja, ka stēla nav norakstīta un tā atkal parādīsies pilsētvidē. Pašlaik konkrēti pateikt, kad tas notiks, vēl nevar, jo tikai iesākta “papīru kārtošana”. Plānots tēlnieces Olgas Šilovas vadībā izveidot lielāku “ansambli”, kurā būs ne tikai minētā stēla, bet kur arī godinās cilvēkus, kuri devuši savu ieguldījumu HIV infekcijas izplatības mazināšanā.

“Jau pirms kādiem astoņiem mēnešiem sākām domāt par to, lai izveidotu jaunu ansambli (memoriālu/piemiņas vietu). Rīgas dome piedāvāja četras vietas – skvērā Hospitāļu un Miera ielu stūrī, Klusās un Miera ielas stūrī, Šarlotes ielā, kā arī skvērā Palīdzības un Briāna ielu stūrī. Izvēlējāmies pēdējo – Palīdzības/Briāna ielu.

Starp citu, nav arī pārliecība, ka stēlas pašreizējā vieta – Stacijas laukums būtu tā īstākā vieta, kur tai jāatrodas, tā ir pārāk dzīva vieta un tur nevarēja klusumā un pārdomās apstāties.”

Pagaidām idejas realizācija ir vēl tikai sākumstadijā – tiek kārtotas “papīra lietas” un vēl arī jāmeklē nauda projekta īstenošanai.

Mierīgākas vietas meklējumos

Tomēr, ja nu šis projekts neīstenosies, tad piemiņas vieta atgriezīsies tās pašreizējā vietā. “Novira Capital” pārstāvis Bruno Dzalbs Jauns.lv teica:

“Saskaņā ar Būvvaldes apstiprināto projektu piemiņas vieta uz būvniecības laiku tika demontēta un pēc tam tiks atjaunota. Šobrīd piemiņas priekšmeti tiek uzglabāti, lai tos labiekārtošanas laikā var atkal uzstādīt. Pēc plāna piemiņas vieta atradīsies turpat, kur tā bijusi agrāk, ja no Rīgas domes puses netiks lemts par citu mierīgāku vietu ar mazāku transporta un cilvēku plūsmu, kas varētu būt labvēlīgāka, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu izrādīt atbilstošu cieņu AIDS upuriem.”

Tomēr pašvaldība cer, ka piemiņas vietai tiks atrasta “mierīgāka” vieta. Rīgas domes Komunikācijas pārvalde Jauns.lv informēja: “Piemiņas vieta uz būvniecības laiku tiek demontēta un pēc tam to plānots atjaunot. Piemiņas akmens atrodas organizācijas “AGIHAS” rīcībā, kas pašreiz Rīgas domes pieminekļu padomē risina jautājumu par tā uzstādīšanas vietas izvēles iespējām. Tas nozīmē, ka nākotnē piemiņas vieta, iespējams, varētu atrasties vietā, kas ir mierīgāka un piemērotāka, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu izrādīt atbilstošu cieņu AIDS upuriem.”

Vienreizējie akmeņi

Latvijas oficiālais laikraksts “Latvijas Vēstnesis” 1993. gada 3. aprīlī, kad AIDS un HIV problēma Latvijā vēl nebija tik lielā mērā aktualizēta kā šodien un HIV uzskatīja teju vai par nāves spriedumu, par piemiņas stēlas atklāšanu rakstīja:

“Ikkatra cilvēka sirds simbolizē tā esību, tas ir viņa vienreizējās un neatkārtojamās biogrāfijas fragments, kur savijas atmiņas, tēli, jūtas.

Vācijas tēlnieks Toms Fehts par AIDS upuru piemiņas akmeņiem izmantojis bruģakmeņus. Gadsimtiem ilgi ar šiem akmeņiem bruģētas ielas visā Eiropā. Katram no tiem ir sava izcelsme, krāsa, forma, lielums un smagums.

Un Eiropas - paldies Dievam, vēl ne Latvijas! - AIDS upuru vārdus mākslinieks nu ar smilšu strūklu iegrebj bruģakmens nodeldētajā virsmā. Cik katrs akmens vienreizējs, tik arī katra cilvēka dzīve neatkārtojama. Tomēr tos visus vieno viens un tas pats nāves cēlonis, līdz šim neizārstējamais imunitātes deficīta vīruss, ko saīsināti dēvē par AIDS.

Toms Fehts savai “akmens galerijai” izvēlējies vietu Rīgas Stacijas laukumā. Darba veikšanas laikā skanēja skumjas melodijas Mūzikas akadēmijas studenta, Eleonoras Testeļecas audzēkņa čellista Ivara Bezprozvanova priekšnesumā. Šīs piemiņas vietas iekārtošana sasaucās ar nule Rīgā notikušo Pasaules veselības aizsardzības organizācijas Eiropas reģionālā biroja rīkoto starptautisko konferenci.”