Putins paraksta 2026. gada budžetu ar rekordlieliem kara izdevumiem, apliecinot, ka miers Kremļa plānos nav iekļauts
Krievijas diktators Vladimirs Putins ir parakstījis 2026. gada budžetu, kurā paredzēti rekordlieli kara izdevumi, vienlaikus strauji samazinot sociālās programmas un sabiedrības labklājību, vēsta Dezinformācijas apkarošanas centrs.
Fakts, ka gandrīz 40% no visiem 2026. gada federālā budžeta izdevumiem ir atvēlēti militārajiem un drošības spēkiem, ir rekordaugsts rādītājs kopš padomju laikiem.
Turklāt fakts, ka Putins nostāda Krieviju "kara stāvoklī", skaidri norāda, ka miers nav iekļauts Kremļa plānos nākamajam gadam.
Sakarā ar sankciju izraisīto naftas un gāzes eksporta ieņēmumu kritumu budžetā tiek prognozēts milzīgs deficīts – 1,6% no IKP.
Lai aizpildītu nepilnības, Krievijas varas iestādes ir nolēmušas samazināt sociālās programmas – to izdevumu daļa ir samazinājusies līdz 25%, kas ir zemākais līmenis 20 gadu laikā. Tas nozīmē ievērojamu sociālo garantiju pasliktināšanos iedzīvotājiem.
Turklāt budžetā iekļauti jauni nodokļi un nodevas. Konkrēti, PVN tiek palielināts līdz 22%, un tiek ieviestas dažādas nodevas uzņēmumiem un privātpersonām, apgrūtinot mazo uzņēmumu darbību. Faktiski Krievijas iedzīvotāji būs spiesti "maksāt par karu", izmantojot nodokļu spiedienu un sociālo pakalpojumu ierobežošanu.
Analītiķi norāda, ka šis budžets skaidri parāda, ka ilgstošs karš joprojām ir Kremļa galvenā prioritāte, pat uz ekonomiskās degradācijas un pašu iedzīvotāju nabadzības rēķina. Viss liecina, ka Putina ambīcijas karā ar Ukrainu ir svarīgākas par iekšzemes stabilitāti un krievu labklājību.
Vērts atzīmēt, ka Ukrainas 2026. gada valsts budžeta projektā drošības un aizsardzības sektoram ir paredzēti 2,8 triljoni grivnu, un galvenais jauninājums ir 200 miljardu grivnu rezerves fonda izveide, kas ļaus ātri segt papildu aizsardzības vajadzības visa gada garumā.
Tikmēr 2. decembra vakarā paredzētas sarunas starp ASV īpašo pārstāvi Stīvu Vitkofu un Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par iespēju izbeigt karu Ukrainā.
Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa paziņoja, ka nākamā nedēļa varētu būt izšķiroša Ukrainai ilgstoša miera ziņā, ņemot vērā vairākas gaidāmās sarunas.
"Šī varētu būt izšķiroša nedēļa diplomātijai," ierodoties uz ES dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmi, žurnālistiem Briselē izteicās Kallasa.
"Vakar mēs dzirdējām, ka sarunas ASV bija grūtas, bet produktīvas," norādīja EK prezidente, piebilstot, ka pirmdien viņai paredzētas sarunas ar Ukrainas ārlietu un aizsardzības ministriem.
Kallasa atkārtoti pauda ES nostāju, ka blokam ir jāpastiprina spiediens uz Krieviju, nosakot jaunas sankcijas pret Maskavu un vienojoties par to, ka ES iesaldētie Krievijas aktīvi būs pieejami Kijivai kā aizdevums.
Viņa arī aicināja sniegt papildu militāro, finansiālo un humāno atbalstu, lai Ukraina "spētu izturēt un pārspēt Krieviju".
