"Tas rada lielākas bažas nekā Covid-19 pacientu skaita pieaugums." Slimnīcu vadītāji satraukti par situāciju ārstniecības iestādēs
Slimnīcu vadītāji ir satraukti par pieaugošo darbinieku saslimstību ar Covid-19, kā rezultātā trūkst darbaspēka.
Šovakar intervijā Latvijas Televīzijai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina, ka ar Covid-19 patlaban ir saslimuši ap 200 darbinieki, kas rada lielākas bažas nekā pakāpeniskais Covid-19 pacientu skaita pieaugums.
Patlaban situācija ar darbinieku saslimstību līdzinoties jau 2020.gada decembrim, kad slimi bija 250 darbinieki. Viņš pieļauj domu, ka kādā brīdī darbinieku slimības dēļ kāda no nodaļām var tikt pilnībā izsista no ierindas. Lai tā nenotiktu, jau laikus jādomā par rezerves mediķu piesaisti, atklāja Stradiņa slimnīcas vadītājs.
Arī SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" valdes loceklis Grigorijs Semjonovs pauda bažas par darbinieku saslimšanas ar Covid-19 pieaugumu. Ja janvāra sākumā slimi bijuši vien 14-15 darbinieki, tad tagad sasirguši jau ap 65 darbinieki. Viņš skaidroja, ka darbinieki saslimst nevis slimnīcā, pildot savus darba pienākumus, bet gan mājās, kur infekciju viņiem atnes bērni, jo skolās un bērnudārzos Daugavpilī ir ļoti augsta saslimstība.
Arī Semjonovs uzsvēra, ka slimnīca jau domā par rezerves mediķu komplektēšanu, lai nepaliktu bez medicīnas darbiniekiem, kuri var sniegt palīdzību pacientiem.
Jau vēstīts, ka aizvadītajā dienā Jelgavā un Rīgā 14 dienu kumulatīvais saslimstības līmenis ar Covid-19 ir pārsniedzis 6000 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem un tādējādi Pierīgas novadiem, kuros pēdējā laikā ir fiksēta visaugstākā saslimstība ar Covid-19, tagad ir pievienojušās arī divas lielās pilsētas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Vislielākā saslimstība gan joprojām ir Ķekavas un Mārupes novados, kur inficēšanās līmenis pārsniedz 7000 gadījumu robežu uz 100 000 iedzīvotājiem. Savukārt Ādažu un Olaines novados saslimstības līmenis pārsniedza 6000 gadījumu robežu jau iepriekš.
Divu nedēļu kumulatīvā saslimstība Latvijā ir palielinājusies līdz 4617 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Bez minētajām pašvaldībām saslimstības līmenis ar Covid-19 augstāks nekā valstī vidēji ir arī Ropažu, Salaspils, Jelgavas novadā un Daugavpilī.
Savukārt saslimstības līmenis zem 1000 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju pašlaik ir vien Varakļānu novadā.
Divu nedēļu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kas ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.
