Kurš ministrs vēlēšanās paliks aiz svītras, bet kuru noteikti ievēlēs?

“Skaidrs, ka šī valdība nekritīs,” viņa teica un norādīja, ka esošais Ministru kabinets ir visilgākā valdība, kāda Latvijas vēsturē bijusi pēc neatkarības atjaunošanas.

“Es biju starp tiem cilvēkiem, kuri uzskatīja, ka valdība ir jāsaglabā, jo principā šādās krīzes situācijās, ja valdība nav izdarījusi kaut ko ārkārtēji nepieņemamu, kļūdainu, tad mainīt visu sastāvu tad, kad jau tā iet slikti, nevis risināt problēmas, bet vēl mēģināt atrast kaut kādus ideālus jaunus personāžus nebija ne laika, ne vietas.”

Atsevišķi ministri tika nomainīti, un tas bija pareizi un vajadzīgi, “jo justies, ka tu vispār esi neaizskarams, arī nevar”.

Skaidri zinām, kuri uzņemas atbildību

Kopumā ir labi, ka valdība noturējās, un viens cilvēks vai viena cilvēku grupa uzņemas atbildību par rezultātu. Atbildība nav sašķelta pa posmiņiem, un politiķi nevar nepārtraukti novelt vainu uz kādu citu, sakot, ka ne jau viņi šodien kaut ko sliktu izdarīja, bet gan viņu priekšteči iepriekš.

“Tas ir stāsts par “Saskaņu” un Rīgas domi. Domāju, ka vēl turpmākos 10 gadus mēs diezgan daudz dzirdēsim sakām: “Šis jau ir mantojums no “Saskaņas” laikiem un te jau neko labāk nevar.””

Taču tā kā valdība visā Covid-19 pandēmijas laikā nemainījās, tad mēs skaidri zinām, kuri uzņemas atbildību par to, kas ir un nav izdarīts. Tas ir pozitīvais aspekts.

Frontes pirmajā līnijā un neredzamie ministri

Runājot par atsevišķiem ministriem, Metla-Rozentāle norādīja, ka bija nozares, kuru ministri visvairāk dabūja ciest un kuriem bija visvairāk jārīkojas. Bet tāpat bija salīdzinoši neredzamās nozares, piemēram, zemkopība.

Tos, kuri bija frontes pirmajā līnijā, piemēram, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), mēs visvairāk redzējām, kritizējām. Viņi visvairāk dabūja pierādīt savas prasmes, bet citi ministri dzīvoja daudz klusāk un mierīgāk, jo viņiem nebija tik daudz jācīnās.

Ja mums nebūtu kovidkrīze, ikdienas situācijā mēs noteikti vairāk redzētu visus ministrus. Parasti visas nozares ir līdzīgi populāras. Bet šajā laikā bija izteikti populārās un mazāk populārās ministrijas.

Vai kāds ir absolūti nepiemērots?

Pēc tam, kad “KPV LV” ministri aizgāja no valdības, nevarētu teikt, ka kāds Ministru kabinetā šobrīd būtu absolūti pirmo reizi un vispār neko nesaprastu, politoloģe sacīja.

“Protams, mēs varam runāt un domāt par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru [Artūru Tomu Plešu ("Attīstībai/Par!")], vai viņš līdz galam tiek galā ar pašvaldībām, saprotot to, ka pretī ir pašvaldību kungi ar krietni lielāku dzīves un darba pieredzi. Bet arī viņš kaut kā mēģina pa bišķiņam uz priekšu čubināties.

Protams, daži lēmumi ir interesanti, piemēram, ja mēs skatāmies uz biroja darbinieku skaitu.” Izskanējis, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram birojā ir visvairāk darbinieku.

Varbūt ir jāsaprot, kā mēs šo darbinieku skaitu kaut kā pielāgojam ministrijas svarīguma pakāpei? Iespējams, Finanšu ministrijā vai kādā citā ministrijā, kas šobrīd dominē, piemēram, Veselības ministrijā, būtu nepieciešams lielāks darbinieku skaits, nekā Pleša vadītajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Bet kopumā “es neteiktu, ka šobrīd kāds ministrs iezīmējas kā tāds, kurš ir absolūti nepiemērots savai nozarei vai nespējīgs ar to strādāt.”

Diskutablais lēmums par azartspēlēm

Komentējot Pleša lēmumu par azartspēlēm, Metla-Rozentāle pieļāva, ka tam ir juridiska bāze, kāpēc viņš tā drīkstēja darīt.

“Protams, šis lēmums ir ļoti, ļoti diskutabls, jo mēs visi saprotam, cik azartspēles ir sliktas, un tad, kad mēs beidzot esam nonākuši līdz tam, ka viena pašvaldība saka, ka tā vispār grib atteikties no azartspēlēm, ministrs pēkšņi saka, ka jūs tā nedrīkstat darīt. Veselā saprāta robežās tas neliekas saprotams un liekas jocīgi, bet ticu, ka viņš var parādīt tiesību normu, kura paredz, ka pašvaldība šādi te [rīkoties nedrīkst].”

Azartspēles var uzskatīt par vienu no uzņēmējdarbības veidiem (tieši tāpat, kādas ir, piemēram, kafejnīcas). “Manā prātā tā neliekas. Liekas, ka kafejnīcas ir labas, bet azartspēles ir sliktas.” Bet no tiesiskā regulējuma viedokļa, iespējams, pašvaldības nedrīkst aizliegt veidot savā teritorijā ne kafejnīcas, ne azartspēles.

Iespējams, var noteikt ierobežojumus, piemēram, kur un kad to var darīt, bet nevar aizliegt pilnībā. “Tas ir jautājums par saprāta vai sajūtas līmeni un tiesisko līmeni, kā tas tiek regulēts.”

Vai saistīts ar citām interesēm?

Iespējams, ministram vajadzēja savu nostāju labāk skaidrot. “Komunikācija jau visur ir ļoti svarīga. Mēs to redzam, sākot ar mūsu prezidentu, Ministru kabineta darbu, kuram arī komunikācija ir veikusies dažādi, piemēram, atceramies Vakcinācijas biroja lielo epopeju.”

Politoloģe nevar pierādīt, bet izskanējuši pieļāvumi, ka šis lēmums ir saistīts ar vēl kādām citām interesēm, kāpēc ministram par vienu nozari ir lielākas rūpes nekā citu.

Daudzi nemaz nezina, kas ir Reirs

Runājot par finanšu ministru Jāni Reiru (JV) (viņš ir viens no tiem ministriem, kuru tūrisma nozares pārstāvji aicina demisionēt), politoloģe atzina, ka viņu diez vai zina daudz vidusmēra vēlētāju. Pētījumi rāda, ka daļa cilvēku zina tikai prezidentu, premjeru, bet nepazīst pat ministrus. Iespējams, saistībā ar Covid-19 pandēmiju vairāk zina arī veselības ministru. “Un arī tad, es domāju, ka viena daļa ir apstājušies pie [bijušās veselības ministres Ilzes] Viņķeles kundzes savās zināšanās.

Tas ir stāsts par personības spilgtumu publiskajā telpā. Reira kungs ir ļoti korekts, ļoti atbilstošs savai finanšu nozarei, un es nedomāju, ka cilvēki viņa uzvārdu vēlēšanās sasaistīs kopā ar vieniem vai citiem lēmumiem.

Vai Pavļuts varētu justies apdraudēts?

Domāju, ka varbūt šādā ziņā drīzāk apdraudēts varētu justies veselības ministrs, jo cilvēku galvās varbūt viņš ir tieši atbildīgs par to, ka nav izdevies kovidu apkarot,” Metla-Rozentāle ar sarkasmu teica, piebilstot, ka dažkārt mums liekas, ka veselības ministrs ir tas, kuram vajadzēja atrast risinājumu, kā mēs visi turpmāk varam dzīvot ilgi, laimīgi un bez kovida.

Vitenbergs, mainot partiju, ieguvis imunitāti

Pārējās nozares šobrīd īpaši neaizņem cilvēku prātus. Ir jautājums, vai elektrības cenu kāpumu ļaudis sasaista kopā ar kādu ministru. “Ja mums būtu enerģētikas ministrs, kā tas ir citās valstīs, tad varbūt enerģētikas ministrs varētu justies apdraudēts.”

Runājot par to, ka, iespējams, šajā enerģētikas krīzē īpaši neizceļas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība, NA), kurš ir tieši atbildīgs par šo jomu, politoloģe atzina, ka viņam ir imunitāte saistībā ar to, ka viņš ir mainījis partiju – pameta “KPV LV” un iestājās NA.

Ar nelielu sarkasmu var teikt: viņš ir sapratis, ka viņam nav bijusi pareiza izvēle partijā “KPV LV” un aizgāja pie NA. Tas viņam dod tēlu, ka viņš ir pietiekami apdomīgs, saprātīgs cilvēks, aiz kura stāv NA pieredzējušie politiķi.

Ja paliktu “KPV LV”, nomētātu ar akmeņiem

“Tad, kad viņš bija no “KPV LV”, tad pret viņu izturējās daudz skeptiskāk gan politiskā elite, gan sabiedrība.. Tagad attieksme ir mainījusies.” Ir jāsaprot, ka partijas maiņa pēc būtības nemaina cilvēka zināšanas, izglītību un pieredzi.

Taču šajā gadījumā partijas maiņa izmainīja svaru kausus un Vitenbergs ir drošā pozīcijā. “Ja viņš būtu palicis “KPV LV”, domāju, ka viņu nomētātu ar akmeņiem un tur diez vai karjera būtu iespējama.” Taču tagad, visticamāk, nebūs tā, ka viņu izsvītros.

Kariņa reitingi aug

Kopumā no pašreizējiem ministriem nav tādu cilvēku, par kuriem varētu teikt, ka diezin vai viņus nākamreiz ievēlēs.

Tas, ka premjera Kariņa reitingi aug, liecina: lai gan sākumā cilvēkiem ļoti nepatika Kariņš un bija negatīva attieksme pret viņu, it kā viņš būtu vainīgs pie visa, kas mums valstī notiek ar kovidu, tomēr  pamazām, esot ilgi šajā procesā, ļaudis ir sapratuši, ka tā nav Kariņa vaina, ka kovids nav viņa radīts un ka viņš nevar to apturēt.

Covid-19 krīze ir novedusi daļu cilvēku pie secinājuma, ka nav jau īsti viena ministra, kurš būtu vainīgs pie visām mūsu nelaimēm.