Kariņš: ja Ukrainā sāktos karš, Latvija ar Eiropas partneriem atrastu risinājumu bēgļu jautājumam

Premjers, atbildot uz žurnālista jautājumu par Latvijas iespējām uzņemt bēgļus potenciālas karadarbības gadījumā, nesniedza konkrētu atbildi, vai Latvija bēgļus uzņemtu un kādā apjomā. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka Latvijas sabiedrība šajā jautājumā būtu ļoti saprotoša.

Komentējot Krievijas iespējamās agresijas norises un Eiropas Savienības (ES) un NATO reakciju uz Krievijas izvirzītajām prasībām rietumiem, Kariņš pauda, ka Latvijas amatpersonām ir biežas sarunas un kontakti ar partneriem ES un NATO.

Premjers arī atzīmēja, ka, lai gan rietumu reakcijas vēstules Krievijai, kas Kremļa pārstāvjiem nodotas trešdien nav pilnībā publiskotas, ir skaidrs, ka NATO nepieņems, ka kāda trešā valsts, šajā gadījumā Krievija, varētu diktēt, kurš ir un kurš nav alianses biedrs, kā arī noteikt, kur un kā izvietot NATO karaspēku alianses iekšienē.

Kariņš atzīmēja, ka NATO un ES sākotnējā reakcija Krievijai bijusi saistīta ar dialoga metodēm un mēģinājumiem saprasties, tomēr pašlaik ir apjausts, ka situācijā ar dialogu nepietiek, tādēļ NATO sarunā piešķīrusi "asumiņu".

"Tas, manuprāt, ir pareizais veids, kā ar Kremli runāt. Runāt ar Kremli nevar no vājām pozīcijām. Kremlis un Putins saprot spēku. Eiropai un NATO ir spēks - ekonomiski nesalīdzināmi spēcīgāks par Krieviju un militāti arī tādā pašā garā," sacīja Ministru prezidents.

Tāpat premjers pauda apmierinātību, ka šī saspīlējuma laikā NATO un ES ir "savilkusies kopā", nevis sākuši strīdēties savā starpā.

Kā ziņots, jau vairākas nedēļās nerimst spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.

Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Valsts prezidents Vladimirs Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.