Veiks aptauju par kolaboranta, rakstniecības klasiķa Andreja Upīša "piedienību"
Skrīveru iedzīvotājus divās ierakuma pusēs nostādījis pērn pašā gada nogalē Nacionālās apvienības deputāta Gunta Libeka izteiktais ierosinājums Aizkraukles novada Skrīveros pārdēvēt Andreja Upīša vārdā nosaukto ielu, bibliotēku un vidusskolu. Vieni uzskata, ka rakstnieka dzimtajai vietai tomēr jālepojas ar latviešu ražīgāko rakstnieku, bet otri pārliecināti, ka “Zaļās zemes” un “Sūnu ciema zēnu” autors ir tautas kauna traips, kurš atbalstījis padomju okupāciju. Lai noskaidrotu vietējo attieksmi pret kontroversiālo personību, vietvara nolēmusi rīkot aptauju.
Aizkraukles novada pašvaldības mājaslapā teikts: “Ar rosinājumu izvērtēt nosaukuma maiņu rakstnieka Andreja Upīša vārdā nosauktajām iestādēm un ielai Skrīveros Aizkraukles novada domē vērsies deputāts Guntis Libeks. Šī ierosme domē nav guvusi atbalstu, taču pašvaldība plāno uzklausīt gan Skrīveru pagasta iedzīvotāju, gan vēsturnieku viedokli – ir vai nav cienīgi Skrīveros turpināt nest un lepoties ar rakstnieka vārdu.
Guntis Libeks pagājušā gada beigās iesniegumā domei rosināja mainīt rakstnieka Andreja Upīša vārdā nosauktās skolas, bibliotēkas un ielas nosaukumu Skrīveros. Deputāts savu viedokli pamato ar to, ka Andrejs Upīts atbalstījis padomju varu, aktīvi darbojies komunistiskajā partijā un uzskatāms par līdzvainīgu daudzu latviešu iznīcināšanā. Tādējādi Upīts nav cienīgs, lai viņa vārdā nosauktu jebko.
Deputāta iesniegumu 9. decembrī izskatīja Aizkraukles novada domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejā, kuru vada skrīverietis Uldis Dzērve un kurā darbojas 11 domes deputātu. Ierosinājums neguva komitejas atbalstu, “par” balsoja tikai tās autors, līdz ar to komiteja iniciatīvu noraidīja, uzskatot to par utopisku un nevajadzīgu aktivitāti, un nevirzot jautājumu tālākai izskatīšanai Aizkraukles novada domes sēdē.
Viedokļu apmaiņa jautājumā par to, vajag vai nevajag Skrīveros ielu, vidusskolu un bibliotēku pārdēvēt, svītrojot nosaukumā Andreja Upīša vārdu, ir uzvirmojusi vairākkārt gan masu medijos, arī vietējā laikrakstā “Staburags”, gan sociālajos tīklos. Paši skrīverieši gan neizprot šādu aktivitāti un nevajadzīgas “rūpes” par viņu pagastu, un lielākoties iedzīvotāji izteikuši neizpratni un sašutumu par šādu ierosinājumu. Skrīveros esot izskanējis arī ierosinājums vākt parakstus, lai novērstu jautājuma skatīšanu domes sēdē.
Lai noskaidrotu, ko par šo jautājumu domā paši Skrīveru pagasta iedzīvotāji, Aizkraukles novada pašvaldība iecerējusi rīkot aptauju, uzklausot iedzīvotāju viedokli. Plānots, ka aptauja varētu notikt martā. Tāpat Aizkraukles novada Kultūras pārvalde sadarbībā ar Andreja Upīša memoriālā muzeja darbiniekiem iecerējusi rīkot konferenci, uzklausot vēsturnieku domas un padomus, kā rīkoties.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums bilst: Skrīveru pagasta iedzīvotājus lūdzam nesatraukties, jo bez viņu viedokļu uzklausīšanas ne vidusskolai, ne bibliotēkai, ne ielai Skrīveros, kuras nes Andreja Upīša vārdu, nosaukums netiks mainīts. “Viena deputāta aktivitāte nav iemesls veikt tik vēsturiskas pārmaiņas, taču viedokļi – gan profesionāļu, gan iedzīvotāju – tiks uzklausīti, un pēc to apkopošanas solām atgriezties pie šī jautājuma izskatīšanas,” saka Leons Līdums.”
Pats Andreja Upīša noliedzējs Guntis Libeks gan viennozīmīgi norādījis, ka Upīts ir nelietis. Viņš vainojams padomju varas noziegumos gan Stučkas valdības laikā, gan pēc tam okupācijas laikā pēc 1940. gada. Bija vadošs darbinieks, kurš nolaupīja cilvēkiem īpašumus, balsoja par padomju varu un iestāšanos PSRS. “Būtībā godināt šādus valsts un tautas ienaidniekus nozīmē nostāties viņu rindās,” uzskata Libeks.
Savukārt Libeka oponenti teic, ka nevajagot literatūru jaukt kopā ar politiku un sarosījušies vākt parakstus rakstnieka vārda aizstāvībai. Viņi arī domā, ka opozīcijā esošā deputāta iniciatīva par Upīša vārda svītrošanu no Skrīveru kartes ir populistisks gājiens pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Andreja Upīša vārds novadā pagaidām saglabāts:
Jāteic, ka padomju laikā Andreja Upīša vārdā nosauktās ielas savus vēsturiskos nosaukumus atguva drīz vien pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas: Rīgā tā ir Skolas iela, bet Bauskā – Plūdoņa iela.
Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros:
