"Jo ilgāk stiepsim izslimošanu ar omikronu, jo atkal varam radīt jaunu paveidu," uzskata Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja
Jo ilgāk sabiedrība mēģinās izvairīties no saslimšanas ar omikronu, jo atkal var rasties jauns paveids, Rīga TV24 raidījumā "Preses kubs" norādīja Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja, 11.Saeimas deputāte, Nacionālā apvienības biedre Elīna Treija.
"Kā es vispār pati skatos uz to omikronu - es tiešām neticu, ka kāds izspruks no tā. Tiešām neticu! Vēl man ir bažas par to, ka jo ilgāk stiepsim to izslimošanu ar omikronu, jo atkal varam radīt iespēju rasties kādam jaunam paveidam. Jo mēs visi intensīvāk izslimojam, esam visi ar vienu imunitāti kaut vai uz diviem vai trīs mēnešiem, jo lielāka iespēja apkarot jaunu paveidu. Tas vairāk globāli skatoties. Nu tā mana teorija," savu viedokli pauda Treija.
Viņa arī minēja, ka šī brīža Covid-19 ierobežojumi izglītībā ļoti pasliktina mācīšanās kvalitāti skolās. "Tā ir parodija savā ziņā. Mazas skolas vēl velk, bet lielas skolas nē. Katru otro dienu jauna klase karantīnā... Skolās visi vienkārši jūk prātā! Tad vispār tagad neejam uz skolu un miers! Protams, nevienam nepatīk tās attālinātās mācības. Tas, kas tagad notiek, ir pilnīgs haoss. Un tad tie vecāki sāk viens otru vainot. Saiet ragos visi, kas var saiet ragos."
Treija arī atzina, ka ar katru gadu redzama arvien lielāka demogrāfiskā krīze, īpaši dzimstība rūkot kopš 2019. gada. "Mūsu skaits rūk. Kontekstā ar visām šīm krīzēm tas ir traģiski, ka mēs par to vispār nedomājam."
Viņasprāt, pandēmijas ierobežojumi būtu jābeidz. "Meklējam risinājumus, lai mēs visi ātrāk atgriežamies sliedēs. Kas bailīgs, tam lai palīdz. Es esmu par vakcīnām. Man tā bija drošības sajūta. Gan es pati, gan mana ģimene izslimoja. Sajūta, ka esmu vakcinējusies, man iekšēja radīja mieru, ka es neslimošu smagi. "
Savukārt sabiedrības neuzticību valdībai viņa skaidroja ar nereti nepārdomātiem lēmumiem. "Likumdevējs ik pa brīdim uzķeras uz sabiedrības kaut kādu pieprasījumu. Tad saklausās, ka vajag ierobežojumus, tad haosveidīgi uztaisa ierobežojumus. Tad atkal kāds kliedz, ka vajag visu ilgāk turēt vaļā... Tāda sajūta, ka tomēr trūkst pragmātisma tajos lēmumos, tas arī rada sabiedrības neuzticību. Bieži tie lēmumi ir novēloti, tiem nav seguma, argumentu, kāpēc tieši tā."
