Neraugoties uz traģēdiju, “Austrumu robežā” kovidlaikā robežu krietni par maz
Kamēr vieni teātri un kultūras centri cīnās par izdzīvošanu, spēlējot izrādes un koncertus daļēji aizpildītās zālēs, tikmēr citi pandēmijas laika ierobežojumus cenšas apiet vai ignorē. Rīdziniece Guna ir nelielā šokā pēc Vecrīgas teātra kluba-restorāna “Austrumu robeža” apmeklējuma: “Divus gadus nebijām tik tuvu ar svešiem cilvēkiem sēdējuši.”
Gunai ar vīru uzdāvināja divas biļetes uz 16. janvāra izrādi “Reiz Jaungada naktī...” – Voldemāra Šoriņa uzvedumu pēc slavenās padomju laika filmas “Likteņa ironija jeb Vieglu garu!” motīviem. “Kas uzreiz darīja uzmanīgus – šīs biļetes nebija personalizētas. Ieradāmies vieni no pēdējiem, zāle bija pilna, un visi skatītāji jau bez maskām,” “Kas Jauns Avīzei” stāsta Guna.
Bez distances ar svešiniekiem
Ar to pārsteigumi nebeidzās. “Izrādījās, ka mūsu biļetes ir pie sešvietīga galdiņa, pie kura bija četras mums nepazīstamas personas, un tā arī visu izrādes laiku plecu pie pleca mēs nosēdējām. Arī starp galdiņiem tur noteikti nav prasīto divu metru, un, tā kā reizē tur notiek ēdināšana, tad izrādes laikā visa zāle sēž bez maskām. Nav nevienas sadalošās barjeras vai starpsienas, tāpēc mums gluži vai pakausī elpoja arī cilvēki no pirmās ložu rindas,” turpina Guna.
Viņai šķiet dīvaini, ka, piemēram, Jaunā Rīgas teātra biļetes nopirkt ir ļoti grūti, jo tās pieejamas ierobežotā skaitā, bet “Austrumu robežā” viss notiek, it kā nekādu ierobežojumu nebūtu. “Visādā ziņā šoks bija, un vienu brīdi pat apsvērām iespēju iet prom, jo tik tuvu un tādā burzmā ar svešiem cilvēkiem nebijām atradušies kopš kovidlaika ierobežojumu sākuma laikiem,” saka Guna.
Vakcinācijas un pārslimošanas apliecinājumi gan visiem apmeklētājiem pie ieejas pārbaudīti, un personāls noteikumus ir ievērojis, skatītājus apkalpojot tikai maskās.
Kādas prasības jāievēro
Apskatot “Austrumu robežas” mājaslapā tirdzniecībai piedāvātās biļetes ar zāles plānu, redzams, ka ir sešdesmit vietu un biļetes pieejamas uz tām visām. Plānā arī redzams, ka piedāvāti trīs sešvietīgi galdiņi un aizpildītas arī visas četras vietas trīs ložās, kas būtībā ir krēslu rindas, kuras atrodas cita aiz citas – arī starp tām divu metru attālums netiek ievērots.
Ekonomikas ministrijas mājaslapā publicētajos Ārkārtas situācijas noteikumos, kas attiecas uz sabiedrisko ēdināšanu, ir teikts, ka pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četras personas un starp personām, kas sēž pie dažādiem galdiņiem, ir vismaz divu metru attālums, ja starp galdiem nav izveidota norobežojoša siena.
Kultūras pasākumos jāievēro šādi noteikumi:
* biļešu personalizācija, personalizētas sēdvietas un apmeklētāju pārbaude;
* maksimālais apmeklētāju skaits 500 cilvēku;
* blakus var sēdēt vienas mājsaimniecības pārstāvji līdz desmit cilvēkiem, to skaitā līdz četriem pieaugušajiem un līdz sešiem bērniem, vai divi apmeklētāji ar personalizētām biļetēm no dažādām mājsaimniecībām;
* divu sēdvietu distance vai aizsargbarjera un sēdvietas rindās tiek izkārtotas pamīšus;
* sēdvietās apmeklētāji pareizi lieto sejas maskas;
* ārpus sēdvietām nepieļauj drūzmēšanos, jāievēro divu metru distance, jāīsteno vispārējie drošības pasākumi.
Ir acīmredzams, ka konkrētajā gadījumā pārkāpti gan ēdināšanas, gan kultūras pasākumu rīkošanas noteikumi.
Teātris darbojas zaļajā režīmā
“Austrumu robeža” darbojas zaļajā režīmā, tāpēc apmeklētāji tiek aicināti ierasties maskās un ar visiem atbilstošajiem dokumentiem. Mājaslapā arī teikts, ka teātra apmeklējuma noteikumi atkarīgi no Ministru kabineta izdotajām vadlīnijām, kas epidemioloģiskās situācijas dēļ var mainīties: “Lūdzam ievērot pasākuma norises laikā un vietā noteiktos epidemioloģiskos noteikumus.”
Teātris informē, ka telpās uzstādīta moderna ventilācijas sistēma ar gaisa kvalitātes kontroli, lai maksimāli samazinātu infekcijas risku. Interesanti, ka vēl 2020. gada rudenī izrādes varēja apmeklēt tikai skatītāji ar personalizētām biļetēm.
Direktorei kovids laupījis vīru
Komentējot šo situāciju “Kas Jauns Avīzei”, teātra direktore un īpašniece Līga Jančauska sākotnēji izvairīgi atbild, ka epidemioloģiskie nosacījumi ik pa brīdim mainās un tiem esot ļoti grūti izsekot.
Sarunas turpinājumā gan viņas balsī parādās izmisums: “Mēs esam ģimenes uzņēmums, valsts dotācijas nesaņemam un citā variantā vienkārši nevaram izdzīvot – ja man no zāles ir jāņem ārā vietas, tad man teātris ir jāver ciet. Man ir trīs bērni, un vīrs, poti nesagaidījis, pagājušajā gadā nomira no kovida, tad ko man darīt?”
Lai savilktu galus, strādājusi dzelzceļā
Jančauska skaidro, ka pirmās mājsēdes laikā sākts teātra remonts, uzstādīta jaudīga ventilācijas sistēma, bet dīkstāves pabalsti līdz ar to nepienākoties, jo formāli teātris strādājis.
“Lai kaut savilktu galus, es pati deviņus mēnešus nostrādāju “Pasažieru vilcienā” par kontrolieri,” atklāj Jančauska. “Daudzi šobrīd nesaprot, kā dzīvot tālāk, un es strādāju, kā izprotu. Kultūras nozare no valdības jau tā ir saņēmusi pamatīgu pļauku – mums solīja, ka vakcinētie visu varēs darīt, bet kāds tagad ir rezultāts? Pēc teju gada dīkstāves daudzas izrādes ir jāiespēlē no jauna, bet daudzas no repertuāra bija arī jāizņem.”
Tomēr epidemioloģiskās drošības noteikumi nav izdomāti tāpat vien, turklāt pārkāpējiem draud bargs naudassods – fiziskajām personām no desmit līdz 2000 eiro, juridiskajām personām no 140 līdz pat 5000 eiro.
