Pēterbaznīca turpmāk būs atvērta arī katoļiem

LELB sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Kaspars Upītis norāda, ka Sv. Pētera baznīcas galvenā misija ir būt par dievkalpošanas un pielūgsmes vietu, tai jābūt atvērtai arī piemērotām kultūras norisēm, īpaši izceļot vācbaltiešu ieguldījumu Latvijas kultūrvēsturē. Latvijas bīskapu konferencē panākta vienprātība starp Romas katoļu baznīcu un LELB.

Ja īpašuma tiesības tiks noteiktas LELB un tās sastāvā esošās vācu draudzes nodibinājumam, tad, pēc viesmīlības principa un savstarpēji vienojoties, baznīca būs atvērta arī katoļu dievkalpojumiem un pasākumiem, par kuru sākotnējo apjomu parakstīta vienošanās.

“Rīgas Sv. Pētera baznīca kā Dieva nams ir bijusi kopā ar Latvijas tautu kopš kristianizācijas sākumiem, cauri reformācijas notikumiem un līdz mūsu dienām. Tā ir dārga gan latviešiem, gan vācbaltiešiem, gan luterāņiem, gan katoļiem,” pausts kopīgajā paziņojumā.

Baznīcu pārstāvji uzskata, ka domstarpības par vēstures notikumu skaidrojumu un izcilā dievnama nākotni var atrisināt tikai savstarpēji cieņpilnā dialogā un miera garā. Vienlaikus baznīcu pārstāvji cer uz sadarbību ar Rīgas pašvaldību, gādājot, lai baznīca būtu atvērta gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem.

Pašlaik Saeima apspriež jaunu likumprojektu par Pēterbaznīcu, plānojot dievnamu bez atlīdzības nodot LELB un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam nodibinājumam.

Pirmo reizi Pētera baznīca rakstos minēta 1209. gadā līgumā starp Rīgas bīskapu Albertu un Jersikas ķēniņu Visvaldi, kur apliecināts, ka pēdējais Rīgas zemes nodod par godu un slavu Dievmātei. Pēterbaznīca sākotnēji celta par pilsētas naudu kā tirgotāju dievnams un sanāksmju vieta. Tā bija Rīgas vācu luterāņu draudzes mājvieta līdz 1939. gadam, kad vācbaltieši no Latvijas pēc fīrera uzstājīga aicinājuma izceļoja uz vēsturiskajām āriešu zemēm.