"Slimnīcās būs 200 000 cilvēku!" Dezinformatori iejūtas “hakeru” lomā, ar veiklu triku mānot sekotājus
Pēdējos mēnešos, lielākoties Covid-19 aktīvistu un vakcīnskeptiķu sociālo tīklu saziņas grupās, ir novērojama visnotaļ amizanta metode viltus ziņu izplatīšanai. Tā pieprasa minimālu izpratni par interneta pārlūka funkcionalitāti un ļauj samērā ātri ražot dezinformāciju konkrētās mērķauditorijas piesaistīšanas nolūkā.
Pirms kāda laika “Telegram” saziņas grupās, kur pulcējas vakcīnu pretinieki un Covid-19 sazvērestību teoriju sludinātāji, kā arī valdības kritiķi, sāka parādīties ekrānuzņēmumi, kuri it kā atspoguļo Latvijas vadošajos interneta medijos publicēto.
Šādos ekrānuzņēmumos redzamais medija logo ir kā īsts, portāla dizains atbilst, arī publikācijas foto un teksta izkārtojums it kā identisks konkrētā ziņu portāla materiāliem.
Taču virsraksts un publikācijas saturs – vai nu acīmredzams izdomājums (ļoti bieži ar humoristisku ievirzi), vai arī pietiekami skaļš un nepamatots, lai radītu aizdomas par atbilstību realitātei.
Piemēram, kādā no vecākiem šāda veida ekrānuzņēmumiem it kā no portāla Delfi.lv tika apgalvots, ka Valsts prezidentu Egilu Levitu aizturējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Notikums ir izdomāts, šāda publikācija nekad nav eksistējusi.
Lielisks piemērs ir pirms kāda laika vienā šādā “Telegram” grupā publicētais ekrānuzņēmums ar it kā ziņu portālā Apollo.lv atrodamu publikāciju:
Vizuāli nekas neliecina, ka redzamais būtu panākts, manipulējot ar fotogrāfiju kādā tam paredzētā datorprogrammā.
Taču virsrakstā un tekstā izlasāmais ir pilnīgs izdomājums – šāda publikācija tīmeklī neeksistē un nekad nav eksistējusi.
Nav jābūt IT speciālistam, lai šādi ākstītos
Kā top šādi ekrānuzņēmumi?
Lai izveidotu gandrīz jebkuras lapas ekrānšāviņu ar neīstu saturu, nav nepieciešamas ne attēlu rediģēšanas prasmes, ne padziļinātas IT zināšanas.
Pietiek ar taustiņu F12 atvērt interneta pārlūka “DevTools” sadaļu (“Izstrādātāju rīki”) un izvēlēties, kuru satura elementu vēlamies rediģēt.
Tas gan nenozīmē, ka veiktās izmaiņas redzēs arī citi tīmekļa vietnes apmeklētāji, kuri lieto citu datoru/ierīci.
Tās būs redzamas tikai lokāli – attiecīgajam lietotājam konkrētajā lapā. Tikko kā lapa tiks atvērta no jauna, saturs atkal būs tas, ko paredzējuši vietnes autori.
Taču neviens neliedz izveidot mainītā satura ekrānšāviņu – ja nedaudz pacenšas, tas nebūs atšķirams no oriģināla.
Arī Jauns.lv izmēģina roku šādās darbībās un izrādās, ka tas tik tiešām ir ļoti viegli paveicams.
Pie viena attēlā iekļaujam arī "DevTools" interfeisu, kas ļauj ekrānā redzamo apstrādāt:
“Slimnīcās varētu būt vairāk nekā 200 000 cilvēku”
Rezultātā, daloties ar ekrānuzņēmumu kādā no diskusijām paredzētām sociālo tīklu grupām, tā autors rada iespaidu, ka vienkārši vēlas pavēstīt citiem, ko raksta mediji, un kā metodi it kā bez īpaša iemesla ir izvēlējies taisīt ekrānuzņēmumu, nevis, piemēram, iekopēt saiti uz konkrēto publikāciju.
Iepriekšējais piemērs gan ir samērā sens un, domājams, veidots kā acīmredzams joks, asprātība, vienlaikus Covid-19 aktīvistu manierē vēršoties pret “pamatstraumes medijiem”, kurus šie ļaudis jau teju divus gadus vaino melošanā par pandēmiju.
Taču pēdējā laikā šādās grupās parādās arvien vairāk, ja tā var sacīt, “rafinētāku” mēģinājumu sagrozīt zināmos interneta medijos publicēto.
Pirms kāda laika epidemiologs, Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis izteica prognozes par jaunā Covid-19 varianta omikrona potenciālo ietekmi uz slimnīcu noslogojumu.
Teju uzreiz pēc Trojanska prognozēm virkne Covid-19 aktīvistu sāka runāt par to, ka Trojanska prognozes izgāzīsies un neatbilst realitātei.
Gaidot, kā nu būs, var ņemt situāciju savās rokās un, piemēram, izplatīt ticamu viltojumu Trojanska paustajam, safabricējot, ka medijos viņš prognozējis 200 000 hospitalizētu pacientu – Latvijas epidemioloģiskajai situācijai un hospitalizēšanas iespējām, maigi sakot, neaptverams skaitlis:
Ekrānšāviņš, kādu to šeit redzam, visticamāk, ir radies, izmantojot “DevTools”. Interneta ziņu portālā Jauns.lv publikācija, kurā Trojanskis prognozē 200 000 hospitalizētos, nekad nav eksistējusi.
Konkrētajā ziņā šis skaitlis vienmēr ir bijis – 4000:
Šādu piemēru gan ir vairāk. Viens no nesenākajiem – Jauns.lv publikācija par PSRS disidentam Gunāram Astram veltītā pieminekļa “Nebaidies!” atklāšanu:
Īstajā publikācijā šī rindkopa, kā jebkurš var pārliecināties, ir uzrakstīta pavisam citādi:
Pirms aptuveni mēneša mediji arī ziņoja par līdzīgu ekrānšāviņu it kā no Nra.lv, kurā veselības ministrs Daniels Pavļuts it kā prognozējis piekto, sesto balstvakcīnu un paziņojis, ka ir “ieplānots jauns vīrusa variants”.
Arī šādu publikāciju internetā neatradīsiet:
Saprotams, ka cilvēkiem, kuri nav informēti par šādu interneta pārlūku funkcionalitāti, varētu būt grūti apjaust, ka informācija, kuru kāds šādi sagatavojis un pasniedzis, varētu būt absolūts izdomājums.
“Protams, šāda “ākstīšanās” nav šo rīku mērķis – tie paredzēti izstrādātājiem, lai vienkāršā veidā varētu testēt izmaiņas lapas HTML, CSS un JS kodā, bez vajadzības katru mazāko eksperimentu ieviest dzīvē. Vai izveidot lielākas atstarpes starp attēliem un apvilkt katram apkārt sarkanu rāmi? Vai nedaudz tumšāki un lielāki burti uzlabotu lietotāja pieredzi un saturs kļūtu gan salasāmāks, gan estētiski baudāmāks? Kurš serviss atbildīgs par to, ka lapa “nobrukusi”? Uz šādiem un arī sarežģītākiem jautājumiem ļoti viegli atbildēt "DevTools"," norāda Jauns.lv uzrunātais IT speciālists.
