Piedāvā pievilcīgu un konkurētspējīgu darbu. Aicina pieteikties 135 pretendentus valsts aizsardzības mācības pasniegšanai
foto: Publicitātes
Jaunsardze.
Sabiedrība

Piedāvā pievilcīgu un konkurētspējīgu darbu. Aicina pieteikties 135 pretendentus valsts aizsardzības mācības pasniegšanai

Jauns.lv

No 2024.gada 1.septembra valsts aizsardzības mācības (VAM) priekšmets būs obligāts visās vidējās izglītības iestādēs. Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka tuvākajos gados jāveicina skolu pieteikšanās VAM apguvei, kā arī jāstrādā pie jaunsardzes instruktoru piesaistes un apmācības. Līdz 2024.gadam plānots sagatavot vēl aptuveni 135 VAM pasniedzējus.

Piedāvā pievilcīgu un konkurētspējīgu darbu. Aicin...

Viņš atzina, ka līdz 2024.gadam jāpagūst izdarīt vairākas lietas. Pirmkārt, ir jāveicina mācību iestāžu vēlme pieteikties VAM apguvei līdz 2024.gadam. Kāpēc tas ir svarīgi? Lai pakāpeniski varētu ieviest VAM, vajadzīgas jaunas skolas, kas priekšmetam piesakās. Ja nepiesakās pietiekošs skolu skaits, tad Jaunsardzes centrs nevar atvērt jaunas štata vietas jaunsargu instruktoriem.

Jaunsardzes centrs mācību iestādes cenšas uzrunāt dažādos veidos, piemēram, rakstot pašām skolām un sazinoties ar pašvaldībām.

Lai kļūtu par instruktoru, ir jāmācās

Otrkārt, Jaunsardzes centram jānodrošina VAM pasniegšana ar jaunsargu instruktoriem, kuri ir kvalificēti pasniegt VAM. "Citreiz kariķēju, ka jaunsargu instruktoru kvalifikācija stāv uz divām kājām. Viena ir militārā komponente un otra ir pedagoģiskā komponente."

Pedagoģiskās zināšanas iegūst dažādās Latvijas augstskolās, studējot bakalaura un maģistrantūras programmās. Savukārt militārās zināšanas iegūst Jaunsardzes centrā, kur sadarbībā ar Nacionāliem bruņotajiem spēkiem organizē visus nepieciešamos kursus.

foto: Publicitātes
Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs.
Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs.

Ideāli, ja jau pārzina pedagoģiju vai militāro jomu

"Par VAM pasniedzēju var kļūt jebkurš pilsonis bez jebkādas [speciālas] izglītības un bez jebkādas iepriekšējās sagatavotības. Vienkārši, no tā [viņa esošās izglītības un sagatavotības] atkarīgs, cik ilgs būs viņa apmācību posms, lai viņš varētu sākt darbu kā jaunsargu instruktors."

Ideālā gadījumā par jaunsargu instruktoru vēlas kļūt jau esošs pedagogs, kuram jāapgūst tikai militārās zināšanas, vai esošs karavīrs, kuram jāapgūst tikai pedagoģija.

Ja ir attieksme, visu pārējo iedos

"Bet ir arī darbinieki, kas atnāk bez nevienas no iepriekš nosauktajām komponentēm. Atnāk pēc vidusskolas jaunietis, kurš ir pieteicies par jaunsargu instruktoru un kuru mēs atlasām, ja viņš atbilst un ja mēs viņu uzskatām par labu esam, un mēs viņam visu nepieciešamo nodrošinām. Viņš iziet kvalifikācijas kursus Nacionālos bruņotos spēkos, tad Jaunsardzes centrā un sāk studijas."

Ir noteikts, ka VAM pasniegt drīkst jaunsargu instruktors, kuram jau ir augstākā pedagoģiskā izglītība vai kurš tikai tagad iegūst to. "Arī tad, ja viņš iegūst to 1.,2.,3. vai 4.kursā, viņš drīkst paralēli pasniegt VAM."

Ar augstskolām panākta vienošanās par neklātienes studijām. Piemēram, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā studijas notiek piektdienās, un tās netraucē studentam paralēli strādāt kā VAM pasniedzējam.

Mirbahs uzsvēra, ka jebkurš cilvēks, kurš rūpējas par savu veselību un fizisko formu, kā arī ir mentāli gatavs strādāt ar jauniešiem, var kļūt par jaunsargu instruktoru. "Viss, kas ir vajadzīgs, ir attieksme. Visu pārējo mēs jums iedosim!"

foto: Publicitātes
Jaunsardze.
Jaunsardze.

Pa laikam gadās kāds sāpīgs moments

Mirbahs atzina, ka vairums VAM pasniedzēju pretendentu ir bez zināšanām pedagoģijā un militārajā jomā. "Tādu ir vairākums." Saistībā ar to Jaunsardzes centra speciālistiem jāiegulda liels darbs, lai sagatavotu VAM skolotājus.

"Sāpīgākais ir tad, kad viņš ir izgājis visus kurus, sācis studijas, bet pēc kāda gada saka: "Es tomēr saprotu, ka tas nav mans." Tad tas, protams, ir sāpīgs pasākums abām pusēm." Ja pretendents tomēr nekļūst par VAM pasniedzēju vai nenostrādā noteikto darba laiku, viņam jāatmaksā studiju maksa, jo to sedz Jaunsardzes centrs.

Labi, ka nav daudz šādu cilvēku, kas pabeidz kursus, sāk studijas, bet pēkšņi maina savas domas par nākotnes profesiju. "Tie ir atsevišķi gadījumi."

No aptuveni 150 jaunsargu instruktoriem katru gadu dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecuma, labāka darba piedāvājuma vai sapratnes, ka tas nav viņa aicinājums) aptuveni 10 cilvēki pamet darbu Jaunsardzes centrā. Tā kā aiziet mazāk par 10% instruktoru, tas nav tik sāpīgi.

Vēl vajag vairāk nekā 100 instruktoru

Jautāts, cik gatavi esam, lai 2024.gadā VAM būtu visās vidējās izglītības iestādēs, Jaunsardzes centra vadītājs atklāja: aprēķini liecina, ka 2024.gadā būs vajadzīgi 270 jaunsargu instruktori. Tas nepieciešams, lai VAM varētu pasniegt visās Latvijas vidējās izglītības iestādēs un saglabāt Jaunsardzi kā interešu izglītību aptuveni 8000 jauniešiem.

Aplēses liecina, ka 2024.gadā 10. un 11.klasē varētu mācīties aptuveni 32-35 tūkstoši jauniešu. Pieskaitot jaunsargus, kas mācīsies interešu izglītībā, iegūstam aptuveni 40 tūkstošus jauniešu.

"Puse no šiem jaunsargu instruktoriem mums ir nokomplektēta," Mirbahs teica un norādīja, ka ir jāsakrīt abiem diviem faktoriem: gan mācību iestāžu vēlmei izvēlēties VAM, jo tad Jaunsardzes centrs var atvērt jaunas štata vietas, gan jauno instruktoru atrašanai un apmācībai.

foto: Publicitātes
Jaunsardze.
Jaunsardze.

Pievilcīga un konkurētspējīga darba vieta

Viņš vērtēja, ka jaunsargu instruktora amats ir gana pievilcīgs un konkurētspējīgs, nevis tāds, par kuru sāk domāt, ja nekur citur nepieņem darbā. "Ceru, ka tomēr pirmais variants. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs pēdējos 4 gadus esam bijuši spējīgi palielināt jaunsargu instruktoru atalgojumu.

Mans mērķis, ko esmu noteicis, ir, ka 2024.gadā jaunsargu instruktoru atalgojums ir 1650 eiro, tautas valodā runājot, "uz papīra"." Iecerēts, ka instruktors par savu atalgojumu var uzturēt sevi un savu ģimeni.

Salīdzinot ar Latvijas vidējo atalgojumu, 1650 eiro bruto alga ir konkurētspējīga, Mirbahs teica un norādīja, ka Jaunsardzē mēģina uzsvērt, ka jāapmierina visi 5 primārie darbinieku motivācijas faktori. Protams, pirmais ir atalgojums, bet tāpat svarīga ir identifikācija ar mērķi, kolektīvs, atraktīvs darbs un citi.

Ne tikai naudas dēļ

Organizāciju socioloģija vēsta, ka veiksmīgas būs tās organizācijas, kas strādās nevis tikai ar vienu no šiem faktoriem, bet gan tās, kas "spēlēs uz visām šīm stīgām". "Mēs arī to mēģinām." Jābūt Latvijas patriotam, lai VAM pasniegtu. "Mēs negribam tikai ar naudu tevi šeit atvilināt. Tam tomēr ir jābūt sirds aicinājumam."

Jaunsardze cenšas uzlabot darba apstākļus, nodrošināt formas tērpus, sociālās garantijas, apdrošināšanu, kursus, saliedēšanas pasākumus, apmaksātus transporta izdevumus un citus bonusus. Bet, ja darbinieks strādā tikai naudas dēļ, viņš drīz vien pāriet darbā pie cita darba devēja, kas piedāvā, piemēram, par 200 eiro lielāku algu.

No šā gada jūlija jaunsargu instruktora bruto atalgojums būs 1400 eiro.

Aicina darbā ne tikai vīriešus

Mirbahs atzina, ka VAM pasniedzēja amats ir piemērots ne tikai vīriešiem, bet arī sievietēm. Nepilni 40% Jaunsardzes kolektīvā ir sieviešu. Dažkārt dzirdēts sabiedrības uzskats, ka kolektīvā vajadzētu vairāk vīriešu, jo Jaunsardze ar VAM dodas uz skolām, kur pārsvarā ir sieviešu kolektīvs, un VAM skolotāji-vīrieši līdzsvarotu skolu vides.

Bet Jaunsardzes centra vadītājs minēja pretargumentu, ka arī Jaunsardzes iekšienē vajadzīgs līdzsvarots klimats, kurā būtu gan sievietes, gan vīrieši. Ir labi, ka arī kursos piedalās abu dzimumu pārstāvji, papildinot un bagātinot viens otru.

Šogad plāno dubultot audzēkņu skaitu

Patlaban VAM nodrošina nepilnās 100 Latvijas skolās un to apgūst gandrīz 6000 jauniešu, bet šobrīd vēl nav skaidrs, cik vidējās izglītības iestādēs VAM mācīs 2024.gadā, jo pašvaldības vēl nav sniegušas datus par skolu saglabāšanas plāniem. Mirbahs pauda cerību, ka šī gada laikā izdosies plānus apkopot.

Iecerēts, ka šī gada laikā varētu dubultot apmācāmo jauniešu skaitu un tas varētu sasniegt 10-12 tūkstošus audzēkņu.

foto: Publicitātes
Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs.
Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs.

Gatavojas cīņai ar nepatiku

Runājot par lielākajiem izaicinājumiem, ieviešot VAM visās Latvijas vidējās izglītības iestādēs, Jaunsardzes centra vadītājs minēja skolu intereses aktivizēšanu un jaunu jaunsargu instruktoru rekrutēšanu.

Pagaidām VAM ir izvēles priekšmets jauniešiem un skolām, kas to vēlas. Līdz ar to aptaujās par VAM priekšmets "tiek ar pūdercukuru nokaisīts". "Īsto attieksmi pret VAM mēs ieraudzīsim brīdī, kad arī tās izglītības iestādes, kuras mūs ne tik labprāt redzētu, paudīs savu viedokli. Līdz ar to tas varētu būt izaicinājums, ka VAM kā obligātais priekšmets dažās mācību iestādēs un dažādos sabiedrības slāņos varētu būt nepopulārs priekšmets."

Kāpēc? "Tāpēc, ka ir vēl aizspriedumi pret VAM, ka tā varētu būt jaunatnes militarizācija un visu sabiedrības atšķirīgo slāņu latviskošana vai kaut kas tamlīdzīgs."

Drošāk, ja esam zinoši un prasmīgi

Mirbahs skaidroja, ka VAM Latvijā vajadzīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, mūsu vēsture rāda, kādas ir kaimiņvalstis un cik ilgi Latvija ir spējusi noturēt brīvību.

Otrkārt, jāņem vērā arī pēdējā laika ģeopolitiskā situācija. "Man liekas, ka līdz 2014.gadam pasaulē pastāvēja uzskats, ka slāvs ar slāvu nekaro, bet redzējām, ka ukraiņi, kuri bija pārliecināti, ka ir Krievijas brāļi, karoja ar saviem brāļiem. Tas lika daudziem mainīt viedokli ne tikai Ukrainā."

Ir cerība, ka savu viedokli mainījuši arī Latvijas skeptiķi, kas līdz 2014.gadam teica, ka nav tik traki un militāristi pārspīlē. Jaunākās aktualitātes par Krievijas karaspēka savilkšanu Ukrainā un Baltkrievijas darbībām varētu būt sagrāvušas daudzu ilūzijas, ka Latvijā nav nepieciešama visaptveroša valsts aizsardzība.

Zina, kā rīkoties krīzes situācijās

Lai to realizētu, mums nepieciešami pilsoņi, kas katrs vēlas, zina un prot aizsargāt Latviju. To arī jaunieši varēs apgūt VAM. Mācībās jauniešus izglītos par Latvijas patriotiem, sniegs teorētiskās zināšanas, kā arī praktiskās pamatiemaņas.

Un, ja domājam nevis valstiskā, bet egoistiskā līmenī, Jaunsardzes centra direktors aicināja aizdomāties, kurš pilsonis jūs gribētu būt? Vai tas, kurš zina un prot rīkoties krīzes situācijā? Turklāt mēs nerunājam tikai par karu.  Vai arī jūs gribat būt pilsonis, kurš nezina, kā rīkoties krīzes situācijā?