Skride: defibrillatoru piejamība publiskās vietās var izglābt daudzas dzīvības
Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors kardioloģijā, medicīnas doktors un "Attīstībai/Par!" frakcijas deputāts Andris Skride ceturtdien Saeimas sēdē, kurā tika izskatīti un atbalstīti nozīmīgi grozījumi Ārstniecības likumā, rosinājis kā obligātu noteikt ārējo automātisko defibrillatoru (AĀD) pieejamību publiskās vietās, savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts līdz ar Veselības ministrijas kolēģiem iesnieguši izmaiņas medicīnas māsu apmācības un sertifikācijas kārtībā, kuru mērķis ir sekmēt māsu profesijas attīstību.
Latvijā vidēji statistiski gada laikā ārpus mājām sirdsdarbība pēkšņi apstājas vairāk kā 1000 cilvēkiem, no tiem apmēram 300 blīvi apmeklētās vietās. Izglābt izdodas tikai ap 8%, jo šādā gadījumā cilvēkam būtiski sniegt palīdzību pirmo 3-5 minūšu laikā. Andris Skride uzsver - AĀD izmantošana situāciju varētu krietni uzlabot, izglābjot vairākus simtus dzīvību gadā.
"Neskatoties uz to, ka mirstība no kardiovaskulārajām slimībām mums ir viena no augstākajām Eiropā, izplatītā prakse nodrošināt ārējo automātisko defibrillatoru pieejamību publiskās vietās vēl nav ieviesta. Biežākais pēkšņas nāves iemesls ir miokarda infarkts, un apmēram 50% gadījumos cilvēks līdz slimnīcai nenokļūst, jo nomirst uz vietas ar sirdsdarbības apstāšanos, nesaņemot pirmo paplašināto palīdzību. Pirmās minūtes ir visdārgākās - uzsākt palīdzības sniegšanu cilvēkam, kam apstājusies sirdsdarbība, ir svarīgi pēc iespējas drīzāk, un defibrilators var būtiski uzlabot cietušā izredzes izdzīvot" - uzsver Andris Skride.
AĀD ir izveidoti tā, lai tos varētu izmantot cilvēki bez medicīniskās izglītības, uz nelielās ierīces ir vienkāršas pamācības lietošanai. Pēc elektrodu uzlīmēšanas norādītajās vietās, tā automātiski veic elektrokardiogrammu un nosaka, cik stipra izlāde ir nepieciešama. AĀD nepieciešams izmantot dzīvības glābšanai pie sirds apstāšanās pazīmēm pirmajās kritiskajās minūtēs, līdz ierodas profesionāla palīdzība. Daudzās valstīs iekārtu pieejamība publiskās vietās kā lielveikalos, stadionos vai pasažieru lidmašīnās, jau noteikta kā obligāta.
Rosinātie grozījumi nodoti tālākai skatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
Saeimas deputāti otrajā, galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja arī par steidzamiem atzītos veselības ministra Daniela Pavļuta un Veselības ministrijas kolēģu rosinātos grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz sekmēt māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas attīstību, kā arī nodrošinātu lielāku māsas mobilitāti darba tirgū un atvieglotu māsas profesijas specializācijas iegūšanu.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis uzsver: "Medicīnas māsas izglītība tagad pilnībā atbildīs Eiropas savienības direktīvai, jo tā ir ES reglamentēta profesija. Četru studiju gadu laikā māsa iegūs plaša profila izglītību, kas ļaus strādāt dažādos medicīnas profilos, taču specifiskās zināšanas tiks iegūtas un papildinātas jau pēcdiploma izglītības procesā. Turklāt izglītības procesa uzlabošanai šī gada budžetā medicīnas māsu izglītībai papildus pieškirti ap 3 miljoniem eiro. Domājams, šie apmācības sistēmas uzlabojumi arī vairos profesijas pievilcību potenciālo studentu acīs."
Patlaban māsām pēc koledžas beigšanas nepieciešams turpināt studijas augstskolā, lai iegūtu kādu no pamatspecialitātēm, kas rada būtisku slogu. Sarežģīts un neelastīgs ir arī pārkvalifikācijas process, kas nemudina māsas uzsākt un turpināt profesionālo darbību veselības nozarē. Ir nepieciešams uzlabot gan izglītības iegūšanas procesu, gan māsas mobilitāti profesijā. Tādēļ grozījumu grozījumu mērķis ir novērst divpakāpju izglītības sistēmu māsas kvalifikācijas iegūšanai, paplašināt māsu kompetenci un vairot darba iespējas, kā arī vienkāršot profesijas specializāciju iegūšanu.
