Plāno palielināt koledžas, bakalaura, maģistra un doktorantūras līmeņa studiju minimālo mēneša stipendiju
foto: LETA
Sabiedrība

Plāno palielināt koledžas, bakalaura, maģistra un doktorantūras līmeņa studiju minimālo mēneša stipendiju

Jauns.lv / LETA

Latvijā līdz 140 eiro plānots palielināt koledžas, bakalaura, maģistra un doktorantūras līmeņa studiju minimālo mēneša stipendiju, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts.

Plāno palielināt koledžas, bakalaura, maģistra un ...

Pašlaik noteiktas stipendiju apmērs bakalaura studiju programmas, profesionālās augstākās izglītības programmas, maģistra studiju programmas studentam un rezidentam medicīnā ir apmēram 99 eiro mēnesī, bet doktora studiju programmas studentam studiju programmas apguvei - aptuveni 113 eiro mēnesī. Savukārt pagaidu norma par paaugstināto stipendiju 200 eiro apmērā koledžas, bakalaura un maģistra studijām zaudēja spēku pagājušā gada 31.decembrī.

IZM norādīja, ka noteiktais stipendijas apmērs ir nepietiekams, lai noturētu izcilākos studējošos augstskolās. Turklāt stipendijas apmērs neesot pārskatīts vairāk kā desmit gadus.

Stipendijas apmēra palielināšanai vidējā termiņa budžeta likumā ir paredzēti papildus 2 494 600 eiro, kas sadalās pa vairākiem resoriem.

Lai nerastos nevienlīdzīga situācija, IZM nosaka 140 eiro mēnesī stipendijas apmēru arī doktorantūras līmeņa studējošiem. Kā IZM skaidroja, iepriekš budžeta likumā paredzētais finansējums bija paredzēts visu studiju līmeņu studējošiem, izņemot doktorantūras programmas, un "veidotos neloģiska situācija, ja citiem studiju līmeņiem stipendija būtu lielāka, bet doktorantūrā studējošiem paliktu 113,83 eiro".

IZM norādīja, ka līdz ar izmaiņām stipendijas apmēros, valsts augstskolās būs mazliet mazāks no valsts budžeta finansēto doktorantūras stipendiju skaits, ministrijas resorā - par 129 stipendijām mazāk. Taču tas notiek situācijā, kad līdz ar jauno dokotorantūras modeļa ieviešanu 341 doktorantu stipendija 1000 eiro mēnesī tiek finansēta no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem un tas vairāk kā kompensē šo samazinājumu.

Stipendiju apmēra palielināšana neattiecas uz Valsts robežsardzes koledžu, Valsts policijas koledžu un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu. Tajās stipendijas nemaksā, jo kadeti ir dienestā esošas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm. Viņu atlīdzību regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

Tāpat stipendiju noteikumi netiek piemēroti studējošajiem Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un tām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas izglītību iegūst 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās citās augstskolās, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolā, kurām arī izglītības ieguves laikā tiek maksāta minētā atlīdzība.

Kopumā Latvijā ir 26 valsts augstskolas un koledžas, neskaitot Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas padotības iestādes. Valsts augstskolās un koledžās studē 56 664 studējošo, no tiem valsts budžeta finansētā studiju vietā studē 30 276 studējošo.