Aizsardzības ministrija spiesta karot ar uzņēmēju

Krustabaznīcas ielā atrodas Aizsardzības ministrijas īpašums, kura vienā daļā ir izvietots Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotais štābs, citā atrodas vairākas daudzstāvu ēkas, kuras kļuvušas par graustiem. Vēl tālajā 1998. gadā vienu no šādām nolaistām ēkām kopā ar piegulošo teritoriju iznomāja tolaik Privatizācijas aģentūras vadītājam Jānim Naglim piederošā SIA "Arsan".

Rēķinājās ar pilnu līguma termiņu

Uzņēmums objektā ieguldīja pamatīgus līdzekļus, pārvēršot šo graustu biroju ēkā un vecās garāžas par noliktavām. Pēc "Arsan" valdes locekļa Endo Lapsas skaidrojuma, uzņēmums šajā īpašumā šajos gados objektā kopumā ieguldījis aptuveni divus miljonus eiro, tāpēc, laužot līgumu, ciestu lielus zaudējumus.

Pēc Lapsas vārdiem, ministrija un Valsts militāro objektu un iepirkumu centrs vēlas atrast visus iespējamos iemeslus pārtraukt līgumu vai radīt apstākļus, kad "Arsan" vai tā apakšnomnieki vairs nevar lietot šīs telpas un teritoriju, spiesti aiziet paši vai sāk ciest zaudējumus.

Tieši aiz sētas NBS teritorijā ir tādi paši neizremontēti grausti, kāds savulaik bija SIA "Arsan" nomātais īpašums. Valsts kontrole un Valsts militāro objektu un iepirkumu centrs tagad pēkšņi saka, ka viņiem vajagot šo īpašumu, taču paši savas ēkas nemaz nav apguvuši un neizmanto. Tas liecina par vēlmi iegūt valsts īpašumā lielus uzņēmēja veiktus ieguldījumus,” spriež Lapsa.

Viņš uzsver, ka šie ieguldījumi bija veikti ar aprēķinu, ka nomas līgums darbosies vismaz 40 gadus un atpelnīsies. “Ja līgums tiek pārtraukts daudz ātrāk, tad, protams, uzņēmējs vēlas, lai tam kompensē negūto peļņu par atlikušo periodu. Aizsardzības ministrija nespēj vai negrib to saprast, neskatoties uz to, ka ir iesniegts pat starptautiska zvērināta revidenta SIA "Grant Thornton Baltic" atzinums, ko nu nez vai varētu tiesiski apstrīdēt un neņemt vērā,” uzskata Lapsa.

Valsts kontroles viedoklis

Tracis ap šo īpašumu sākās pēc Valsts kontroles revīzijas slēdziena, kurā secināts, ka 1998. gadā uz 40 gadiem noslēgtais līgums ir tapis, pārkāpjot tolaik spēkā esošo regulējumu un paredzot Aizsardzības ministrijai neizdevīgus nosacījumus.

Izteikti arī pārmetumi Valsts militāro objektu un iepirkumu centran, kas desmit gadu laikā nav mēģinājis šajā līgumā veikt jebkādas izmaiņas, kaut arī uzņēmēja parāds uz 2020. gada 1. janvāri ir sasniedzis 122 000 eiro. Lapsa šāda parāda esamību atzīst un skaidro, ka tas radies vēl 2009. gada krīzes laikā. Ir noslēgta konkrēta vienošanās par parāda atmaksas grafiku, kas arī tiekot pildīts.

Viens no galvenajiem Valsts kontroles pārmetumiem bija – uzņēmuma maksātās nomas lielums nav mainījies kopš līguma parakstīšanas brīža. Revidenti, balstoties uz statistikas datiem, aprēķinājuši, ka īrei jābūt vismaz 1880 eiro mēnesī, nevis 914 eiro kā līdz šim. Pagājušā gada oktobrī noma arī tika palielināta, sasniedzot 5000 eiro mēnesī, ko uzņēmums turpina maksāt.

Lapsa: “Interesanti, ka Valsts kontroles amatpersonas veiktās revīzijas laikā ne reizi pat nav sazinājušās ar SIA "Arsa", lai saņemtu informāciju. Mums arī būtu ko teikt par Valsts militāro objektu un iepirkumu centra amatpersonu darbību, bezdarbību un atbildības līmeni Aizsardzības ministrijas īpašuma pārraudzībā. Uzņēmums pie 20 gadu laikā izveidojušās situācijas nekādi nav vainīgs, bet sodīt grib mūs.”

Neskaitāmas pārbaudes

Valsts kontroles revīzijas ziņojums skatīts arī Saeimas Revīzijas un publisko izdevumu komisijas sēdē un tur akceptēts. Sarunas par iespējamo līguma laušanu ministrija esot sākusi jau 2017. gadā, un sākotnēji piedāvāti tikai 800 000 eiro par veiktajiem ieguldījumiem, taču otrajai pusei tas bijis nepieņemami – "Arsan" kopā ar negūto peļņu prasa atmaksāt 1,6 miljonus eiro.

Nespējot vienoties, abu pušu attiecības pāraugušas konfliktā. “Nu jau vairāk nekā septiņus mēnešus saskaramies ar situāciju, ka pēc Valsts militāro objektu un iepirkumu centra pasūtījuma ierodas neskaitāmas dažādas valsts un pašvaldības iestāžu pārbaudes, ir bijusi iesaistīta pat Militārā policija. SIA "Arsan" vēlas norādīt, ka iepriekšējo vairāk nekā 20 gadu nomas līguma darbības laikā Valsts militāro objektu un iepirkumu centra amatpersonas neizrādīja vispār nekādu ieinteresētību un praktiski neveica nekādas darbības, lai novērtētu un apzinātu īpašuma stāvokli, tā uzturēšanu, uzraudzību un sekošanu līdzi nepieciešamajiem ieguldījumiem un ikdienas saimnieciskām norisēm. Pēdējā pārbaude notika 5. novembrī, kad, pārkāpjot ārkārtējās situācijas noteikumus, ieradās desmit personas no piecām dažādām institūcijām,” stāsta Lapsa.

Mainījuši savas prasības

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins "Likumam un Taisnībai" apstiprina, ka sarunas ar SIA"Arsan" par nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu sāktas jau 2017. gadā. Tolaik izveidota speciāla komisija, kuras darbā izmantots konkrētajai situācijai speciāli pasūtīts vērtējums, ko veica sertificēts vērtētājs. Diemžēl vienošanos neizdevās panākt.

Galkins raksta: “Toreiz sarunu gaitā SIA "Arsan" vairākkārt mainīja vēlamo kompensācijas apmēru līgumu laušanas gadījumā. Pieprasītā summa par zaudējumiem, kas SIA "Arsan" rastos līgumu laušanas gadījumā, svārstījās no 2 965 000 eiro 2017. gada februārī līdz 4 157 638 eiro 2017. gada oktobrī. Nevienā gadījumā SIA "Arsan" neiesniedza kompensācijas apmēru pamatojošo informāciju, pierādījumus vai aprēķinus. Vienošanās par izbeigšanu nav panākta, plāni par infrastruktūru ir pārgrupēti un finansējums novirzīts. Tāpēc tas vairs nav aktuāli. Ja vienošanās tiktu panākta, tad, ņemot vērā šā nekustamā īpašuma izvietojumu, tas tiktu ātrāk izmantots NBS tālākai attīstībai.”

Par pašreizējo situāciju un kompensācijas apjomu nekādu skaidrojumu "Likums un Taisnība" no Aizsardzības ministrijas nesaņēma. Lapsa apgalvo, ka pagājušā gada oktobrī ministrijai iesniegts auditorfirmas slēdziens par negūto peļņu 845 000 eiro apmērā, bet nekāda atbilde no ministrijas nav saņemta.

Improvizēts žogs

Tikmēr Valsts militāro objektu un iepirkumu centra darbinieki no koka palešu salauztām sastāvdaļām, kas paņemtas "Arsan" nomātajā teritorijā, uz īpašuma robežas izveidojuši improvizētu dzeloņstiepļu žogu, kas jau ilgstoši apdraud firmas darbiniekus, apakšnomniekus un citus teritorijas apmeklētājus.

Lapsa norāda, ka uzņēmums nevar piekrist šobrīd piedāvātajam risinājumam, jo tādā gadījumā būs apdraudēta arī starptautiskas bankas veikto investīciju atmaksa.

Endo Lapsas brālis ir publicists Lato Lapsa, kurš cita starpā sarakstījis pretrunīgi vērtēto grāmatu par NBS virspavēlnieku, Valsts prezidentu Egilu Levitu. Aizsardzības ministrija "Likumam un Taisnībai" kategoriski noliedz, ka šim strīdam ar to būtu kāda saistība.