Stājas spēkā nelabvēlīgais spriedums bijušajam "Trasta komercbankas" likvidatoram Krūmam par tiesas sprieduma izpildes kavēšanu
Šodien Augstākās tiesas (AT) krimināllietu departaments atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru bijušais AS "Trasta komercbanka" likvidators Ilmārs Krūms atzīts par vainīgu apsūdzībā par tiesas sprieduma izpildes kavēšanu un sodīts ar naudas sodu 30 Latvijas noteikto minimālo mēneša algu jeb 12 900 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja tiesā.
Apsūdzētajam apsūdzība celta par tiesas nolēmuma izpildes kavēšanu, ko apsūdzētais izdarīja, būdams persona, kurai tas pēc likuma bija jāizpilda. Proti, apsūdzētais pēc zvērinātas tiesu izpildītājas izdotiem rīkojumiem nepārskaitīja uz tiesu izpildītājas kontu naudas līdzekļus, kurus Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ar 2016.gada 28.septembra lēmumu bija atzinusi par noziedzīgi iegūtiem.
Faktiski bankas likvidators nodrošināja, ka viņa rīcības rezultātā arestētie un par noziedzīgi iegūtiem atzītie naudas līdzekļi 457 050 ASV dolāru (403 879 eiro) apmērā netika atdoti cietušajam, kā to bija nolēmumā noteikusi tiesa, un rīkojumos par naudas līdzekļu pārskaitīšanu norādījusi zvērināta tiesu izpildītāja, bet šie naudas līdzekļi tika iekļauti likvidējamās kredītiestādes kopējā mantā, uz kuru var pretendēt arī citas personas, tādējādi ignorējot tiesas nolēmumu un zvērinātas tiesu izpildītājas prasības.
AT Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums, atzina par tiesisku un pamatotu, norādot, ka lietā iegūtos pierādījumus apelācijas instances tiesa izvērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 128.panta otrās daļas prasībām, proti, to kopumā un savstarpējā sakarībā. Pamatojoties uz lietā iegūtajiem pierādījumiem, apelācijas instances tiesa atzinusi, ka apsūdzētā vainīgums Krimināllikuma 296.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā ir pierādīts ārpus saprātīgām šaubām. Apsūdzētais ar abu instanču tiesu nolēmumiem atzīts par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā par to, ka viņš tīši kavējis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 28.septembra lēmuma par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu un atdošanu cietušajam izpildi.
AT lēmumā norāda, ka apelācijas instances tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzētajam kā bankas likvidatoram bija jāzina normatīvajos aktos noteiktās veicamās darbības, proti, saņemot lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, bija jāzina, kāda rīcība atļauta un kāda aizliegta ar noziedzīgi iegūtu mantu, ka spēkā stājies tiesas nolēmums ir nekavējoties izpildāms, nevis uzsākama sarakste ar dažādām institūcijām, izklāstot savus apsvērumus par Kredītiestāžu likuma atsevišķu normu saturu un ignorējot apstākli, ka Kredītiestāžu likums nenoteic darbības ar noziedzīgi iegūtu mantu.
