Bernātu mežā vairs nesveicinās, Jelgavā likvidē putnu ligzdas, Daugavpilī zagļi lavās pāri atkritumiem: kriminālā province

Nepatikšanas draud izvērsties saistībā ar spēļu eļļu ierīkošanu novados. Pirmais lielais kašķis par to jau izcēlies starp Ķekavas novada domi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Azartspēļu vietas sev kaimiņos nevēlas redzēt arī ādažnieki, Savukārt Daugavpilī zagļi pēc laupījuma lien pāri atkritumu kalniem.

Jelgavas centrā ar domes svētību likvidē krauķu ligzdas

Latvijas ceturtās lielākās pilsētas - Jelgavas iedzīvotājus jau vairākus gadus tiranizē krauķi, kuri par savu ligzdošanas vietu izvēlējušies pilsētas centru. Jau pirms pāris gadiem jelgavnieki sūkstījās, ka šo putnu dēļ Jelgavas pilsētas parks bija kļuvis par skaļāko un netīrāko vietu pilsētā, bet cilvēki kļuvuši bezspēcīgi putnu varas priekšā. Tagad, kad krauķi līdz pavasarim aizlidojuši uz siltākām zemēm, pašvaldība ķērusies pie radikālas metodes un no kokiem ķeksē nost putnu ligzdas, lai viņiem pavasarī vairs nebūtu kāre apmesties Zemgales metropolē. Pašvaldības izdevums “Jelgavas Vēstnesis” raksta:

“Novembrī jau otro reizi šogad pilsētā noņemtas krauķu ligzdas vietās, kur šo putnu kolonijas rada traucējošu troksni un antisanitārus apstākļus. Kopumā šogad Jelgavā likvidētas gandrīz 150 krauķu ligzdas. Pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” atgādina, ka ziema ir piemērotākais laiks krauķu ligzdu noņemšanai.

Pirms katras ligzdas noņemšanas ar iesniegumu jāvēršas Dabas aizsardzības pārvaldē, kas mēneša laikā izskata iesniegumu un klātienē izvērtē situāciju, lai pārliecinātos, vai ligzdu noņemšana neietekmēs sugas populāciju un tā tiešām nepieciešama sabiedrības interesēs.

Pēc tam tiek izsniegta atļauja konkrētu ligzdu noņemšanai no konkrētiem kokiem, bet, kad darbs paveikts, Dabas aizsardzības pārvalde vēlreiz apseko teritoriju, lai pārliecinātos par darbu kvalitāti. Šāda atļauja netiek izsniegta putnu ligzdošanas laikā, kas sākas 1. aprīlī. Ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iedzīvotāji vēlas ierosināt krauķu ligzdu noņemšanu savas mājas tuvumā, viņiem jāvēršas pie nama apsaimniekotāja, savukārt tas ar iesniegumu vēršas Dabas aizsardzības pārvaldē atļaujas saņemšanai. Pašvaldības teritorijās ligzdu noņemšanu organizē “Pilsētsaimniecība”. Visbiežāk iedzīvotāji pašvaldībai lūdz nojaukt krauķu ligzdas, kas tuvējos kokos vairojas ļoti strauji. Ligzdu noņemšana un zaru izzāģēšana ir sarežģīta.”

Šogad nojauktas krauķu ligzdas, kas atradās tuvu vai tieši virs pilsētas infrastruktūras, piemēram, ietvēm, celiņiem, soliņiem – Akadēmijas ielā pie muzeja, Katoļu ielā, Stacijas, Raiņa un Alunāna parkos, starp namiem Uzvaras ielā un Jāņa Čakstes bulvārī, Hercoga Jēkaba laukumā, Dobeles ielā, Lielajā ielā, kā arī citviet. Tāpat veikti preventīvie pasākumi zaru žuburu un citu ligzdu būvēšanai piemēroto zaru izzāģēšana. 

Bet krauķis jaunu ligzdu spēj uzvīt trīs dienās, tātad, likvidējot ligzdas, tiek panākts ļoti īslaicīgs efekts, taču darbu izmaksas ir lielas. Galvenais iemesls, kāpēc krauķi apmetas pilsētā ir vieglā iespēja tikt pie barības, ko veicina atvērti atkritumu konteineri daudzdzīvokļu māju pagalmos. Pašvaldība kopā ar jomas speciālistiem ir secinājusi, ka visefektīvākais veids cīņā ar krauķiem ir trīs kompleksi pasākumi: izzāģēt kokiem žuburus, likvidēt ligzdas un slēgt atkritumu konteinerus, uzsver Jelgavas dome.

Pirms pāris gadiem ornitologs Jānis Priednieks mierināja iedzīvotājus, kuriem putns šķita bīstams – tā nebūt neesot. Krauķi ir sabiedriski un mīl uzturēties cilvēku tuvumā. Tiem nepatīkot, ka viņus traucē, tāpēc tas varētu kalpot par efektīvu ieroci, lai pēc ligzdošanas perioda putni pazustu uz neatgriešanos. “Pavasarī jārīko skaļš pikets. Tad viņi aizvāksies uz klusāku vietu,” ieteica ornitologs.

Garāžas apzadzēji Daugavpilī rāpjas pāri atkritumu kalniem

Daugavpils pašvaldības policija informē, ka tā kādā vēlā vakarā – īsi pirms pulksten 23.00 videonovērošanas kamerā pamanīja aizdomīgu rosību kādā neapsaimniekotā garāžā Balvu ielā, kas bija pārvērsta par nelegālu atkritumu izgāztuvi. Tur pāri mēslu kalniem rāpās divi vīrieši, kuri bija nolēmuši izlauzt caurumu uz blakusesošo garāžu un to aplaupīt. Pašvaldība informē:

“Par notiekošo tika informēta tuvākā pašvaldības policijas mobilā patruļgrupa, kura nekavējoties ieradās notikuma vietā. Lai neizbiedētu nelūgtos viesus, viens no policistiem, noģērbis atstarojošo vesti, kājām devās norādītās garāžas virzienā, un, pamanījis tur vienu vīrieti slēpjamies aiz sienas, ziņoja par to pāriniekam, kurš ar dienesta auto ieradās notikuma vietā.

Otrs vīrietis tai laikā pa caurumu garāžas sienā bija paspējis iekļūt blakus garāžā. Lai arī aizturētie 1982. un 1988. gadā dzimušie vīrieši mēģināja attaisnoties, ka nebija šurp atnākuši zādzības nolūkā, viņi abi tika nodoti uz notikuma vietu izsauktajiem Valsts policijas pārstāvjiem turpmāko procesuālo darbību veikšanai. Pārbaudot aizturēto personības, izrādījās, ka vienu no vīriešiem Valsts policija iepriekš bija izsludinājusi meklēšanā.”

Pašvaldības policija šo garāžas zagļu aizturēšanas operāciju arī nofilmējusi un video izlikusi apskatei visiem interesentiem.

Iebraucēji Bernātos mežā vairs nesveicinās ar vietējiem

Bernātu iedzīvotājs un vides zinātājs Andris Maisiņš TV Kurzemei izrādījis mežizstrādes sekas turpat līdzās koptajām tūrisma takām. Vietējie iedzīvotāji satraukušies par tur nekopto vidi tieši blakus tūristu apmeklētākajām vietām.

Netālu esošajā mežā atstātas izzāģēto koku galotnes, samesti zari, ar smago transportu izdangātas meža takas. Pašvaldība pagaidām bezspēcīga, jo mežs ir privāts, bet likums nav pārkāpts. Mežzine Iveta Āmere teic, ka nevienu nevar tagad piespiest sakopt mežu, vēl jo vairāk tādēļ, ka konkrētais mežs pieder vairākiem īpašniekiem.

Neskatoties uz to, ka dabas parka taciņas tagad grūti pārvaramas, cilvēki tomēr kuplā skaitā uz Bernātiem dodas izbaudīt priežu meža jaukumus, arī no attālākām pusēm. Tomēr ir viens bet… viesi vairs nesveicinoties ar vietējiem, laikam jau nekoptās vides dēļ, kaut gan Bernātos esot nerakstīts likums – cilvēki, pat nepazīstami, uz lauku vai meža sastaptos noteikti viens otru sveicinot.

Valsts par azartspēlēm cīkstās ar “nepaklausīgajām” pašvaldībām

Valsts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (Attīstībai/Par!) personā kariņš ar “nerātnajām” pašvaldībām, kuras savā teritorijā grib aizliegt pēc vietvaru ieskata kaitīgās un kriminogēno situāciju veicinošās spēļu elles, pēc visa spriežot, tikai pieņemsies spēkā.

Jauns.lv jau rakstīja, ka šoruden, pamatojoties uz šogad pieņemtajiem grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā, Ķekavas novada dome kā pirmā pašvaldība valstī aizliedza savā teritorijā attīstīt azartspēļu biznesu, jo “azartspēles nodarot kaitējumu cilvēka psihiskajai veselībai, atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz fizisko veselību, kaitē attiecībām ģimenē, rada finansiālas problēmas” un tā tālāk…

Savukārt ministrs Plešs tikko šo pašvaldības lēmumu atcēla, jo “Ķekavas novada domes noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā”.

Valdības koalīcijas partneri – Jaunā konservatīvā partiju šādu ministra Pleša rīkojumu nosauca par “šokējošu un skandalozu”, kas nepamatoti ierobežo pašvaldību teikšanu. Paredzams, ka ar laiku cīkstiņš par spēļu ellēm turpināsies augstākos toņus.

Nule Ādažu dome paziņojusi, ka 91% tās rīkotās aptaujas respondentu uzskata, ka azartspēļu zāļu darbība pašvaldības teritorijā būtu jāaizliedz vai drīzāk jāaizliedz, tikai 9% uzskata, ka azartspēlēm Ādažos būt. Jau iepriekš negatīvu attieksmi pret azartspēlēm pauduši arī citu pašvaldību iedzīvotāji – Līvānos, Kuldīgā, Limbažos un citviet, un kaut kur izdevies azartspēles ierobežot (Līvānos), kaut kur nē (Kuldīgā). Tomēr jaunās Azartspēļu likuma normas spēkā ir tikai dažus mēnešus un vēl paies kāds laiciņš, kamēr vietvaras apzināsies, kā tās izmantot savā labā. Pie tam šogad tās tā īsti vēl nevarēja iedzīvināt praksē, jo notika pašvaldību vēlēšanas un mainījās pašvaldību robežas.