Rīgas vicemēra milzu ambīcijas: tramvaja līniju grib pagarināt līdz Šķirotavai, stāvparks pie slēgtās Baltezera stacijas

Par “Pasažieru vilciena” un “Rīgas satiksmes” saslēgšanu vienotā sistēmā jau runā gadu gadiem – vismaz kopš Nila Ušakova kļūšanas (“Saskaņa”) par Rīgas mēru, bet šī ideja savulaik izgāzās un pēdējos gados īpaši vairs nav kustināta, vienīgi ik pa laikam kāds ieminas, ka tas būtu vēlams. Tā arī izteicies Rīgas vicemērs Ķirsis intervijā aģentūrai LETA+, izvērtējot pērn galvaspilsētas vietvaras paveikto. Starp citu, viņš saka: “Rīgas mobilitātes problēma šobrīd ir tāda, ka ir labs pasažieru vilciena tīkls un ir labs “Rīgas satiksmes” maršrutu tīkla pārklājums. Taču šie tīkli nesatiekas un dzīvo katrs savu dzīvi”.

Tramvajs līdz Šķirotavai

Viena no Ķirša idejām ir, ka līdz Šķirotavas stacijai vajadzētu pagarināt tramvaja līniju no tirdzniecības centra “Dole” Ķengaragā: “Izkāp no vilciena, ielec tramvajā un aizbrauc uz Krasta masīvu”.

Bet vai šis ir racionāls priekšlikums? Šķirotavas stacija no tirdzniecības centra “Dole”, kur atrodas 7. tramvaja maršruta galapunkts, neatrodas pārsimts metru attālumā. Un diez vai cilvēkam, kurs brauc no Ogres vajag lekt ārā no vilciena Šķirotavā, lai tālāk uz Ķengaragu brauktu ar tramvaju, ja ar to pašu vilcienu tālāk var aizbraukt līdz Daugmalei vai Jāņavārtiem, Par šo ideju Ķirsis saka:

“Pirms katra projekta ir sava konceptuālā priekšizpēte, kas un kā. Ķengaragā daudz iedzīvotāju dzīvo arī aiz “Doles” – līdz pat Ikšķiles, Višķu ielai, un viņiem ir vajadzīgs sabiedriskais transports. Tas būtu labs risinājums tiem, kuri no Ikšķiles ielas brauc uz Rīgas centru. Bet šī ir tikai tāda koncepcija, priekšizpēte. Tālāk jau eksperti skatīsies detalizētāk, koriģēs piedāvājumu. Varbūt piedāvājums būs savādāks, bet šis ir risinājums kā “aptvert” pēc iespējas vairāk Ķengaraga iedzīvotāju”.

Tramvaja līnijas pagarinājums līdz Šķirotavas stacijai maksātu miljonus un pilsēta viena to noteikti nevarētu pavilkt. Ķirsis savulaik paziņoja, ka Rīgas pašvaldība plāno pretendēt uz gandrīz 150 miljonu eiro lielu finansējumu no Eiropas atveseļošanās un noturības mehānisma dažādu satiksmes infrastruktūras projektu īstenošanai, tostarp arī 7. tramvaja maršruta līnijas pagarināšanai līdz Šķirotavai.

Vai atdzims Baltezera stacija?

Vēl viens no Ķirša ieteikumiem ir Pierīgas stacijās ierīkot stāvlaukumus, kur cilvēki varētu atstāt savas privātās automašīnas un tālāk uz galvaspilsētu doties ar sabiedrisko transportu. Viena no varbūtējām idejām ir šādu stāvparku ierīkot pie Baltezera stacijas. Tikai ir viena nelaime… Baltezera stacija jau kopš 2019. gada ir slēgta. 

Ķirsis saka: “Ar mašīnu ir jābrauc līdz Garkalnei, līdz Baltezera stacijai, kur ir stāvparks, kur atstāt mašīnu. Pēc tam iekāpt vilcienā un ar to aizbraukt līdz Rīgas centram vai kaut kur citur”. Ko tad cilvēks darīs aizklapētā stacijā? Uz to vicemērs saka:

“Manuprāt, šobrīd “Pasažieru vilciens” ir savā zemākajā punktā. Mums ir veci peroni, un vilcieni tādi, kādus tos atceros no savas bērnības. Skaidrs, ka vilciens šobrīd nav diez ko pievilcīgs, tāpēc cilvēki to arī neizvēlas, ar to vienkārši nebrauc. Bet pēc būtības no jaunā gada jau vajadzētu ienākt jaunajiem elektrovilcieniem. “Latvijas dzelzceļš” ir paredzējis pabeigt peronu modernizācijas projektu 15 Rīgas dzelzceļa stacijās. Rīgas dome plāno izveidot sešus mobilitātes punktus pie stacijām, lai tur būtu pieejams sabiedriskais transports. Mēs darām visu, lai “Pasažieru vilcienu” saslēgtu kopā ar “Rīgas satiksmi”. Dzelzceļam jākļūst pievilcīgākam, un ja tā būs, tad cilvēki to izvēlēsies.

Pašlaik “Pasažieru vilciens” slēdz stacijas, jo tur vienkārši nav klientu. Bet, ja tie būs, tad nav nekas vieglāks kā atjaunot vecu staciju”.

Te jāpiebilst, ka stāvparka izveidošana pie Baltezera stacija nav nekāda jaunā ideja. Piemēram, to paredzēja jau 2014. gadā publicētais pēc Rīgas domes pasūtījuma tapušais “Stāvparku sistēmas sadaļas attīstības plāns”: “Iespējama arī Baltezera stacijas pārvietošana tuvāk Jaunciema gatvei un perspektīvajam Berģu stāvparkam”, bet turpat arī piebilde: “realizācijas termiņi un finansējums gan nav noteikti. Visticamāk, to izveidošanas iniciatīva un finansējums būs atkarīgs no lieliem privāto investīciju projektiem”.

Tāpat par Baltezera stāvparka izveidošanu fantazēts arī kādreizējās Garkalnes novada pašvaldības attīstības dokumentos, kuru daudziem no kuriem realizācijas termiņš jau beidzies pirms vairākiem gadiem.

“Tagad ar vilcienu tikai reizi mēnesī”

Pirms vairākiem gadiem “Ušakova dome” bija iecerējusi Rīdzinieka karti piesaistīt arī pasažieru vilcieniem, bet ideja izgāzās. Vai tagad ir cerības, šim projektam iedvest jaunu dzīvību, jo stacijas tiek slēgtas viena pēc otras. Piemēram, no 2022. gada vilcieni vairs nepieturēs ne Dārziņos, ne Rumbulā. Ķirsis teic:

“Mums ir doma veidot vienotu biļeti, un “Rīgas satiksme” jau veic pēdējos darbus, lai jau nākamā gada sākumā varētu izsludināt konkursu par jaunās sistēmas ieviešanu. Tā būs “atvērta tipa” sistēma, kurā varēs saslēgt kopā gan Rīgas sabiedrisko transportu un vilcienu, gan taksometru un “Bolt”, gan citas lietas.

Ja pareizi atceros, tad Ušakovam nebija vis tehnoloģiskas problēmas Rīdzinieka karti saslēgt ar “Pasažieru vilcienu”, bet gan tas, ka “Pasažieru vilciens” negribēja uzņemties Rīgas atlaižu lietas.

Tagad tas tiek risināts. Satiksmes ministrijas vadībā izveidota darba grupa, kurā ir gan ministrijas un Autotransporta direkcijas, gan Rīgas un Pierīgas pašvaldību pārstāvji. Šobrīd notiek darbs pie vienotas biļetes, par saprotamu tarifu politiku”.

Un noslēgumā Ķirša atbilde uz jautājumu, cik viņš bieži ir vilciena pasažieris: “Bieži, ne bieži, bet sanāk… Rīgas ietvaros no centra iznāk braukt uz Juglu, bet vairāk gan sanāk izmantot “Rīgas satiksmi”. Ar vilcienu sanāk braukt apmēram reizi mēnesī. Pēdējā reize bija rudenī – kaut kad pirms diviem mēnešiem”.