Nakts – vai nesteidzīga klusuma laiks?

Varētu jau sašutumā nogrozīt galvu un iestāties par dzīvnieku tiesībām baudīt netraucētu naktsmieru, bet jāatceras, ka daudziem dzīvniekiem krēslas stundas ir vistīkamākais laiks rosībai un barības meklēšanai, turpretī citiem – nakts ir nopietns pārbaudījums, vai pat drauds dzīvībai.

Kaut biežāk tiek lietots vārdu salikums “nakts dzīvnieki”,  patiesībā drīzāk nāktos runāt par “krēslas dzīvniekiem”, jo pat visredzīgākajai pūcei medībām vistīkamākais laiks ir krēslas stundas, nevis piķmelna nakts. Cita runa, ja uzlēcis Mēness, un nakts pielijusi ar zilganīgu mēnessgaismu. Tad daudzi tramīgākie mežu un lauku “dienas” dzīvnieki laižas daudz mierīgākā snaudā, bet tā dēvētie “nakts” dzīvnieki labprāt rosās visu nakti. Un tieši tāpēc zoodārza aplokus un mītnes vakaros apspīd mērena iezilganīga gaisma, kas rada pilnmēness nakts iespaidu. 

Tā kā Rīgas zooloģiskā dārza kolekcijā ir dzīvnieki no visdažādākajām Zemeslodes daļām, ar lielu pārliecību var teikt, ka daudziem no tiem netīkama varētu būt tieši Latvijas platuma grādiem raksturīgā, ļoti garā ziemas nakts. Tā piemēram, dzīvojot pie ekvatora, diena un nakts visu gadu ir gandrīz vienāda garuma, tāpēc daudzās ekspozīcijās ziemā dienas garums vienmēr tiek pagarināts izmantojot mākslīgo apgaismojumu. Tā, atbilstoši “dzimtenes” diennakts  ritmam, apgaismojums ziemas vakaros, neatkarīgi no zoodārza pasākumu kalendāra, vakaros tiek ieslēgts  gan antilopu un žirafju mītnēs, gan pelikānu mājā, gan arī terārijos Tropu mājā. Savukārt Tropu mājas naktsdzīvnieku ekspozīcijās diena un nakts mainīta vietām un no rīta apgaismojums tiek izslēgts līdz vakaram.  

Kādas gan vispār ir priekšrocības, izvēloties aktīvai dzīvei tieši krēslas stundas? Piemēram, ar lielisku redzi apveltītās pūces varētu vienlīdz labi medīt gan dienā, gan arī naktī, taču plēsēja pūces parādīšanās mežā dienas gaišajā laikā, izsauc skaļu un reizēm arī sāpīgu dienas putnu sašutumu, kas liedz klusi un netraucēti saklausīt peļu un strupastu čabināšanos zemsedzē. Nesanāks medības, sanāks cīņa pret uzbucējiem! Spilgts piemērs šim apgalvojumam – aiz polārā loka dzīvojošās baltās pūces, kuras polārās dienas apstākļos tundrā sīkos grauzējus lemingus medī visu diennakti, jo tur nedzīvo ne strazdi, ne sīļi, ne vārnas.

Ārkārtīgi liela krēslas stundu priekšrocība ir vēja norimšana. Dabā iestājas klusums. Peles čabināšanos var saklausīt pūce. Lauvas piezagšanos sadzird zebra un stirna. Par medījuma pietuvošanos laicīgi nojauš tīģeris vai lūsis. Tāpēc zebra vai briedis nakts tumšajās stundās labāk izvēlas nekustēties – gulēt vai snaust stāvus. Un drošāk, protams, ir naktīs, kad spoži spīd Mēness, jo uzbrucēju var ne tikai sadzirdēt, bet arī saredzēt. Un aizbēgt, tumsā nepaklūpot uz kritušo koku zariem. Nav brīnums, ka zoodārza briežiem, pekariem, žirafēm un citiem dzīvniekiem, kas dabā nereti kļūst par pēsēju medījumu, zoodārza izgaismojums “Ziemas naktīs” ir nu ļoti pa prātam. Daudz lielāka drošības sajūta, jo neviens nepiezagsies nemanīts!

Vasaras karstumā vakarā pierimst svelme un gaiss kļūst mitrāks, tātad labāk ir sajūtamas smaržas. To ļoti novērtē vilki, lapsas un pat bebri, kuru redze nav tā labākā un vairāk nākas paļauties uz ožu. Vasarā tieši krēslas stundās daudz aktīvāki kļūst krupji, vardes un arī čūskas, jo aukstasiņu dzīvnieki dienas svelmē var pārkarst. 

Visuzskatāmāk dzīvnieku spēju pielāgoties dzīvei nakts stundās var redzēt Rīgas zoodārza Tropu mājas naktsdzīvnieku ekspozīcijās, kur pulcēti savdabīgi dzīvnieki, kuri vislabāk jūtās krēslā. Mākslīgajā mēnessgaismā, kas mītnes apspīd dienā, kā ēnas aizslīd lielacainie puspērtiķi galago un augļsikspārņi, apdomīgi pa zariem kāpelē mākoņžurkas un tekalē milzukāmji.  
Mērenais apgaismojums dzīvniekus nomierina. Tīģeris Augusts ziņkāri nopēta naksnīgos viesus, un neticīgi nošņākuļodams, aiziet atpakaļ tumsas aizsegā. Lauvu tēvs Kali tikpat piesardzīgi izlūko apkārtni un neapmierināts “ieķepo”nebēdņus Taigu un Vari, kas, izsprukuši pakusušajā sniegā, nokūleņo pa stāvo kalna nogāzi. Bet ziemeļbrieži, jau paspējuši pierast pie vēlīnā vakariņu laika, tieši pusastoņos iegremdē purnus miklo ķērpju traukos, tāpat, kā žirafes, kurām septiņos nulle nulle pie sienas tiek izkarināts trauks ar barības granulām.  

Citāds zoodārzs! Tik tiešām, gada vistumšākais mēnesis paver skatu uz tādu zoodārzu, kāds tas nav apskatāms nevienā citā gada un arī diennakts laikā. Tikai “Ziemas naktīs” no 9. decembra, līdz 9. janvārim.