Advokāts iedzīvojas uz sirmgalves rēķina: par bezjēdzīgu padomu jāmaksā milzu nauda

“Man ir iesākta civillieta, un drīzumā to skatīs nākamajā instancē. Mana bijusī advokāte iepriekšējā tiesas sēdē tikpat kā nerunāja un faktiski neaizstāvēja manas intereses. Tiesāšanās ir par kopīpašuma jautājumiem,” stāsta mūsu lasītāja pensijas gados, kurai ar steigu nācās meklēt citu advokātu.

Veltīgi iztērēta nauda

Kundze piezvanīja citam advokātam, kurš specializējies šādās lietās. “Viņš pateica, ka viņa takse ir 150 eiro stundā, bet, ja lieta jau ir iesākta, tad 300 eiro stundā, jo viņa birojs nelabprāt uzņemas lietas, kuras ir sācis cits advokāts. Es nodomāju, ka šī takse attiecas uz viņa dalību tiesas sēdē. Visi dokumenti man jau bija sagatavoti un iesniegti tiesā, bet man bija vajadzīgs advokāts, kurš runās tiesas sēdē, jo pati tik labi likumus nepārzinu.”

Norunātajā laikā kundze ieradās pie advokāta. “Vairāk nekā stundu viņš uzmanīgi lasīja manus dokumentus. Beigās pateica, ka var uzņemties šo lietu, taču negarantē to vinnēt. Un izrakstīja rēķinu par 474,99 eiro, ieskaitot 21% PVN, ar samaksas termiņu nākamajā dienā. Kopumā vizīte pie advokāta aizņēma vienu stundu un piecdesmit minūtes,” atceras kliente.

Daudzi cilvēki Latvijā līdzīgu summu nopelna par mēneša darbu, bet lielākā daļa pensiju ir krietni mazākas par to. Šo summu klientei nācās samaksāt. Kundze ir cienījamos gados, viņas materiālais stāvoklis nav nekāds spožais, vīrs ir smagi slims, gulošs. Sieviete tiesas procesā neizmantos šā dārgā advokāta pakalpojumus, līdz ar to, viņasprāt, samaksātie 475 eiro būtībā ir zemē nomesta nauda.

Advokātu taksēm nav griestu

Kādas tad ir advokātu takses, un vai tām ir kādi griesti? Kā sameklēt lētāku advokātu? Un kas notiks, ja klients nesamaksās nesamērīgi dārgo rēķinu?

Bija laiks, kad advokātu darba samaksai bija noteikti griesti, bet tagad fiksēto apmaksu piemēro tikai tad, kad advokāta pakalpojumus apmaksā valsts.

“Advokāta darba samaksa ir atkarīga ne tikai no lietas sarežģītības un apjoma, bet arī no tā, kur un cik dārgas telpas viņš īrē, vai viņam ir algoti darbinieki. Advokāts tāpat kā citi pakalpojumu sniedzēji maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par sevi un darbiniekiem, arī PVN 21% apmērā,” skaidro zvērināta advokāte, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska.

Par konkrēto gadījumu viņa saka: “Taču uzskatu, ka 300 eiro stundā par iepazīšanos ar lietas materiāliem ir augsta maksa. Citi advokāti par šādu darbu prasa ap 100 eiro stundā, tomēr katrs gadījums ir individuāls. Izprotot konkrētā klienta situāciju, advokāti mēdz sniegt juridisko palīdzību arī bez maksas – pro bono (tulkojumā no latīņu valodas – sabiedrības labuma dēļ), faktiski tā ir labdarība.”

Un kas notiks, ja kliente nesamaksās šo rēķinu? Vai advokāts to piedzīs tiesas ceļā?

“Advokāts savu darba samaksu no klienta var piedzīt bezstrīda kārtībā, uzreiz vēršoties pie tiesu izpildītāja, līdzīgi kā bezstrīda kārtībā tiek piedzīts, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa parāds, sods par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu vai cits administratīvais sods,” saka Kaminska.

Gluži kā anekdotē

Prātā nāk anekdote, kura, kā izrādās, nav tālu no dzīves īstenības.

Cilvēks ienāk pie advokāta un jautā: “Kāda ir jūsu takse?”

“Piecdesmit eiro par vienu jautājumu! Un kāds būs jūsu otrais jautājums?” laipni atbild advokāts.

Tātad, pirms doties konsultēties pie advokāta, jānoskaidro, cik tas maksās un par ko tieši tiks rēķināta maksa. Ir arī advokāti, kuri nerēķina darba stundas, bet vēlas samaksu par lietas vešanu. Piemēram, par dokumentu sagatavošanu tiesai un dalību pirmās instances tiesas sēdē civillietā prasa 1000 eiro. Ja advokātam izdosies lietu vinnēt, klientam būs jāmaksā vēl 1000 eiro.

Tas tiek ierakstīts līgumā, kuru klients noslēdz ar advokātu. Šāds līgums klientam ir izdevīgs, jo, pirmkārt, advokātam ir stimuls censties, un, otrkārt, nebūs papildus jāmaksā par advokāta laiku, ja tiesas sēde tiks atlikta, pārcelta vai tiesāšanās turpināsies vairākas dienas un pat ilgāk.

Kāpēc man tiesā neļāva runāt?

Daudzreiz ir nācies dzirdēt sarūgtinājuma pilnus vārdus: “Es tiesā gribēju ko teikt, taču man neļāva runāt!” Kāpēc tad tiesnesis nedeva vārdu prasītājam vai atbildētājam?

Te ir viena būtiska nianse, kas jāzina, slēdzot līgumu ar advokātu. Zvērināts advokāts tiesas sēdē var piedalīties kā juridiskās palīdzības sniedzējs savam klientam uz ordera pamata.

Ja advokātam ir tikai orderis, tad tiesas sēdē paskaidrojumus sniedz klients (civillietā tas ir prasītājs, atbildētājs vai trešā persona ar prasījuma tiesībām), bet tiesas debatēs runā viņa advokāts. Advokāts tiesas sēdē arī uzdod jautājumus lietas dalībniekiem, lieciniekiem un ekspertiem. Šis variants ir ērtāks, jo klients labāk pārzina lietas faktiskos apstākļus, bet advokāts zina likuma pantus un visas juridiskās detaļas.    

Ir arī otrs variants, kad advokātam bez ordera ir arī pilnvara, un tad viņš tiesas sēdē pilnībā pārstāv savu klientu. Un tad klientam tiesas sēdē vārdu nedod. Viņš var tikai klusējot sēdēt tiesas zālē kā skatītājs. Daļa advokātu uzskata, ka labāk advokātam ir piedalīties tiesas sēdē uz ordera un pilnvaras pamata, jo tad klients nevar pateikt kaut ko lieku, neatbilstošu savām interesēm, jo īpaši atbildot uz pretējās puses advokāta āķīgajiem jautājumiem.

Pārstāvis var būt jebkura persona

“Uz notāra izsniegtas pilnvaras pamata cilvēku tiesā var pārstāvēt ne tikai advokāts, bet jebkura rīcībspējīga persona, piemēram, jurists vai kāds labs paziņa, kuram cilvēks uzticas un kurš, iespējams, zina likumus,” skaidro Guna Kaminska.

Tad izdevumi var būt arī mazāki. Rīcībspējīgs ir jebkurš cilvēks, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un kuram ar tiesas nolēmumu nav atņemta rīcībspēja. Tiesa pārstāvim neprasa uzrādīt nekādu izglītības dokumentu.

Taču te atkal ir kāda nianse. Ja tiesas sēdē piedalās advokāts (vienalga, kā juridiskās palīdzības sniedzējs ar orderi vai kā pilnvarota persona), tad, gadījumā ja viņa klients lietu vinnē, klients var lūgt tiesu no zaudētāja piedzīt samaksu par advokāta darbu – pilnā apmērā vai daļēji, kā nolems tiesa. Toties, ja klientu pārstāv nevis advokāts, bet gan vienkārši jurists, grāmatvedis, uzņēmējs vai kāda cita persona, tad maksu par šā pārstāvja piedalīšanos tiesas sēdē nevarēs iekļaut tiesāšanās izdevumos un nevarēs piedzīt no zaudētāja.

Tiesāšanās izdevumos var iekļaut samaksāto valsts un kancelejas nodevu, pasta izdevumus, maksu advokātam par dokumentu sagatavošanu tiesai, arī liecinieku ceļa izdevumus. Šīs kvītis, rēķinus un čekus apmaksās tas, kurš zaudēs civillietu.

Paskaidrojumi, debates un replikas

Civillietai ir sava norises kārtība, kas noteikta Civilprocesa likumā. To nepieciešams zināt, ja dodaties pats aizstāvēt savas intereses, bez advokāta, jurista vai citas pilnvarotās personas.

Prasītājs un atbildētājs tiesas sēdē var runāt trīs reizes. Vispirms lietas dalībnieki sniedz tiesai paskaidrojumus šādā secībā: prasītājs, tad trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem (ja tāda ir) un pēc tam atbildētājs.

Lietas dalībnieki var savus paskaidrojumus iesniegt arī rakstiski, tos nolasa tiesas sēdē. Pēc paskaidrojumu sniegšanas ar tiesas atļauju lietas dalībnieki var uzdot cits citam jautājumus. Tiesa var noraidīt jautājumus, kuri neattiecas uz lietu. Pēc tam tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un uzklausījusi viņu viedokli, nopratina lieciniekus un ekspertus un pārbauda rakstveida un lietiskos pierādījumus.

Pēc tam kad ir pārbaudīti visi pieteiktie pierādījumi, tiesa noskaidro lietas dalībnieku viedokli par iespēju pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības. Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, tiesa noskaidro, vai prasītājs uztur prasību un vai puses vēlas noslēgt izlīgumu. Ja prasītājs neatsakās no prasības un puses nevēlas noslēgt izlīgumu, tiesa pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.

Debates ir otrā reize, kad tiesnesis dod vārdu prasītājam un atbildētājam. Tiesas debatēs pirmais runā prasītājs vai viņa pārstāvis, pēc tam – atbildētājs vai viņa pārstāvis. Prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes pārstāvis un persona, kas vērsušies tiesā, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tiesas debatēs runā pirmie. Ja lietā piedalās trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem par strīda priekšmetu, šī persona vai tās pārstāvis runā pēc prasītāja un atbildētāja.

Prasītājam un atbildētājam ir vēl trešā iespēja kaut ko pateikt. Pēc tam kad lietas dalībnieki ir runājuši debatēs, katram no viņiem ir tiesības uz vienu repliku – atbildi oponentam. Tiesa var ierobežot repliku ilgumu. Un viss! Ja prasītājs vai atbildētājs ir aizmirsis kaut ko pateikt, tiesnesis viņam vārdu vairs nedos, un tiesa aiziet apspriedē taisīt spriedumu.

Civillietās tiesa neizmeklē lietu, bet tikai noklausās un vērtē pušu pierādījumus. Civillietu uzskata par pušu sacensību, un tāpēc nereti uzvar nevis tas, kuram ir taisnība, bet gan tas, kura rīcībā ir pārliecinošāki pierādījumi un prasmīgs advokāts.

Apsūdzētajam pienākas bezmaksas advokāts

Civillietās katrs cīnās par sevi, taču kriminālprocesā jebkuram aizdomās turētājam neatkarīgi no viņa maka plānuma vai biezuma pienākas valsts apmaksāta juridiskā palīdzība. Piemēram, viņš ir izraisījis smagu autoavāriju un kā aizdomās turētais aizvests uz policijas iecirkni.

Viņš jau šajā brīdī, kaut vai nakts vidū var pieprasīt, lai procesa virzītājs (šajā gadījumā policijas izmeklētājs, bet, kad lieta nonāks prokuratūrā, prokurors) sagādā valsts apmaksātu advokātu, jo bez advokāta klātbūtnes viņš nerunās! Ja jūsu mājā nakts vidū ierodas policija, lai veiktu kratīšanu, arī tad jūs varat prasīt valsts apmaksātu advokātu. Ir dežurējošie advokāti, kuriem pēc grafika noteiktos datumos ir jābūt sasniedzamiem. Šāds advokāts parasti guļ pie ieslēgta telefona.

Valsts apmaksāts advokāts lietas izmeklēšanas laikā piedalās visās nopratināšanās, kā arī aizstāv apsūdzēto tiesas sēdē. Šādai aizstāvībai gan bieži ir šablonveida raksturs.

Lūk, visizplatītākie advokātu argumenti apsūdzētā aizstāvībai:

• agrāk nav sodīts;
• nožēlo izdarīto (kaut gan nereti patiesībā nožēlo vienīgi to, ka ir pieķerts);
• strādā, ir labs raksturojums no darbavietas;
• ir ģimene, apgādībā nepilngadīgs bērns.

Lai atstātu labu iespaidu uz tiesu, narkomāni, kuri gadiem ilgi nav strādājuši, ar steigu iekārtojas darbā, piemēram, kaut vai sava tēva firmā. Bija kuriozs gadījums, kad nestrādājošs jauneklis atnesa raksturojumu no namu pārvaldes. Tajā bija teikts vienīgi tas, ka dzīvoklim nav parādu (jo māte maksāja visus rēķinus), taču arī šo izziņu tiesa uzskatīja par pozitīvu raksturojumu...

Cietušajam tikai izņēmuma gadījumos

Vai arī cietušajam kriminālprocesā pienākas valsts apmaksāts advokāts? Gadās, ka apsūdzētais ir nolīdzis ļoti daiļrunīgu advokātu, un tiesas sēdē klausītājiem teju vai rodas iespaids, ka arī cietušais ir vainīgs, jo nelaikā gadījies ceļā šim labajam cilvēkam. Lai spēku samērs būtu vienāds, arī cietušajam noderētu savs advokāts, taču to piešķir tikai izņēmuma gadījumos.

“Cietušajam valsts apmaksātu advokātu var piešķirt ar procesa virzītāja lēmumu tad, ja cietušais ir nepilngadīgs un viņa tuvinieki vai bērnu tiesību aizsardzības institūcija iesniedz šādu lūgumu; izņēmuma gadījumā, ja cietušais ir trūcīgs vai maznodrošināts un citādi nav iespējams nodrošināt viņa tiesību un interešu aizsardzību. Valsts apmaksātu advokātu uzaicina arī cietušajam ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem, ja nav neviena tuvinieka, kas viņu pārstāv. Tas teikts Kriminālprocesa likuma 104. pantā,” skaidro Guna Kaminska. Pārējos gadījumos cietušajam pašam ir jāmaksā par advokāta palīdzību.

Lai aizstāvētu nepilngadīgos, advokātam ir nepieciešams dokuments par to, ka viņš ir izgājis apmācību darbam ar nepilngadīgajiem.

Vai bija vērts algot advokātu?

Arī tad, kad apsūdzētā vaina ir neapgāžami pierādīta, kriminālprocesā neviens parasti neatsakās no advokāta palīdzības, cerot, ka viņš panāks vismaz soda mīkstināšanu. Apmeklējot tiesas sēdes, rodas iespaids, ka tiesa nereti piespēlē šajā procesā un piespriež mazāku sodu, nekā prasījis prokurors. Un tad advokāts savam klientam var lepni teikt: “Lūk, es to panācu!” Un klients, kurš pats ir algojis advokātu, gūst pārliecību, ka savu naudu nav velti iztērējis.

Taču civillietās ir citādāk – lietu vai nu vinnē, vai zaudē. Ja lieta zaudēta, advokātu vai citu pārstāvju parastās atrunas ir, ka nevarēja zināt, kādus argumentus minēs otra puse, un vispār nevar jau paredzēt, ko tiesa lems.

Diemžēl advokāti uzņemas arī tādas civillietas, kuras būtībā nav iespējams vinnēt. Godīgs advokāts konsultācijas laikā klientam pateiks, ka viņa vēlmes ir cilvēcīgi saprotamas, taču diemžēl likums neparedz šādu risinājumu, tāpēc lietu vinnēt nav iespējams, nav vērts nemaz sākt un velti tērēt naudu. Tikmēr cits advokāts uzņemsies vest arī šādu lietu, rakstīs dokumentus, piedalīsies tiesas sēdē.