Kuldīgā atkal norit konkurss par pieminekli Ēvaldam Valteram. Kāds tas izskatīsies? FOTO

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka šopavasar izgāzās ievērojamajam latviešu aktierim Ēvaldam Valteram veltītā pieminekļa konkurss. Konkurss, kurā bija iesniegti seši projekti pieminekļa jeb piemiņas zīmes izveidei Ēvaldam Valteram, beidzās bez rezultātiem. Pēc sabiedriskās apspriešanas un diskusijām konkursa žūrijas komisijā neviens no piedāvājumiem nesaņēma viennozīmīgu atbalstu. Tika izsludināts jauns konkurss, kurā nu iesniegti pieci projekti, un šonedēļ – piektdien, 3. jūlijā, konkursa žūrijai būs jāsniedz tā izvērtējums, jānoteic, kuru projektu tad īstenos dzīvē.

Kasjauns.lv iepazīstina ar Ēvaldam Valteram veltītās piemiņas zīmes jeb pieminekļa projektiem. To autori kļūs zināmi tikai pēc konkursa žūrijas gala lēmuma paziņošanas 3. jūlijā. Līdz 2. jūlijam savu vērtējumu par pieminekļa projektiem var izteikt arī jebkurš iedzīvotājs.

Projekta autori uzsver: „Ēvalds Valters ir viena no mūsu pagājušā gadsimta spilgtākajām kultūras personībām. Ar savu raženo dzīvi un darbiem ir apliecinājis savu mīlestību pret Latviju un latviešu tautu, kā arī guvis nedalāmu mīlestību no tās. Tieši šī abpusējā mīlestības sinerģija ir piemiņas zīmes konceptuālā platforma. Piemineklis vienkāršā vizuālā valodā atspoguļo Ēvalda Valtera personību kā latviešu strēlnieku un mums mantojumā atstāto viņa iestādīto Mīlestības ābelīti, kurai ir jāizaug lielai. Zīme atspoguļo laika un filozofiski ētisko procesu un uzstādījumu arī mums.

Ābele latviešu tautas uztverē parasti simbolizē auglību, mīlestību, sievišķo, mātišķo. Taču, kad dižais kuldīdznieks, dzīves gudrais lielais smējējs un tai pašā laikā arī dziļu cilvēcisku smeldzi izstarojošais aktieris Ēvalds Valters savā simtgadē stāvēja uz Rīgas Latviešu biedrības skatuves, viņš asociējās ar šo latviešu folklorā apdziedāto ābeli ražas briedumā, pilnu „dārgu dvēselīšu”.”.

Šajā skulptūrā attēlots Ēvalds Valters, dzerot tēju. „Skulptūra sniedz iespēju iedzert tēju vai kafiju kopā ar Ēvaldu Valteru gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem,” teic tās autori.

Skulptūra izpildīta reālismā, lai, modes tendencēm un stiliem mainoties, būtu saprotama gan pieaugušajiem, gan bērniem. Skulptūras ideja – parādīt, ka Ēvalds Valters arvien ir mūsu vidū, materializēts bronzas tēlā, un miedz ar aci garāmgājējiem. Realizējot šo skulptūru, iespējamais koncepta turpinājums varētu būt nelieli, bronzā atveidoti vides objekti, piemēram, Ēvalda Valtera cimdi uz jau esoša soliņa, uz kādas virsmas platmale, pie pasta ēkas atstāts viņa lietussargs un tamlīdzīgi.

Šo vides objektu, piemiņas vietu aktierim, strēlniekam un izcilai personībai Ēvaldam Valteram tā radītāji iecerējuši novietot pie Kuldīgas Kultūras centra. Tā autori anotācijā raksta: „Objekta idejiskais nesums – atainot aktiera delverīgo dabu, to attēlojot maza puišeļa veidolā, kas pasvītrotu arī Kuldīgu kā Ēvalda Valtera dzimtās puses pilsētu. Puišeli, kurā nepārtraukti jundī nemiera gars. Kā arī radīt vides objektu, kuru nākotnē iespējams izmantot kā nelielu dabas skatuvi dzeju lasījumiem, mazām izrādēm, izmantojot teātra simbolus – aizkarus un skatuves platformas daļu. Radīt „dzīvu” objektu, kur kuldīdzniekiem un apmeklētājiem iejusties pašiem „aktiera” lomā, kāpjot uz skatuves. Preventīvi iespējams ieplānot soliņus, atpūtas zonu objekta taisnās malas pusē, kur skatītājiem sēdēt”.

Šī projekta autori raksta: „Latvijas personība. Latvietis. Strēlnieks. Aktieris. Dārznieks. Domātājs. Mīlestībā un gaismā viņš dzīvoja, nu mīlestībā un gaismā ir apskaidrots – tur, kur, pa siržu ceļu ejot, pat līdz tālākajai zvaigznei ir tuvu. Tas rada sajūtu kopumu, vīziju par Ēvaldu Valteru kā cilvēku, kas, nesot sevī mīlestību un gaismu, tagad pats ir gaisma, rāda mums ceļu šeit uz zemes, gan saprašanos ar Visumu.

Kalns – pasaules tēls, Visuma modelis, Pasaules koka variācija. Kalns atrodas pasaules vidū.  Kalna vidū sākas ceļš uz debesīm. Kalns kā gudrību krātuve, lai tur nokļūtu, jāpārvar lieli pārbaudījumi. Tas simbolizē arī Ēvalda Valtera dzīves ceļu un viņa sasniegto – šo virsotni. Gaismas stars kā Ēvalda Valtera tēls, jo attēlot tik garīgi bagātu cilvēku vienā veidolā – tas nozīmētu viņu ierobežot un par viņu pateikt tik maz.

Šis kalns var būt arī kā zvaigžņota debess. Dzīves, domu gudrības plašums. Tai pašā laikā kalns – tā ir mūsu zeme, Latvija. Dzīva, radībiņu pilna. Uz pakalna izvietotas ap 25 – 30 bronzā veidotas kukainīšu, gliemezīšu, lapiņu figūriņas. Pakalnam visapkārt ap malu uzrakstīti Ēvalda Valtera citāti”.

Līdzās „Kalnam” iecerēts arī izvietot simbolisku krēsls, uz kura atzveltnes uzkārta streļķa cepure – it kā tikko tās saimnieks kur izgājis. Tā ir strēlnieka Ēvalda Valtera cepure, simboliska viņa šī dzīves posma liecība.

5. Paceltais akmens

„Ja traucē – pieliecies, pacel, noliec citur, bet nesper – ne akmentiņam, ne čiekuram, ne pār ceļu pārkritušam koka stumbram. Pavelc nost, pārkāp pāri vai apej apkārt, bet nespārdies!” Šis Ēvalda Valtera teiciens ir vides objekta „Paceltais akmens” pamatā. Latvijas laukakmens ir pacelts uz pulēta nerūsējošā tērauda postamenta. Tajā atspoguļojas apkārtējās ēkas, un vizuāli šķiet, ka tas pats turas gaisā.

Uz postamenta ir Valtera citāts un uzraksts: „Kuldīdzniekam, strēlniekam, aktierim Ēvalda Valteram”.

Ēvalds Valters vienmēr ir ticējis Latvijas neatkarības idejai. 1988. gadā viņš bija tas, kurš pirmo reizi pēc gandrīz 50 Latvijas okupācijas gadiem Rīgas pils Svētā Gara tornī uzvilka Latvijas valsts karogu. Simboliski virs Kuldīgas domes plīvojošā karoga atspulgu var saskatīt šai vides objektā.

* * *

Līdz 2. jūlijam jebkurš iedzīvotājs par Ēvaldam Valteram veltītajām piemiņas zīmēm jeb pieminekļiem var izteikties Kuldīgas novada domes vestibilā un pašvaldības interneta mājaslapā www.kuldiga.lv, kur arī var nobalsot par tīkamo projektu. Pašlaik interneta balsojuma līderis ar teju divu trešdaļu balsu ir projekts „Tējas tase ar Ēvaldu Valteru”.

Kā zināms, latviešu strēlnieks, aktieris un aktīvs cīnītājs par Latvijas neatkarību Ēvalds Valters (1894 - 1994) ir kuldīdznieks un viņa dzīve nesaraujami saistīta ar pilsētu pie Ventas rumbas. Tādēļ Kuldīgas novada pašvaldība izsludināja metu konkursu slavenā novadnieka piemineklim.

Lēmumu par to, kuram no piedāvājumiem dot priekšroku, pieņems konkursa žūrija: žūrijas komisijas priekšsēdētāja - Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, bet pārējie žūrijas komisijas pārstāvji ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Ēvalda Valtera dēls Raits Valters, Latvijas Republikas 12. Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa, Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektore Ilze Dambīte – Damberga, Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja Jana Jākobsone un Kuldīgas aktīvās atpūtas centra vadītājs Artis Gustovskis. Kā eksperts konkursā iesniegto piedāvājumu izvērtēšanā piesaistīts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs, arhitekts Juris Dambis.

Kasjauns.lv/Foto: kuldiga.lv