Gobzema brīvprātīgais darbs beidzies ar vienu zvanu

"Kas Jauns Avīze" jau rakstīja, ka novembra sākumā Gobzems publiski "Facebook" paziņoja, ka kopā ar šķirto sievu Kristu nolēmuši “savu prasmju un iespēju robežās iesaistīties kovida slimnieku aprūpē”, rādīt “piemēru cilvēcībai, savstarpējai cieņai un atbildībai”.

Uzsver savu popularitāti

Tomēr reālas darbības izpalika, izņemot vienu telefona zvanu Latvijas Samariešu apvienībai (LSA), kur jāpiesakās brīvprātīgo darbam slimnīcās.

Apvienības brīvprātīgo darba koordinatore Laura Bulmane norāda, ka nepieciešams nokārtot formalitātes – vajadzīga noteiktas formas ģimenes ārsta izziņa, dalība apmācībās attālinātā veidā un līguma parakstīšana. Pirms mēneša to darbam Stradiņa slimnīcā bija nokārtojuši aptuveni 30 cilvēku. “Ir pat pieteikušies arī vairāki skolēni, kuru darbu mēs tomēr izmantot nevaram,” teic Bulmane.

Viņa atklāj, ka Gobzems vienu reizi ir zvanījis: “Sarunu viņš sāka ar teikumu, ka esot sabiedrībā ļoti populārs cilvēks un noteikti varēšot piesaistīt lielu skaitu savu sekotāju. Es viņu informēju, kādas formalitātes ir nokārtojamas, sarunu pabeidzām, taču vairāk arī par viņu neko dzirdējusi neesmu. Nav ne zvanījis, ne interesējies. Uzskatu, ka no politiķa puses izmantot šādu situāciju savas popularitātes vairošanai ir ļoti nekorekta rīcība.”

Tas pats arī pavasarī

Izrādās, tā nav pirmā reize, kad Gobzems imitējis pieteikšanos brīvprātīgā darbam. Stradiņa slimnīcas preses sekretāre Janita Veinberga zina teikt, ka deputāts par šādu iespēju interesējies jau pavasarī.

“Mēs ar viņu personāldaļā visu izrunājām un pēc nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas piedāvājām pat parakstīt līgumu uz pusslodzi. Tomēr pēc šīs pirmās sarunas tā arī neesam no viņa saņēmuši nevienu ziņu. Mums šajā laikā slimnīcā attālināti ir notikušas jau trīs brīvprātīgo apmācības, taču Gobzema kungs nevienā no tām tā arī nav piedalījies,” teic Veinberga.

Pats Gobzems neizrādīja interesi sniegt savu skaidrojumu.  Viņš šomēnes ir aizņemts, pulcinot savus piekritējus dažādās Latvijas pilsētās, un ne reizi vien aizturēts.

Policija nedod deputātam atlaides

Latvijā nav nevienas likuma normas, kas ļautu deputātiem netraucēti pārkāpt likumu, aģentūrai LETA paudis Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Satversmes 29. pants nosaka, ka parlamenta deputātu nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Ruks skaidro, ka Gobzems nav apcietināts par kādu noziegumu, bet īslaicīgi aizturēts par administratīvu pārkāpumu.

“Šis vienmēr būs diskutabls jautājums, taču nav normu, kas ļautu deputātiem netraucēti pārkāpt likumu, proti, šajā gadījumā – ignorēt policijas likumīgās prasības pārtraukt administratīvo pārkāpumu,” norāda Ruks.

Gobzema izreklamētie politiskie pasākumi nebija pieteikti oficiālajā kārtībā, tāpēc policisti vērsās pie parlamentārieša un lūdza viņu pārtraukt pretlikumīgās darbības, kas netika darīts. Tādējādi Gobzems nepildījis policijas likumīgās prasības, kas ir administratīvs pārkāpums.

“Iedomājieties situāciju, ja kāds deputāts vadītu automašīnu spēcīgā alkohola reibumā un vēl atteiktos no ekspertīzes. Arī tad viņš būtu jāaiztur, un nebūtu laika gaidīt kādus Saeimas lēmumus,” salīdzina Ruks.

Īslaicīgās aizturēšanas vienīgais mērķis bijis nepieļaut pulcināt vēl vairāk cilvēku ārkārtējās situācijas laikā, kad valstī ir epidemioloģiskās drošības riski.

Saeimai būs jālemj

Policija informējusi Saeimu par sāktajiem administratīvā pārkāpuma procesiem, lai parlaments tālāk izlemtu, kā rīkoties attiecībā uz šo deputātu.

Gobzemu policija vispirms aizturēja Tukumā, vēlāk Liepājā un Ventspilī. Administratīvo pārkāpumu procesi sākti par nepakļaušanos amatpersonu likumīgajām prasībām un par likuma Par sapulcēm, gājieniem un piketiem pārkāpumiem. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu aizturēt personu drīkst ne ilgāk par četrām stundām.

Sociālajos tīklos ievietotajos video redzams, ka atsevišķi cilvēki Gobzema aizturēšanas brīdī uzvedušies agresīvi un pat uzbrukuši policistiem.

Valsts policija iepriekš Gobzemam par šogad 4. augustā Rīgā nesankcionēto protesta akciju pret obligātu vakcināciju piemēroja sodus 2350 eiro apmērā, par 18. augusta akcijā notikušajiem pārkāpumiem – vēl 6700 eiro.