Aizturēti starptautiska mēroga krāpnieki no Latvijas

Pēc Valsts policijas sniegtās informācijas, viens aizturēts 1. decembrī un pašlaik ir apcietinājumā. Tas noticis pēc ASV lūguma, kur rit plaša mēroga izmeklēšana par aizturētā iespējamu iesaisti krāpšanā, izveidojot virkni viltus investīciju interneta platformu.

Izkrāpti miljoni

Ar to palīdzību cietušos iesaistīja neeksistējošās akciju biržās un kriptovalūtu tirdzniecībā laikā no 2017. gada  novembra līdz 2019. gada jūlijam.

Pēc ASV Vērtspapīru un biržas komisijas mājaslapā  atrodamās informācijas, aizdomās turamajam izvirzīta apsūdzība par aptuveni septiņu miljonu dolāru izkrāpšanu no vairākiem simtiem cilvēku.

Pēc TV3 vēstītā, aizturētais ir Ivars Auziņš un viņa izmantotā krāpšanas shēma bijusi daļa no lielākas afēras. Valsts policijas videomateriālos redzams, ka kratīšanā viņa dzīvoklī izņemti dažādi datu nesēji un datortehnika, kā arī 100 000 eiro skaidrā naudā. Arestētas arī divas ekskluzīvas automašīnas. Ja krāpnieku izdos tiesāšanai ASV, viņa nākotne nebūs rožaina, jo šajā valstī par šādiem noziegumiem paredzēti ļoti bargi sodi.

Baudīja dzīvi Malagā

TV3 raidījums "Nekā personīga" vēsta, ka par līdzīgiem noziegumiem 18. oktobrī Rīgā pēc Spānijas Civilās gvardes pieprasījuma aizturēts Kārlis Kārkliņš. Līdzīgi kā Auziņš viņš izveidojis krāpniecisku platformu, caur kuru piesaistīja klientu līdzekļus it kā operācijām ar kriptovalūtu.

Šis projekts pat publiski reklamēts digitālajā vidē, un kā reklāmas seja piesaistīts kāds Šveices pilsonis. Šovasar visu investoru nauda pazuda, un, pēc Spānijas likumsargu aprēķiniem, apkrāpti ir aptuveni 1000 cilvēku, bet no viņiem iegūtais pusmiljons eiro nonācis Kārkliņa anonīmajā digitālajā adresē.

Spānijas likumsargi noskaidrojuši, ka viņš ilgstoši uzturējies vienā no Malagas ekskluzīvākajiem kūrortiem, kur tērējis naudu uz nebēdu – īrējis dārgas villas un automašīnas, darījumiem izmantoti viltoti dokumenti ar neeksistējoša Lietuvas pilsoņa vārdu.

Vienreiz jau izspruka sveikā

Interesanti, ka vēl 2011. gadā šā paša Kārkliņa izdošanu vēlējās panākt ASV, jo viņš kopā ar vēl sešiem līdzdalībniekiem bija turēts aizdomās par 1,3 miljonu dolāru izkrāpšanu caur viltotām interneta platformām, ar kuru palīdzību izvilināti banku lietotājvārdi un paroles.

Toreiz jautājums nonāca līdz Augstākajai tiesai, kura triju tiesnešu sastāvā to izskatīja un visai nesaprotamā veidā izdošanu atteica. Iespējams, ka uz šo spriedumu ietekmi atstāja iepriekš notikušais skandāls ar Latvijas pirmā starptautiski zināmā hakera Denisa Čalovska izdošanu.

Toreiz viņa advokāti vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo ASV nav saistoša Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Atsevišķos gadījumos kibernoziegumi ASV tiek pielīdzināti terorismam, un Čalovskim varēja draudēt pat 60 gadu ilgs cietumsods.

Eiropā sodi par līdzīgiem noziegumiem ir daudzkārt mazāki, turklāt daļu no savas darbošanās Čalovskis bija veicis Latvijā. Kā toreiz klāstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņs, arī konkrētie izmeklēšanas materiāli bijuši visai skopi un nenopietni. Beidzās viss būtībā ar mierizlīgumu – Čalovskis ASV liecināja, ka izveidojis daļu no datorvīrusa, par ko naudu ir saņēmis, bet tās tālākajā izkrāpšanā nav piedalījies. Rezultātā piespriestais sods bija faktiski līdzvērtīgs jau ieslodzījumā pavadītajam laikam.

Iepriekš bez rezultāta

Arī 2011. gadā, cīnoties pret Kārkliņa izdošanu, viņa advokāti apgalvoja, ka ASV iesniegtie dokumenti vairāk izskatās pēc pasakām un nav nopietni vērtējami. Piemēram, nebija pierādāms pat fakts par it kā 100 000 dolāru pārskaitījums uz Kārkliņa kontu. Jāatzīmē, ka amerikāņi gan pārāk uzstājīgi nebija, tomēr citi Kārkliņa līdzdalībnieki ASV stājās tiesas priekšā un saņēma dažādus ieslodzījuma termiņus.

Tas netraucēja tolaik divdesmit gadus vecajam jauneklim pēc izsprukšanas no izdošanas dzīvot ar plašu vērienu, pārvietojoties ekskluzīvās automašīnās, un lidojumiem izmantot privātās lidmašīnas. Pret viņu ir rosinātas vēl vairākas izmeklēšanas, taču visas beigušās bez rezultāta.

Krāpšanas shēmas

Kaut arī pēdējos gados gan bankas, gan mediji (arī Kas Jauns  Avīze) nemitīgi brīdina par dažādiem krāpšanas veidiem, tomēr, pēc policijas datiem, ik mēnesi krāpniekiem Latvijā izdodas piesavināties vidēji ap 200 000 eiro. Populārākā joprojām ir shēma, kad ar stāstiem par it kā nelikumīga konta izmantošanu vai pēkšņu bloķēšanu cietušie krāpniekiem atklāj savus pieejas datus un viņu konti tiek iztukšoti.

Cita veida krāpšana ir iesaistīšana akciju un kriptovalūtu spekulācijās. Telefoniski vai sarakstē upurus uzaicina apmeklēt interneta vietni, kura šķietami atbilst visiem akciju tirdzniecības standartiem. Ieguldot sākumā pat nelielu summu, krāpnieki imitē ieguldījumu strauju pieaugumu, un, kad, pirmo panākumu apreibināts, cietušais iegulda vēl, gan mājaslapa, gan nauda pazūd bez pēdām.