Latvijas iedzīvotāji ir aktīvākie pirātiska satura izmantotāji Eiropas Savienībā
Latvijas iedzīvotāji vidēji gandrīz 14 reizes mēnesī izmanto nelegālu saturu internetā, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES) un vairāk nekā par pusi lielāks salīdzinājumā ar bloka vidējo rādītāju.
Par to liecina ES Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) ceturtdien publicētie pētījuma dati par ES iedzīvotāju autortiesību pārkāpumiem internetā 2020. gadā.
Saskaņā ar tiem pērn ES vidēji katrs iedzīvotājs pirātisku saturu internetā izmantoja 5,9 reizes mēnesī, bet Latvijas iedzīvotāji - vidēji 13,9 reizes.
Nedaudz mazāk pirātisku saturu internetā skatījās un klausījās Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji, kuri vidēji mēnesī tādam saturam piekļuva attiecīgi 12,5 un 11,5 reizes mēnesī.
Tālāk seko Malta (10,4 reizes), Ungārijā (9,8), Kipra (9,4), Bulgārija (8,5), Čehija (8,4), Horvātija (astoņas reizes), Zviedrija un Slovākija (abās valstīs 7,9), Grieķija (7,7), Luksemburga un Dānija (abās valstīs 7,4), Portugāle, Īrija un Beļģija (visās valstīs septiņas reizes), kā arī Slovēnija (6,8), Francija (6,7) un Nīderlande (6,5).
Retāk nekā ES vidēji autortiesības tiešsaistē pārkāpa Austrijas iedzīvotāji (vidēji 5,8 reizes mēnesī), Spānijā (5,7), Itālijā un Rumānijā (abās valstīs 5,5), Somijā (4,8), Vācijā (3,9) un Polijā (3,8).
EUIPO norāda, ka autortiesību pārkāpumi tiešsaistē ir nopietna problēma ne tikai tiesību turētājiem, bet arī sabiedrībai kopumā, jo mākslinieki un satura autori nesaņem atalgojumu par savu darbu un ilgtermiņā tas var samazināt patērētājiem pieejamo satura izvēli.
Vienlaikus pētījumā secināts, ka salīdzinājumā ar 2017.gadu, kad šāda analīze veikta pirmo reizi, ir sarucis gan mūzikas, gan filmu, gan arī televīzijas pirātisms ES.
Pērn salīdzinājumā ar 2019.gadu pirātiskā satura izmantošana ES samazinājusies par 34%, secinājusi organizācija.
Latvija, Lietuva, kā arī Bulgārija, Francija, Horvātija, Portugāle, Rumānija un Slovākija ir starp valstīm, kur 2017. gadā nelegālā digitālā satura izmantošana bija augstāka nekā ES vidēji, bet pēdējo trīs gadu laikā kritums bijis lielāks nekā blokā vidēji.
Savukārt Igaunija līdzās Beļģijai, Čehijai, Īrijai, Grieķijai, Kiprai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei un Ungārijai ir starp valstīm, kur 2017. gadā tiešsaistes pirātisms bija augstāks nekā ES vidēji un arī pēdējo trīs gadu laikā tā samazinājums bijis lēnāks nekā ES vidēji.
Trīs gadu laikā pirātiska satura izmantojums ir samazinājies visās ES dalībvalstīs, izņemot Somiju, kur tas saglabājies stabili nedaudz mazāks nekā ES vidēji.
Atšķirības dažādās ES dalībvalstīs EUIPO skaidro ar sociāli ekonomiskiem faktoriem, piemēram, ienākumu nevienlīdzību, un informācijas par legālām iespējām piekļūt saturam trūkumu.
