Satraucoša tendence: pacientiem izraksta zāles, bet viņi mēģina nopelnīt un pārdod tās tālāk citiem

"Domāju, ka ne tikai policiju, bet arī veselības jomu uztrauc šis moments, jo, sākot no 2019. gada, psihotropie medikamenti ir parādījušies narkotisko un psihotropo vielu nelegālajā tirgū un ieņēmuši tur stabilu vietu. Tas mums, protams, lika veikt dažādus pasākumus kopā ar veselības aizsardzības iestādēm," viņš teica.

"Uzvaras gājiens" no 2019. gada

Nelegāla psihotropo medikamentu aprite Latvijā nebija populāra līdz 2019. gadam, bet kopš 2019. gada nelegālie psihotropie medikamenti Latvijā turas otrajā pozīcijā pēc izņemšanu skaita. "Es akcentēju, ka nevis pēc apjomiem, bet pēc izņemšanu skaita, jo šāda veida uzskaite daudz precīzāk parāda situāciju nelegālajā tirgū. Nevis tā, ka ar vienu izņemšanu tiek izņemts milzīgs apjoms, bet izņemšanu skaits parāda, cik daudz cilvēkiem uz rokas ir šīs neatļautās vielas."

Narkotiskie un psihotropie medikamenti šī gada 9 mēnešos ieņem stabilu otro vietu policijas apkopotajā topā. Turklāt šogad izņemšanu skaits atkal palielinājies, salīdzinot ar pagājušo gadu. Šogad 9 mēnešos veiktas 532 izņemšanas, bet pērn šajā laikā - 472 izņemšanas. Pieaugums ir par 60 gadījumiem jeb 12,7%.

Ne tikai tabletes

"Jā, varbūt pieaugums nav nenormāli straujš, bet tas ir stabils diemžēl no gada uz gadu.

Šeit mēs runājam par to, ka psihotropie medikamenti netiek izņemti tikai kā tabletes, kā mēs esam pieraduši domāt par medikamentiem. Nē, tie tirgū parādās gan kā markas, gan šķidrā veidā, gan arī kā kapsulas."

Latvijā ieved kontrabandas ceļā

Radziņš atzina: nevajadzētu domāt, ka tie ir medikamenti, kas Latvijā no oficiālā tirgus pāriet nelegālajā tirgū.

"Nē! Ļoti liels psihotropo medikamentu daudzums valstī nonāk kontrabandas ceļā, piemēram, ar pasta sūtījumiem, ar ko pietiekoši veiksmīgi pēdējā laikā cīnās kolēģi no muitas. Tie ir arī kontrabandas veidā pa sauszemi un gaisu ievestie medikamenti.

Daļā valstu medikamenti, kas pie mums tiek uzskatīti par psihoaktīviem, ir daudz brīvāk pieejami. Ir nodibinājušās saiknes starp noziedzniekiem, un viņi valstīs, kur ir maigāka likumdošana, cenšas šos medikamentus uzpirkt ar dažādām metodēm, lai apietu tur esošo uzskaites kārtību, un nosūtīt uz šejieni realizācijai."

Nevis lieto paši, bet pārdod citiem, lai apreibinātos

Protams, arī daļa Latvijā izrakstīto psihotropo medikamentu tiek pārdoti. Daļa cilvēku, kuriem ir izrakstīti psihotropie medikamenti un kuriem tie būtu jālieto, izlemj paši tos nelietot, bet gan pārdot tālāk citiem cilvēkiem, lai tie varētu apreibināties.

"Nodarot postījumu savai veselībai, viņi šos medikamentus paši nelieto, bet realizē," policijas pārstāvis teica un vienlaikus atzina, ka esošais veselības dienestu īstenotais uzskaites veids ir pietiekošs.

Narkotikas + psihotropie medikamenti

Vairāk ir jautājums par to, kāpēc ļaudīm, kuru vidū ir pietiekoši daudz jaunu cilvēku, nepieciešams lietot psihotropos medikamentus.

"Tas ir aktuāls jautājums, jo pēdējā laikā ir redzams, ka notiek visdažādāko medikamentu sajaukums ar citām narkotikām. Lietotājs lieto gan klasiskās mums zināmās narkotikas (amfetamīnu, metamfetamīnu, marihuānu, ekstazī grupas narkotiskās vielas) un paralēli lieto vēl psihotropos medikamentus."

Rupji runājot, psihotropie medikamenti nomierina un rada miegainību, bet daudzas narkotiskās/ psihotropās vielas - uzbudina.

Populārākie psihotropo medikamentu un citu vielu sajaukumi

Policijas apkopotie dati par psihotropo medikamentu un citu vielu sajaukumiem, kādas konstatētas izņemšanu laikā 2020. gadā, liecina, ka mefedronu, metadonu, metamfetamīnu saturošā viela bijusi 1 izņemšanā 0,6891 gramu apjomā.

Savukārt karfentanilu, metadonu saturošā viela konstatēta 106 izņemšanās 849,1696 gramu un 1,16 ml apjomā. Bet fentanilu, karfentanilu, metadonu saturošā viela bija 10 izņemšanās 33,453 gramu un 0,4 ml apjomā. Heroīnu, metadonu saturošā viela bija 2 izņemšanās 0,4129 gramu daudzumā. Bet DMA, mefedronu saturošās tabletes pērn bija 1 izņemšanā 3 tabletes.

"Darkneta" milzīgie riski

Psihotropie medikamenti parādījušies arī nelegālajā interneta tirgū, veikalos. "Tam ir vēl lielāka bīstamība, jo, kā rāda ārvalstu pieredze, varianti var būt dažādi. Pasūtot no pilnīgi anonīma pārdevēja "darknetā" psihotropos medikamentus un saņemot tabletes, lietotājs jau līdz galam nevar zināt, ko viņš ir saņēmis.

Labi, ja viņš būs saņēmis vienkārši aspirīnu, kas ir visur pieejams. Viņš apēdīs aspirīnu, nekas viņam nenotiks. Bet, kā rāda ASV pieredze, ļoti daudz ir pārdozēšanas ar fentanila tabletēm. Tas rada bažas, ka cilvēki pasūta vienu psihotropo medikamentu ar daudz mazāku iedarbību, bet saņem citu medikamentu ar stiprāku iedarbību. Cilvēks lietos šo medikamentu, paļaujoties, ka ir saņēmis to, ko gribēja. Šeit ir ļoti lieli veselības riski," Radziņš teica.

Pamatā pārdod Latvijā

Patlaban lielākā daļa kontrabandas ceļā Latvijā nonākušo psihotropo medikamentu tiek realizēti tepat valsts iekšienē, nevis vesti tālāk uz citām valstīm. Policija nav izņēmusi ļoti lielas nelegālo psihotropo medikamentu partijas, kā tas regulāri mēdz notikt ar narkotiskajām vielām.

Arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ir novērojams nelegālo psihotropo medikamentu aprites pieaugums. Arī Eiropas līmenī tendence ir līdzīga.

Radziņš atzina, ka nelegālo psihotropo medikamentu aprites pieaugums nav tieši saistīts ar Covid-19 pandēmiju un tās ierobežojumiem, jo psihotropie medikamenti savu "uzvaras gājienu" sāka jau 2019. gadā, kad pandēmija vēl nebija.  Vienlaikus mediķi atzinuši, ka pandēmijas laiks ietekmē cilvēku psihisko veselību un dzīves uztveri.

Bažas par jauniešiem

Radziņš norādīja, ka patlaban ir parādījusies agrāk nebijusi tendence, ka arvien vairāk jaunu cilvēku lieto psihotropos medikamentus. Agrāk tik daudz jauniešiem neinteresēja psihotropo medikamentu piedāvātais nomierinošais efekts, bet pēdējā laikā daudz jaunu cilvēku (vecumā no 18 līdz 30 gadiem) tomēr izvēlas tos lietot.

Ir satraukums par to, kāpēc gados jauni, aktīvi cilvēki, kas mācās, kļūst par psihotropo medikamentu lietotājiem.

Tāpat būtu jāpēta, kāpēc daļa cilvēku ir gatavi psihotropos medikamentus iegādāties nevis legālā ceļā, bet gan apejot mediķus un nelegāli.

Vērienīgs starptautisks projekts

Latvija ir uzņēmusies iniciatīvu un uzsākusi vērienīgu starptautisku "projektu FIDR". Latvija ir šī projekta vadītāja, bet akreditētie partneri ir Lietuvas Kriminālpolicijas pārvalde un Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes. Tāpat projektā ir dalībnieki gan no ASV, gan citu Eiropas Savienību dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm.

Projekta pamatuzdevums ir ieviest proaktīvas un inovatīvas metodes un tehniskos risinājumus, vienlaikus ietaupot cilvēku un finanšu resursus, lai efektīvi cīnītos ar organizētajām noziedzīgajām grupām, tajā skaitā tranzīta ceļu apzināšanu un likvidēšanu, narkotisko un psihotropo vielu partiju izņemšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas mehānismu apzināšanu un izjaukšanu, un galu galā - vainīgo personu saukšanu pie likumā paredzētās atbildības. Tāpat projekta laikā ir plānotas darbinieku apmācības.

"Inovatīvu proaktīvu instrumentu izstrāde un pielietošana, apkarojot narkotiku kontrabandas organizācijas ES Dalībvalstīs" jeb "Projekts FIDR" sākts, pamatojoties uz 2014.-2020. gada programmas Iekšējās drošības fonds - policijas sadarbības ietvaros starp Valsts policiju un Eiropas Komisiju noslēgto granta līgumu. Projekta īstenošanas termiņš ir divi gadi un tas noslēgsies 2023. gadā. Paredzētais budžets ir teju 650 000 eiro.