Unikālais Augšdaugavas sakrālais mantojums

Latgales atmodas darbiniekiem un skolotājiem - brāļiem Skrindām veltītajā muzejā Augšdaugavas novada Vaboles pagastā iekārtota izstāde “Līksnas un Kalupes draudžu ...

gallery icon
26
Kultūra
2022. gada 2. janvāris, 07:43

Vaboles pagastā apskatei izstāda vienreizējus “dievkalpojuma virtuves” sakrālos priekšmetus. FOTO

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Latgales atmodas darbiniekiem un skolotājiem - brāļiem Skrindām veltītajā muzejā Augšdaugavas novada Vaboles pagastā Ziemassvētku un gadu mijas noskaņās iekārtota izstāde “Līksnas un Kalupes draudžu sakrālais mantojums”. Tajā apmeklētāji līdz pat Lieldienām varēs iepazīt “dievkalpojuma virtuves” lietas, kas bieži vien ierindas baznīcas apmeklētājam paliek neredzamas un nepamanītas.

Starp eksponātiem ir senlaicīga cepamā veidne, kurā izgatavoja dievmaizītes, unikāli ar rokām darināti priesteru tērpi, teju 200 gadus veca Bībele koka vākos un daudzas citas interesantas lietas.

Skrindu dzimtas muzeja vecākā speciāliste Ilze Ozoliņa stāsta, ka Ziemassvētki ir laiks, kad bērni gaida Ziemassvētku vecīti un dāvanas, bet “īstenībā Ziemassvētku jēga ir Jēzus Kristus dzimšana. Arī Ziemassvētki ir sakrāls brīdis. Tā radās ideja nest tautās muzeja krājumu, kas nācis no baznīcām. Jo līdz šim tādas izstādes brāļu Skrindu muzejā nav bijis”.

Izstādē “Līksnas un Kalupes draudžu sakrālais mantojums” var aplūkot dažādus priekšmetus, kas muzejam iedoti uz laiku vai saņemti dāvinājumā un nonākuši muzeja krājumā.

Līksnas draudzes priesteris Jānis Kolns iedevis muzejam diezgan senus sakrālos priekšmetus – gan biķeri, ko lieto Svētās Mises laikā, gan trauciņus, ko izmanto kristību un dievkalpojumu norisē, gan lielas elektriskas sveces un daudzas citas vērtīgas un interesantas lietas. Muzejā nonākusi arī senlaicīga cepamā veidne, kurā tika izgatavotas oblātes jeb kalādas, kas tiek lauztas un ēstas Ziemassvētku vakariņu ievadā.

foto: Inese Minova/Augšdaugavas novada pašvaldība
Senlaicīga cepamā veidne, kurā gatavoja Svēto Vakarēdienu.

Viens no unikālākajiem ieguvumiem ir priesteru tērpi jeb ornāti, kas ir diezgan sens roku darbs. Daži tapuši 20. gadsimta sākumā, izšūti ar krāsainiem un zelta diegiem. Visvecāko ornātu muzejs saņēma no Kalupes draudzes priestera Antona Aglonieša. Iespējams, tas saglabājies vēl no grāfu Plāteru laikiem 19. gadsimta beigās. Īpaši jāpiemin viens no senākajiem izstādes eksponātiem - 1825. gadā izdotā Bībele vecajā drukā un iesieta koka vākos, ko dāvājis Antons Aglonietis.

Protams, izstādē redzamie priekšmeti ir tikai neliela daļa no baznīcu sakrālā mantojuma, kas izmantoti baznīcas ikdienas dzīvē, taču paver ieskatu šajā jomā un rada svētku noskaņu.

Protams, izstādē redzamie priekšmeti ir tikai neliela daļa no baznīcu sakrālā mantojuma, kas izmantoti baznīcas ikdienas dzīvē, taču paver ieskatu šajā jomā un rada svētku noskaņu.