Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Rīgas autoostas sarkanais ozols gaida Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas verdiktu par savu nākotni. (Foto: Rojs Maizītis)

Noskaidroti viedokļi par Rīgas autoostas sarkanā ozola likteni

Sabiedrība
2021. gada 1. decembrī 05:31 2021. gada 1. decembrī 05:31
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments apkopojis publiskās apspriešanas rezultātus par Rīgas autoostas sarkanā ozola likteni, kuru „Rail Baltica” būvniecības rezultātā gribēja nocirst, bet pēc tam rīdzinieku simti pieprasīja tā saglabāšanu un pārstādīšanu. Tagad verdikts par ozolu būs jāsniedz pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisijai.

Kopumā savu viedokli par to izteikuši 638 cilvēki. Absolūtais vairums jeb gandrīz visi no viņiem iestājas par koka saglabāšanu, bet par koka nociršanu Rīgas domes aptaujā iestājušies vien seši cilvēki. Līdz oficiālam apspriešanas noslēgumam portālā manabalss.lv par ozola saglabāšanu bija parakstījušies vairāk nekā 500 cilvēku, kuru paraksti tika ņemti vērā, bet parakstu vākšana turpinās arī šobrīd, un tagad par koka saglābšanu jau parakstījušies vairāk nekā 850 cilvēku.

Sarkano ozolu netālu no autobusu izbrauktuves no Rīgas autoostas Maskavas ielas pusē pie dzelzceļa uzbēruma iestādīja 1964. gadā līdz ar toreiz jaunās autoostas atklāšanu. Visus pēdējos 57 gadus tas ir teju autoostas svētozols, un autoostas darbinieki to uzskata par savu simbolu.

Bet nesen, „Rail Baltica” celtniecības gaitā to pēkšņi paredzēja nocirst. Tas izraisīja protestus – sāka parakstu vākšanu par ozola saglabāšanu. Rīgas dome līdz 15. novembrim rīkoja publisko apspriešanu par šī ozola likteni. Nu tās rezultāti publicēti pašvaldības mājaslapā.

Jauns.lv iepazīstina ar galvenajiem argumentiem, kas minēti astoņas lappuses garajā rezultātu apkopojumā:

Sarkanā ozola nociršanu atbalsta vien seši aptaujas dalībnieki. Viņu galvenie argumenti:

* ekonomiskais pamatojums: šobrīd sabiedrība šo jautājumu risina ar nepietiekamu informāciju par alternatīvajiem variantiem un to izmaksām, tā pārstādīšana izmaksātu no 18 līdz 28 tūkstošiem eiro (un tās nav vienīgās izmaksas);

* šis konkrētais sarkanā ozola eksemplārs nav tik vērtīgs, cik daudzi vēlas to pasniegt, tā vērtība ir 1400 – 3500 eiro;

* šī koka emocionālā vērtība ir pārspīlēta: „Šis koks ir stādīts reizē ar autoostas celtniecību, līdz ar to tam ir emocionālā piesaiste. Retorisks jautājums - vai pārstādot šo koku var pārnest arī emocionālo vērtību? Koku nav piedāvāts pārstādīt uz jauno autoostu, līdz ar to autoostu nojauks un uzcels citu, bet šo koku pārstādīs kādā vietā, kur tas būs vienkārši sarkanais ozols no bijušās autoostas”;

* „Rail Baltica” ir liels projekts un būs vēl daudz koku, kuri būs jāizcērt šī projekta ietvaros. Ja emocijas tiks pieļautas kā vienīgais vērā ņemamais arguments, tad pārstādīt vajadzēs vēl ļoti daudzus kokus. Līdz ar to šis koks var kļūt par precedentu, uz kuru atsauksies citos gadījumos;

* pastāv liela varbūtība, ka pārstādīšanas rezultātā koks vienalga ietu bojā.

Savukārt 632 neatbalsta koka nociršanu. Un viņu galvenie argumenti tik tiešām ir emocionāli:

* „Sarkanie ozoli ir Rīgas vērtību, un es esmu kategoriski pret koka nociršanu”;

* „Esmu pret koku ciršanu. Jebkurš koks ir vērtība, jo īpaši ozols”;

* „Jo sarkanais ozols ir viens no retākajiem un skaistākajiem Rīgas kokiem. Tas var būt pārvietojams, nevis nocērtams”;

* „Uzskatu, ka sarkanais ozols pie Prāgas ielas 1 ir jāpārstāda, lai to saglabātu. Pamatojums: ozola vēsturiskā vērtība un dendroloģiskā vērtība. Skaists koks un sava veida simbols”;

* „Ozols ir latviešu tautas koks, simbols stiprībai un spēkam - un to grib nocirst tikai tāpēc, ka tas traucē?”;

* „Pieeja formāla, nihilistiska pret autoostas darbinieku viedokli un Rīgas autoostas darbinieku darbu, iestādot šo vēstures zīmi. Autoostas izveidei tajā Rīgas pilsētas vēstures posmā bija svarīga nozīme. Nozāģēt - visprimitīvākā pieeja. Domājiet radoši!”;

* „Jāsaglabā koks kā vēsturiska relikvija, kas pastāvēja no pašas autoostas dibināšanas”;

* „Ir nepieņemami un bezatbildīgi pieļaut to koku ciršanu, kurus būtu iespējams pasargāt, tai skaitā pārvietojot pārstādīšanai citviet. It sevišķi jau tad, ja kāds no konkrētajiem kokiem ir reti sastopams Latvijā”.

Šādi un līdzīgi viedokļu ir desmitiem. Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons Jauns.lv informēja, ka „Apstādījumu saglabāšanas komisija lēmumu plāno pieņemt tuvāko nedēļu laikā”. Komisijas sēdes notiek pirmdienās un nākamā paredzēta 6. decembrī.

Ja komisija paspēs formulēt savu viedokli, tad tas būs zināms jau nākošās nedēļas sākumā. Ja nē, tad būs vēl kāda nedēļa jāpagaida. Tikmēr koka saglabāšanas iniciatori ar nepacietību gaida komisijas verdiktu. Arī autoostas darbinieki, Jauns.lv apstiprināja autoostas pārstāve Māra Eglīte.

SIA „Labie koki” stāsts par Rīgas autoostas sarkano ozolu:

Tāpat Apstādījumu saglabāšanas komisijas verdiktu gaida arī SIA „Labie koki”, kuri iestājas par sarkanā ozola saglabāšanu ir izpētījuši koka stāvokli un iespējas to pārstādīt. „Labie koki” direktore Dzidra Kalniņa Jauns.lv teica: „Šobrīd nav ko īsti komentēt, jo konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti. Paši ļoti gaidām lēmumus, jo koka pārstādīšanas darbi prasa rūpīgu sagatavošanos un plānošanu”.

Pagaidām arī īsti nav skaidrs, kur, ja tiks nolemts, autoostas sarkano ozolu varētu pārstādīt: izskanējušas dažādas versijas – sākot no Zaķusalas un beidzot ar skvēru iepretim Zinātņu akadēmijai un Centrāltirgus Spīķeru kvartālu. 

Saistītās ziņas

Rīdzinieku simti pieprasa Rīgas autoostas simbola – sarkanā ozola saglabāšanu 3
Vāc parakstus par Rīgas Autoostas sarkanā ozola saglabāšanu
Rīgas autoostas svētozolu gatavo pārstādīšanai: dzelzceļš pret autobusiem. VIDEO. FOTO 2

Aicina glābt vērtīgu ozolu:

Citi šobrīd lasa

Marhila dzīve - vesela izrāde. Lūk, iepriekš mazzināmi fakti par Uldi Marhileviču
Zemenēm pilnas dobes! Dažiem gan tās var pat kaitēt
Jurijs Šatunovs paredzēja savu nāvi, apgalvo viņa menedžeris
Pievienot komentāru