Augstā mirstība no Covid-19 Latvijā. Skaidrojumi varētu būt dažādi
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā mirstība no Covid-19 ir krietni augstāka. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) infektoloģe Monta Madelāne skaidro, ka viens no iemesliem varētu būt ielaistās kaites, vēsta TV3 ziņas.
"Tie vecie cilvēki, kurus mums atved uz slimnīcu, ir ļoti slimi. Jau ieraugot, saproti, ka neizglābsi," atzīst Madelāne.
Viņa norāda, ka vidējais latvietis ne vienmēr ir attiecies ļoti uzmanīgi pret savu veselību. "Visbiežāk redzam dekompensētus cukura diabētus un sirds slimības, kas nav ārstētas. Protams, ja tam virsū vēl uzslāņojas Covid-19 infekcija, tas pavelk līdzi arī citu orgānu mazspējas. Ja vēl pievienojas kārtīgs plaušu bojājums, tad tā iespēja izdzīvot paliek aizvien niecīgāka."
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) izveidota darba grupa, kas tagad vērtēs Covid-19 nāves gadījumus. Tās vadību uzņēmusies RAKUS Infektoloģijas galvenā speciāliste, profesore Ludmila Vīksna. Viņa skaidro, ka nešaubīgi nāves cēloni var pateikt tikai ārējo faktoru gadījumā, proti, pēkšņa trauma, notriekts ar auto vai izlēcis pa logu, bet ar infekcijām ir krietni sarežģītāk.
"Cilvēki nonāk slimnīcā sirdslēkmes dēļ, hroniskas nepietiekamības dēļ, nieru problēmu dēļ utt., bet tā kā esam tik ļoti nodarbināti ar Covid-19, visus testējam uz šo vīrusu. Bieži atklājas, ka cilvēkam ir arī tas. "
Viņa skaidro, ka pozitīvs tests liek nodrošināt atbilstošus epidemioloģiskos apstākļus, bet nāve var būt pilnīgi neatkarīga no tā. "Visiem cilvēkiem, kas nomiruši un kuriem ir SARS-CoV-2 vīruss, miršanas apliecībā rakstām, ka līdzdalībnieks ir šis konkrētais vīruss," skaidro Vīksna.
Skābekļa Latvijā pietiek visiem Covid-19 pacientiem, arī medikamenti – gan "Remdesivir", gan antivielu kokteiļi.
Tomēr Latvija šonedēļ pārkāpa 4000 Covid-19 mirušo slieksnim un salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm dažādos avotos ir nāves līderos.
Slimību profilakses un kontroles centrs aicina gan tik viennozīmīgi datus neinterpretēt, jo esot valstis, kas ziņo tikai par slimnīcās mirušajiem vai tikai valsts slimnīcās mirušajiem, vai vēl citādāk, tāpēc var būt lielas atšķirības.
"Vērtīgāk ir analizēt papildu mirstības rādītāju. Piemēram, jāsalīdzina mirstība šī gada septembrī un piecu gadu vidējo mirstību septembrī, tad var redzēt pandēmijas patieso ietekmi. Nav tā, ka Latvija ir vissliktākā," skaidro SPKC.
Septembrī Latvijā nomira par 16,3% vairāk cilvēku nekā šai pašā mēnesī vidēji pēdējo piecu gadu laikā. Lietuvā šis rādītājs bija divreiz augstāks (+31,5%), arī igauņiem mirstība bijusi lielāka (+20%). Savukārt Eiropas Savienības vidējais rādītājs bija +12,1%. Tiesa, pandēmijas pīķis mūs sasniedza oktobrī un novembrī. Šos datus "Eurostat" vēl nav apkopojis.
