Latviju iemīlējušais japānis Masaki savus tautiešus iepazīstina ar Baltijas virtuvi un kultūru
Šoruden Rūjienas sadraudzības pilsētā Higašikavā Japānas ziemeļos noritēja ievadlekcijas Latvijas kultūrā, veltītas gan mūsu tautastērpiem, gan valodai, gan mūzikai un virtuvei. Degustācijas ballītē galdā bija liktas kartupeļu un biezpiena pankūkas, pupiņu zupa, šprotes, ķiplokmaize, saldskābā un rupjmaize, kumelīšu tēja.
Savus tautiešus ar to visu, tostarp kā ēst skābo krējumu, iepazīstināja Masaki Nakagava no Kobes, mūsu valsts fans un patriots. Viņš ir īpaši pazīstams ar latviešu valodā izpildītajām dziesmām, Masaki "YouTube" kanālā skatāmi jau 60 video – "Pie Dieviņa gari galdi", "Tumša nakte, zaļa zāle", "Saule, Pērkons, Daugava", "Prāta vētras" "Mana dziesma", Ivo Fomina "Vēlreiz" un citas, arī paša sacerētas oriģināldziesmas latviski.
Atšķirīgi, bet garšīgi
Pirmo reizi Masaki ieradās mūsu valstī studēt īsas Latvijas Lauksaimniecības universitātes apmaiņas programmas laikā, pēc tam nodzīvoja septiņus mēnešus Rīgā kā Latvijas Universitātes apmaiņas students, mācoties latviešu valodu, kultūru un vēsturi.
Šoreiz Masaki darbojās, palīdzot celt galdā latviešu un arī lietuviešu un igauņu gardumus. “Ēdiens atšķiras no japāņu virtuves, bet, manuprāt, ir ļoti garšīgs. Interesanti, ka japāņi kā pamatēdienu ēd rīsus, bet latvieši kartupeļus. Japānā ir tradīcija katru ēdienu likt atsevišķā trauciņā, arī uz atsevišķa šķīvīša, bet, man šķiet, latviešu virtuves kultūrā ir ļoti ērti, kad saliek visu uz viena šķīvja un ēd,” kulinārās atšķirības salīdzina Masaki.
Slavē latviešu rupjmaizi un alu
Pēc viņa novērotā, Latvijā ir daudz dažādu zupu, salātu, gaļas ēdienu. “Nav nekā tāda, kas man negaršotu. Vienmēr esmu gatavs nobaudīt kaut ko jaunu!” saka Masaki. Ja nu kaut ko īpaši izcelt, tad viņš ļoti labprāt baudot rupjmaizi, īpaši "Lāču" cepto, maizes zupu un latviešu alu.
“Manuprāt, latviešu alus ir visgaršīgākais pasaulē, noteikti daudz labāks par japāņu. Manā zemē alum nav tik daudzveidīgu šķirņu, kādas ir Latvijā. Neko no iepriekš minētā nevar nopirkt manā tēvzemē, tādēļ ar ļoti lielu nepacietību gaidu, kad beidzot varēšu atbraukt atkal uz Latviju! Ļoti ilgojos pēc latviešu ēdieniem,” atzīst japāņu puisis. Pirms dažiem gadiem kādā Japānas veikalā viņš gan ar pārsteigumu un lielu prieku uzgāja šprotes – ar uzrakstu "Rīgas Jūrmala".
Kā tikt pie latviešu krējuma
Kopā ar draudzeni Masaki cepis kartupeļu pankūkas, un izdevušās ļoti gardas. “Novēroju, ka Latvijā pārdod lielus kartupeļus, kurus latvieši pērk kilogramiem. Japāņu kartupeļi ir maziņi, un tos pārdod pa pieciem vienā maisiņā. Tas tādēļ, ka kartupeļu ēšanas kultūra Japānā nav tik plaši izplatīta kā Latvijā. Japānā atradu arī krējumu! Tas gan ir ļoti trekns un ciets, bet, pielejot klāt grieķu jogurtu, sanāk kas līdzīgs latviešu krējumam un ļoti labi iet kopā ar kartupeļu pankūkām vai pievienojot zupai,” savos atklājumos dalās Masaki.
Daudzus latviešu ēdienus gan būtu grūti Japānā pagatavot, jo vienkārši pietrūkst sastāvdaļu vai pieejamās ir diezgan atšķirīgas. “Pat gribēdams pats nevarētu izcept rupjmaizi. Arī baltmaize, kura nopērkama veikalos Japānā, garšo pavisam citādi.”
Suši nosaukumi raisa smaidu
Un kā ar japāņu virtuvi Latvijā? Masaki vērtē, ka šejienes suši ir ļoti garšīgi, tikai ir citādi nekā Japānā. Viņam ļoti garšojot "Tokyo City" suši, un Latvijā esot tādi, kādu Japānā nav, piemēram, siltie vai ar Filadelfijas siera pildījumu.
“Manuprāt, daudzi suši veidi ir pielāgoti eiropiešu garšas kārpiņām, kaut arī man šķiet, ka klasiskie suši tāpat garšotu. Daudziem ir arī smieklīgi nosaukumi. Esmu redzējis suši ar nosaukumu "sensei", kas japāņu valodā nozīmē skolotājs. Klasiski suši parasti ir zivs plus rīsi. Pats nekad neesmu gatavojis suši, esot Latvijā, jo tad cenšos maksimāli izbaudīt latviešu virtuvi,” stāsta Masaki.
Garneles veselībai
Vaicāts par japāņu tradicionālās virtuves ēdienu, kuru Masaki ieteiktu pagatavot latviešiem, puisis piemin "sekihan" – japāņu tradicionālie rīsi apvienojumā ar saldajām adzuki pupiņām. Japānā to ēd īpašu svinību laikā.
“Interesanti, ka tam ir bordo sarkana nokrāsa, līdz ar to, manuprāt, estētiski skaisti tas iederētos uz latviešu svētku galda 18. novembrī. Mums ir arī ēdiens "oseči", kuram ir ļoti sena vēsture, to parasti baudām Jaungadā. "Oseči" ir vesels komplekts, kas sastāv no dažādām jūras veltēm, pupiņām, gaļas, dārzeņiem, saldumiem un daudzām citām sastāvdaļām – katram no ēdieniem ir sava nozīme. Piemēram, ja ēdīsi garneles, būsi vesels un žirgts līdz vecumdienām, ja melnās pupiņas, visu gadu būsi vesels un produktīvs. Ēdienu ir daudz, un katram Japānā ir sava nozīme. Mēs arī dzeram sakē ar zelta gabaliņiem, kas nes laimi,” piebilst Masaki.
Jācer, ka šajā gadu mijā glāzīte sakē nesīs laimi – Masaki cenšas vismaz reizi gadā atbraukt uz mūsu valsti, bet pandēmijas dēļ jau divus gadus nav bijis. “Ļoti ceru, ka pavasarī sanāks atbraukt uz man tik tuvo Latviju!” nobeidzot sarunu, vēlmi izsaka Masaki.
Pamēģini: iesaka Masaki
Temaki suši – rokās satīts suši
Nepieciešamās sastāvdaļas (ir nopērkamas lielveikalos):
• Nori lapas
• Suši rīsi
• Sojas mērce
• Vasabi
Var izvēlēties savas mīļākās sastāvdaļas, viss nav jāpērk. Šie ir piemēri, ko japāņi parasti liek temaki suši.
• Svaigs lasis vai tuncis (var būt arī cita sava iecienītā zivs)
• Gurķis, paprika (var būt arī citi dārzeņi)
• Garneles
• Sarkanie ikri
• Salātlapa vai citi zaļumi
• Avokado
Lielo nori lapu sadala četrās daļās. Vienā ieliek karoti izvārītu rīsu, pa virsu liekot sastāvdaļas. Beigās nori lapu saloka tāpat kā attēlā. Var nedaudz iemērkt sojas mērcē vai mazliet uzlikt vasabi. いただきます – itadakimasu jeb labu apetīti!
Japāņi parasti temaki suši liek arī sastāvdaļas, kuras ir grūti atrodamas Latvijā, piemēram, astoņkājis, perillas lapas un dažādas zivis, kas Latvijā nav pieejamas.
