Orģiju teātris, urbānās fotoiekšas un mūžīgais Čaks: galvaspilsētas izstāžu ceļvedis

Urbāno tēmu, protams, varam saskatīt arī Pēterbaznīcā atklātajā ģeniālā Rīgas apdziedātāja, dzejnieka Aleksandra Čaka 120. jubilejai veltītajā izstādē “Mūžīgais Čaks”. Turpat netālu – Konventa sētā vēl viena izstāde veltīta nozīmīgai jubilejai: keramiķes Elfrīdas Aldonijas Poles-Āboliņas simts gadu jubilejai veltīta darbu skate, ko sarīkojis Rīgas Porcelāna muzejs. Pēc šo izstāžu apskates varat aiziet uz tikai kādu kvartālu tālāk esošo grāmatu namu “Valters un Rapa” iepazīties ne tikai ar jaunāko literatūru, bet arī aplūkot “Tukuma van Goga” sapņus un pašportretus.
 

* Rīgas grāmatu namā “Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24) skatāma Tukuma gleznotāja Alberta Franciska Pauliņa izstāde “Pašportreti un sapņi”. Izstādes rīkotājs Mārtiņš Eglītis par to saka: “Teju vai katram māksliniekam šad un tad ir jāuzglezno savs pašportets, gan viņa daiļrades cienītājiem par prieku, gan sev pašam par varēšanu. Arī mākslas vēsturei par godu! Sapņiem un vīzijām paliek akvareļi un grafikas - viegli kā spēlējoties, kā vingrinoties, bet rezultāts kā jau labam māksliniekam pienākas.

Alberts Francisks Pauliņš nenoliedzami ir brīnišķīgs ainavists un kluso dabu meistars. Tukumu gleznojis visu savu mūžu. Iegleznojies Tukumā līdz kaulam, līdz horizontam. No vienas Tukuma malas līdz otrai, pat gleznojot savas darbnīcas kaktus, tie tādi tukumiski sanākuši. Gleznotājs savos darbos ir asprātīgs un gaišredzīgs, mīlot savu dzīvi, savas īpašās krāsas un darbu”.

Savos darbos mākslinieks nereti tiecas pēc sakāpinātas un dramatiskas noskaņas. Saskatot viņa likteņa līdzības ar izcilā holandiešu postimpresionisma pārstāvja Vinsenta Villema van Goga dzīvesgājumu, tukumnieki savas pilsētas mākslinieku iesaukuši par „Tukuma van Gogu”.

Mākslinieks dzimis 1948. gadā Krāslavas apriņķa Asūnes ciemā, mācījies Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas koktēlniecības nodaļā. Pēc vidusskolas strādājis Tukuma kinodirekcijā par mākslinieku. 1982. gadā beidzis Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1978. gada; sarīkojis ap 40 personālizstādēm, arī ārpus Latvijas; ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1990. gada.

Izstāde skatāma grāmatu veikala darba laikā līdz nākamā gada 6. janvārim – darba dienās no pulksten 9.00 līdz 19.00 (sestdien, svētdien – slēgts). Sīkāk internetā: www.valtersunrapa.lv.

* Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Lielajā zālē  (Skārņu ielā 10, Vecrīgā) līdz 12. decembrim skatāma Austrijas avangarda klasiķa Hermaņa Niča personālizstāde “Orģiju un mistēriju teātris”. Tā ir pirmā mākslinieka izstāde Baltijā, tādējādi – unikāla iespēja iepazīt autoru, kurš ietekmējis ne tikai darbības glezniecības un performances jomas, bet arī laikmetīgā teātra mākslas attīstību.

Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Hermanis Ničs kopā ar domubiedriem veidoja vienu no radikālākajām 20. gadsimta mākslas kustībām, kas mākslas vēsturē pazīstama ar nosaukumu “Vīnes akcionisti”. Par savu mūža darbu viņš atzīst 20. gadsimta piecdesmito gadu beigās radīto Orģiju mistēriju teātri, kas ir intensīva mākslas pieredze, kurā savienojas glezniecība, teātris, mūzika un lirika ar liturģiski reliģioziem elementiem.

Hermaņa Niča (dz. 1938) radītā Orģiju mistēriju teātra pamatā ir ideja radīt kaut ko vairāk par teātra iestudējumu, un mākslinieks uzskata, ka tas ir iespējams tikai brīdī, kad vienlīdzīgi tiek iesaistīts un pārveidots gan skatītājs, gan aktieris. Savā ziņā tā ir mākslas terapija, pie kuras Vīnes akcionisti nonāca, pakāpeniski studējot Zigmunda Freida un Vilhelma Reiha darbus. Orģiju mistēriju teātrī nevar pasīvi vērot un palikt neitrāls, kā teicis Oto Mīls: “Mūsu darbība bija ne tikai mākslas forma, bet pāri visam eksistenciāla attieksme.”

Izstādes vieta – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, kas atrodas 1204. gadā celtajā bijušajā Svētā Jura baznīcā un ir senākā saglabājusies mūra celtne Rīgā, – nav izvēlēta nejauši. Kristīgo rituālu pārradīšana ir viena no būtiskākajām Hermaņa Niča mākslas sastāvdaļām. Līdz ar to pati telpa kļūst par svarīgu izstādes elementu, kurā savienojas galvenie autora daiļrades punkti. Ekspozīcijā apskatāmi zīmīgākie Hermaņa Niča mākslas rituāli: dokumentāli videomateriāli no Orģiju mistēriju teātra akcijām ar kulmināciju akcijā “Sešu dienu spēle”, darbības glezniecības (action painting) paraugi, lielformāta grafikas un dokumentālas fotogrāfijas.

Hermanis Ničs savos rituālos (akcijās) bieži kā izteiksmes līdzekļus izmanto pašsakropļotus ķermeņus, apgānīšanos, dzīvnieku iekšas, urīnu, fekālijas, asinis, tādā veidā izrādot zemapziņas reakciju pret pēckara Austrijas “attīrīšanos” no tās noziegumiem, dalības nacionālsociālismā un holokaustā. Austrijas pilsētiņā Mistelbahā ir izveidots Niča muzejs. Autora darbi ir iekļauti Ņujorkas Modernās mākslas muzeja, Londonas Teita galerijas krājumā, kā arī daudzās citās kolekcijās. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Rīgas Svētā Pētera baznīcā līdz nākamā gada 31. janvārim skatāma Latvijas Nacionālā arhīva un Pēterbaznīcas pārvaldes veidotā dokumentāro liecību izstāde “Mūžīgi Čaks” – veltījums Aleksandra Čaka 120. jubilejā. Izstādē tiek atklāts mūžīgais, pārlaicīgais dzejnieka daiļradē – tas, kas paliek nemainīgs un saprotams neatkarīgi no laikmeta un paaudzes, kurai pieder tās lasītājs, no dvēseles visnoslēpumainākajiem pārdzīvojumiem Aleksandra Čaka mīlas lirikā, Rīgas tēlojumiem, līdz nacionālā pašapziņas, tēvzemes mīlestībai, ziedošanās un varonības tēmai.

Latvijas Nacionālā arhīva dokumentārais mantojums dod iespēju izstādes apmeklētājiem arī vizuāli ieraudzīt Rīgu un tās ļaudis Aleksandra Čaka daiļrades tapšanas laikā, rosinot interesi par dzejnieka personību, daiļradi, personības un laikmeta attiecībām, kā arī popularizē Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un Rīgas tēlu, kam Aleksandra Čaka daiļradē ir īpaša nozīme. Izstādē eksponēti daudzveidīgi gan formas, gan satura ziņā dokumenti, kas skatītājiem tiek piedāvāti, izmantojot īpašus scenogrāfiskus un audiovizuālus risinājumus.

Izstāde iepazīstina ar Latvijas Nacionālā arhīva uzkrāto daudzveidīgo dokumentu klāstu par dzejnieka personību, laiku, kurā viņa daiļrade tapusi, darbu ekranizāciju (animāciju) un iestudējumiem. To bagātina  materiāli no Eduarda Smiļģa Teātra muzeja, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas, Liepājas teātra un Dailes teātra arhīviem. Sīkāk internetā: peterbaznica.riga.lv. 

* Mākslinieces un scenogrāfes Katrīnas Neiburgas kūrētajā mākslas notikumu telpā „Brīvība” (Brīvības ielā 40) vēl tikai šonedēļ – līdz 5. decembrim skatāma Pētera Vīksnas fotoizstāde “The Skin” (tulkojumā no angļu valodas – „Āda”), kurā redzami darbi no urbānu ainavu sērijas, ko veido vairāki tūkstoši attēlu, kas vairāku gadu gaitā uzņemti 19 valstīs.

“Spīdoši tīras, putekļainas un aizkustinoši pleķainas: ielas, ietves un fasādes gluži kā āda reizē sargā un uzrāda visu, kas notiek pilsētas iekšās. Pētera Vīksnas prasme atrast rakursu, precīzu kā skalpelis, to izgaismo šķērsgriezumā – katrā ainavā un fotogrāfijā atklājot vairākus redzējuma slāņus,” par sēriju raksta dzejnieks Henriks Eliass Zēgners.

Izstādes darba laiks: no pulksten 15.00 līdz 20.00 no trešdienas līdz sestdienai. Sīkāk internetā: www.facebook.com/katrina.neiburga.

* Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos līdz 19. decembrim skatāma mākslinieces Elfrīdas Aldonijas Poles-Āboliņas simts gadu jubilejai veltīta darbu skate. Elfrīda Aldonija Pole-Āboliņa (1921-2010) ir māksliniece, akadēmiski skolota kā gleznotāja, taču dzīvesgājums ievirzījies keramikas un mazo formu tēlniecības gultnē, kurā atstāts daudzskaitlīgs un skaists mantojums. Viņas plastiķes talants ir novērtēts ekspertu aprindās, taču mazāk zināms plašai publikai mūsdienās. Izstāde ir miniatūra dāvana autorei viņas 100 gadu jubilejā un skatītājiem kā iespēja atgādināt sev vai iepazīt no jauna lielisku mākslinieci.

Izstāde Rīgas Porcelāna muzeja ēkas skatlogos Konventa sētā, ir komplektēta no Poles-Āboliņas dzimtas un mantinieku īpašumā esošiem porcelāna un māla priekšmetiem. Tie ļauj detalizētāk ielūkoties mākslinieces daiļradē, tās dažādajās šķautnēs. Viņas mākslā būtisku lomu spēlēja bērna, mātes un bērna, sievietes tēls. Līdzās cilvēku tēliem veidota arī animālija: pīles, zaķi, bruņurupuči, zivis un citi.

“Porcelāna epizode” Elfrīdas Aldonijas Poles-Āboliņas mākslā nav ierobežota vien ar sīkplastiku - negaidīts atklājums ir viņas radītie funkcionālie priekšmeti: kannas, cukurtrauki, kā arī zemglazūras un virsglazūras tehnikā apgleznoti šķīvji, krūkas un vāzes.
 
Efrīdas Aldonijas Poles-Āboliņas daiļrades populārākā daļa ir tapusi mālā. Izstādē apskatāmi dekoratīvi mākslas darbi un suvenīri, kas savulaik bija iegādājami Mākslas salonu veikalos - brīvi veidoti ciļņi, uz keramikas flīzēm radītas kompozīcijas, ar iegrebumiem rotātas plāksnes un plaketes, piemiņas medaļas un medaljoni, kā arī telpiski un funkcionāli priekšmeti: piespraudes, svečturi un tamlīdzīgi. Par viņas meistarstiķi uzskatāms sievietes tēls. Grebts, veidots, lipināts, locīts, spiests - tehnika var būt jebkura, taču vijīgums, atturīgā elegance, jutekliskums un viegli erotiskais šarms, ko iemieso mākslinieces radītie sieviešu tēli, solo vai grupu kompozīcijās, ir ne ar ko nesajaucami un raksturīgi tieši viņai.

Atsevišķa, būtiska daiļrades līnija ir citvalstu un cittautu tēli, kas sasaucas ar padomju periodā proponēto “internacionālismu” - dažādu tautu satuvināšanos, nojaucot nacionālās barjeras. Elfrīdas Aldonijas Poles-Āboliņas daiļradē sastopamas āfrikāņu figūras, romu tautības ļaudis, spāņu dejas, turku bērneļu atveidi, literāri tēli. Eksotiskie tipāži izaicināja mākslinieci un ļāva viņai atrast un iemiesot to raksturus materiālā.

Sīkāk internetā: porcelanamuzejs.riga.lv.