"Ja jūs pārtrauksiet sarunu, notiks kaut kas slikts." Krāpnieki ar draudiem pārbiedē kundzi
Pēdējā laikā palielinājies dažādu krāpšanas gadījumu skaits. Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka nereti krāpnieki izmanto iedzīvotāju lētticību un nezināšanu. Saziņā tiek izmantoti arī draudi, piemēram, cenšoties izkrāpt no iedzīvotājiem viņu bankas kontu pieejas datus, krāpnieki mēdz biedēt, ka telefonsarunas pārtraukšanas gadījumā ar sazvanīto cilvēku un viņa naudu notiks kaut kas slikts.
"Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa, analizējot reģistrētos kriminālprocesus, ir secinājusi, ka Latvijā ir palielinājies krāpšanu skaits. Pieauguma cēloņi galvenokārt varētu būt saistīti ar valstī un visā pasaulē noteiktajiem Covid-19 ierobežojumiem. Iedzīvotāji vairāk laika pavada mājās un tieši interneta vidē, kurā krāpnieki meklē dažādas iespējas, lai izkrāptu naudu no iedzīvotājiem," viņa teica.
Problēma ir aktuāla jau ilgāku laiku, bet īpaši būtiska kļuvusi kopš pandēmijas sākuma. "Pēdējā gada laikā krāpnieku aktivitāte ir ļoti liela."
Milzīgu naudas daudzumu iegulda apšaubāmos darījumos
Krāpšanas shēmas ir labi iestrādātas. Visvairāk naudas iedzīvotāji parasti zaudē, ieguldot to apšaubāmās finanšu platformās. Visbiežāk iedzīvotāji saņem zvanus no nezināmām personām, kuras pārsvarā runā krievu valodā un apgalvo, ka ir dažādu uzņēmumu finanšu brokeri vai citi finanšu speciālisti.
Viņi piedāvā palīdzību naudas investēšanas procesā. Ja persona atsakās iesaistīties komunikācijā, krāpnieki var kļūt uzstājīgi un pat rupji. Mēģinot sākt sarunāties latviski, viltus brokeri parasti atzīst, ka nerunā valsts valodā. Taču vienlaikus nevar izslēgt iespēju, ka krāpnieki var runāt citās valodās.
Krāpnieku upuri: cilvēki virs 50 gadiem
Aprēķināts, ka kopējais iedzīvotājiem nodarītais zaudējums vairāku gadu garumā, kopš eksistē šis fenomens, varētu būt 8,6 miljoni eiro.
"Nevarētu teikt, ka viņi zvana tikai vecākiem cilvēkiem. Man arī ir zvanīts vairākas reizes. Bet cietušie lielākoties ir cilvēki vidējos gados un vecāki: aptuveni no 50 gadu vecuma," Gžibovska teica.
Pierunā paņemt ātros kredītus
Būtiski zināt, ka krāpnieku izveidotās platformas ir tādas, lai cietušajiem rastos ilūzijas, ka viņi tiešām pelna naudu un viss notiek tieši tā, kā viltus brokeri solījuši.
Tāpat cietušie tiek pierunāti aizņemties maksimāli lielu summu ātro kredītu kompānijās, aizbildinoties, ka tas nepieciešams, lai uzlabotu cietušo kredītreitingu un viņi varētu nopelnīt maksimāli iespējamo summu. Protams, pēc kredīta saņemšanas izsniegtā summa tiek novirzīta uz krāpnieku izvēlētajiem kontiem.
Piezvana un melo, ka banku kontos notiek nelikumīgas darbības
Otrs fenomens ir krāpšanas, kad ļaundari zvana iedzīvotājiem un uzdodas par banku darbiniekiem vai citiem finanšu speciālistiem, mēģinot izvilināt personīgos datus un banku kontu piekļuves datus. Arī par šo krāpšanu upuriem visbiežāk kļūst vecāki ļaudis.
Krāpnieki piezvana iedzīvotājiem un apgalvo, ka viņu banku kontos tiek veiktas nelikumīgas darbības. Lai tās it kā apturētu, viņi prasa nosaukt piekļuves datus saviem banku kontiem, piemēram, PIN kodus.
Tāpat krāpnieki var lūgt instalēt datoros dažādas programmatūras, piemēram, "TeamViewer", “AnyDesk” un “QuickSupport”. Ar to palīdzību krāpnieki attālināti pieslēdzas cietušo personu datoriem un veic darbības viņu banku kontos.
Uzrunā pārdevējus sludinājumu portālos
Savukārt trešais krāpniecības fenomens notiek, nelikumīgi izmantojot "DPD Latvija" un "Omniva Latvija" logo. Krāpnieki uzrunā iedzīvotājus, kuri dažādās interneta tirdzniecības platformās ir izvietojuši preces pārdošanai. Piemēram, tas var notikt sludinājumu portālā ss.com vai reklama.lv. Krāpnieki mēdz uzrunāt pārdevējus "WhatsApp" vai citās aplikācijās, izsakot vēlmi iegādāties viņu preci, izmantojot kurjera pakalpojumus.
Sarakstes laikā iedzīvotājiem tiek nosūtīta viltus interneta vietnes saite, kas vizuāli atgādina "DPD Latvija" vai "Omniva Latvija" mājaslapu. Viltus mājaslapā iedzīvotājiem tiek prasīts ievadīt norēķinu kartes datus, lai it kā saņemtu apmaksu par preci attālināti.
Protams, kad iedzīvotāji ievada savus datus viltus vietnē, viņi nodod kartes datus krāpnieku rokās un viņi pēc tam var iztukšot banku kontus.
Ir bijuši arī gadījumi, kad krāpnieki uzdodas par policijas darbiniekiem, "Latvijas pasta" pārstāvjiem, piemēram, aicinot apmaksāt muitas nodokli par paciņu sūtīšanu.
Lētticība un nezināšana
Valsts policija ļoti bieži brīdina par dažādām krāpšanas shēmām, bet iedzīvotāji joprojām mēdz iekrist krāpnieku lamatās. Iespējams, tas notiek cilvēku lētticības un neinformētības dēļ.
Pārsvarā par krāpnieku upuriem kļūst krievvalodīgi cilvēki. Iespējams, šie ļaudis neseko līdzi Latvijas masu medijiem un publicētajiem brīdinājumiem. Tāpat krāpnieku lamatās visbiežāk iekrīt vecāki ļaudis.
Nevienam neatklāt savus bankas piekļuves datus
Runājot par to, kam iedzīvotājiem jāpievērš uzmanība, saskaroties ar aizdomīgām situācijām, policijas pārstāve norādīja, ka telefonkrāpnieki parasti sarunājas krievu valodā, bet Latvijas banku darbinieki sarunu sāk latviešu valodā un tikai tad, ja cilvēks nerunā latviski, viņi var pāriet uz citu valodu.
Vēl jāatceras, ka neviena institūcija (ne bankas, ne Valsts policija, ne "Latvijas pasta" pārstāvji) neprasīs atklāt piekļuves datus saviem banku kontiem. Iedzīvotājiem būtu jāatceras, ka nevienam citam cilvēkam viņi nedrīkst nodot savus bankas piekļuves datus.
Draud, ka notiks kaut kas slikts
Krāpnieki mēdz steidzināt sazvanītos upurus un izdarīt psiholoģisku spiedienu, lai viņi pieņemtu nepārdomātus lēmumus. Viņi var teikt: "Ja jūs pārtrauksiet sarunu, notiks kaut kas slikts."
Piemēram, tie krāpnieki, kuri piezvana un uzdodas par banku darbiniekiem, apgalvo: viņi redz, ka no iedzīvotāja bankas konta tikko kāds noņēmis 500 eiro. Krāpnieki jautā upurim, vai tiešām viņš piekrīt, ka kāds noņem no viņu konta 500 eiro. Cilvēks satraucas un atbild, ka nevienam nav pārskaitījis tādu naudu.
Tad krāpnieks uzsver un uzstāj, ka steidzami jāizdara darbības, lai šis pārskaitījums nenotiktu. Psiholoģiskā spiediena rezultātā un bailēs par savām finansēm, iedzīvotāji mēdz neapdomīgi atklāt krāpniekiem savus bankas datus un krāpnieki tādā veidā var veikt nelikumīgas darbības viņu bankas kontos.
Krāpnieki katru dienu iet uz "darbu"
"Būtībā var teikt, ka šie krāpnieki katru dienu iet uz darbu. Zvanu centri viņiem ir kā darba vieta. Valsts policijai ir informācija par vairākiem lieliem zvanu centriem Austrumeiropas valstīs. Katrā no šiem centriem var strādāt vairāki simti cilvēku, kas iet uz turieni kā uz darbu."
Nevar runāt par šādiem zvanu centriem Latvijā. Taču policijai zināms, ka lielākoties krāpnieki nāk no Austrumeiropas valstīm. "Gadījumi, kad Latvijas valstspiederīgie veic šādas krāpšanas, ir ārkārtīgi reti. Latvijas valstspiederīgos policija veiksmīgi identificē.
Mūsējie kļūst par "naudas mūļiem"
Mums gan ir nedaudz lielāka problēma ar tā saucamajiem "naudas mūļiem" jeb "netīrās" naudas kurjeriem. Policijai ir zināmi gadījumi, kad Latvijas valstspiederīgie ir piesaistīti nelegāli iegūtās naudas legalizācijas procesā.
Šiem cilvēkiem apsola kaut kādu naudas summu par to, ka uz viņu kontiem tiek pārskaitīta noziedzīgi iegūta nauda, un viņi piekrīt, kaut arī tas ir smags noziegums. Ikvienam, kurš piekrīt iesaistīties šādās darbībās, ir jāapzinās, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju organizētā grupā ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 12 gadiem."
Likumsargi šos gadījumus identificē un ir īstenotas arī veiksmīgas aizturēšanas operācijas.
Atgādināt vēlreiz un vēlreiz
Noslēgumā policijas pārstāve aicināja iedzīvotājus vairāk runāt par finanšu un drošības jautājumiem ar saviem radiem, draugiem, paziņām, kas ir lielākā vecumā. Vēlreiz un vēlreiz jāatgādina, ka nekādos apstākļos nedrīkst svešiniekiem izpaust banku kontu piekļuves datus un ka banku darbinieki un oficiālās iestādes nekad neprasīs tos atklāt.
Tāpat jāatgādina, ka nekādā gadījumā nedrīkst lejuplādēt savos datoros svešinieku atsūtītas programmatūras. Jāatceras, ka ar to palīdzību krāpnieki var pieslēgties iedzīvotāju banku kontiem un veikt nelikumīgas darbības tajos.
Pirms investīciju veikšanas būtu noderīgi ieskatīties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājas lapā un pārliecināties, vai svešinieku minētais uzņēmums ir saņēmis oficiālu licenci.
Gados vecākiem ļaudīm būtu jāsaprot, ka komunikācijā ar svešiniekiem par naudas lietām jābūt ļoti uzmanīgiem, Gžibovska rezumēja un piebilda, ka vislabāk ir šādas sarunas pārtraukt un neturpināt komunicēt.
