Atlaistās Rakstniecības muzeja direktores Knokas skarbie pārmetumi Kultūras ministrijai

Knoka šonedēļ izsludināto konkursu salīdzina ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadījumu, kurā arī muzeja direktore bija vērsusies tiesā, lai viņu atjaunotu darbā. "KM izsludināja konkursu uz šo amata vietu, jaunais direktors stājās amatā, bet, tā kā tiesa lēma iepriekšējai vadītājai par labu, jaunieceltais direktors, tiešām izcils muzeju nozares speciālists, tagad nozarē vairs nestrādā," stāstīja Knoka, norādot, ka viņas prasība tiesā arī pārsūdzības versijā būs atjaunošana RMM direktora amatā.

Kā atzīmēja Knoka, KM lēmums par viņas atlaišanu muzeja ekspozīcijas veidošanas projektam ir nācis par ļaunu. "Aktivitātes, kas manā vadībā būtu īstenotas pēc "Valsts nekustamo īpašumu" plāna - martā, aprīlī - nav notikušas joprojām. Izskatās, ka nav notikušas arī nekādas projekta publicitātes aktivitātes," viņa norādīja, piemetinot, ka nav izsludināts arī ekspozīcijas iepirkums.

Knokas prasība pret KM pirmajā instancē 5.jūnijā tika izskatīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, bet 19.jūnijā tiesa nolasīja spriedumu par prasības noraidīšanu. Knoka uzsvērusi, ka iesniegs pārsūdzību otrajā instancē.

Kā ziņots, KM 1.jūlijā izsludinājusi konkursu uz RMM direktora amata vietu. Vieta atbrīvojusies, jo neapmierinoša darba dēļ no amata tika atbrīvota Knoka. Izvērtējot dienesta pārbaudes ziņojumu un Muzeju padomes atzinumu, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) 3.martā parakstīja rīkojumu par Knokas atbrīvošanu no muzeja direktores amata, par pēdējo darba dienu nosakot 12.martu. Knoka uzskatīja, ka pret viņu izteiktie pārmetumi ir nepamatoti, un iesniedza prasību tiesā.

KM iepriekš norādīja, ka šī gada janvārī ierosinātajā dienesta pārbaudē Knokas darbā tikuši konstatēti vairāki administratīvi un saimnieciski pārkāpumi.

LETA/Foto: Lita Krone/LETA