Ietaupīja 6 eiro, bet pazaudēja visu dzīvokli

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vadītāja Agrita Vītola intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, kašā gada deviņos mēnešos no visiem Latvijā reģistrētajiem 5537 ugunsgrēkiem 26% jeb 1441 ugunsgrēks notika mājokļos: 924 daudzdzīvokļu ēkās vai dzīvokļos, 374 individuālajās mājās, 114 dārza mājās, 12 vasarnīcās 13 cita veida būvēs.

Dati par ugunsgrēkiem, kur bija iespējams iegūt ziņas par detektoriem, liecina, ka 50% gadījumu jeb 715 mājokļos, kur bija izcēlies ugunsgrēks, dūmu detektori nebija uzstādīti, tai skaitā 482 dzīvokļos, 184 individuālajās mājās, 36 dārza mājās, 7 vasarnīcās un 5 cita veida būvēs.

Savukārt 430 ugunsgrēki tika pamanīti, pateicoties dūmu detektoriem, un mājokļa iemītniekiem bija iespēja novērst aizdegšanos tās sākuma stadijā vai atstāt piedūmotās telpas un izsaukt ugunsdzēsējus-glābējus. 

Cīnoties par iztiku, pat neaizdomājas par detektoriem

Runājot par to lielo daļu mājokļu, kuros nav bijuši dūmu detektori, Vītola pieļāva, ka tas saistīts ar kopējo ekonomisko situāciju vai sociālo situāciju, kādā cilvēki dzīvo. "Iespējams, ka viņam ir kādas citas papildu problēmas. Ugunsdrošības prasības un mājokļa drošība atvirzās tālāk, ja cilvēks cīnās ar citu pamatvajadzību nodrošināšanu.

Situācijas ir dažādas, ne vienmēr vainīga neapzināta rīcība. Jāsaprot, ka varbūt cilvēki ir tādā situācijā, ka kaut kas cits viņiem ir daudz svarīgāks. Bet prasības ir prasības, un vajadzība parūpēties par savu drošību tomēr ir visiem."

Arī puse ugunsgrēku ar bojāgājušiem bijuši bez dūmu detektoriem

Runājot par ugunsgrēkiem, kuros ir bojāgājušie, Vītola pavēstīja, ka 9 mēnešu laikā dzīvojamo māju uguns nelaimēs gājuši bojā 65 cilvēki. No tiem 31 cilvēks gājis bojā daudzdzīvokļu mājās, bet 28 - privātmājās. 6 gadījumi bijuši dārza mājās.

Turklāt traģiskajos ugunsgrēkos daudzdzīvokļu namos 19 notikumos, kur ugunsgrēkos gāja bojā cilvēki, nebija uzstādīti dūmu detektori. Savukārt 11 dzīvokļos tie bija. Par vienu gadījumu nav informācijas.

Privātmāju ugunsgrēkos, kur gāja bojā cilvēki, situācija bija līdzīga: 19 gadījumos nebija detektoru, bet 1 mājā bija detektors. 8 gadījumos nebija iespējams iegūt informāciju par detektoru esamību, jo bijusi spēcīga degšana, konstrukciju bojājumi vai no mājokļa pāri palikušas tikai krāsmatas.

Kopumā no 65 ugunsgrēkiem, kuros 9 mēnešos gāja bojā cilvēki, 38 gadījumos nebija uzstādīti dūmu detektori.

Vai tiešām nezināja?

VUGD pārstāve atgādināja, ka obligātā prasība par dūmu detektoriem mājokļos ir spēkā jau otro gadu. Turklāt jau kādu laiku pirms šīs prasības spēkā stāšanās ugunsdzēsēji intensīvi informēja par nepieciešamību uzstādīt dūmu detektorus. "Neskatoties, ka tā vēl nebija obligāta prasība, mēs jau mudinājām."

"Visticamāk, drošība mājoklī daļai cilvēku varētu nebūt prioritāte. Protams, neizslēdzam gadījumus, kad cilvēki tiešām dzīvo citā informatīvajā telpā, piekopj cita veida dzīvesveidu."

Zina par smēķēšanu, bet turpina to darīt

Tāpat noteikti ir daļa cilvēku, kas zina, ka detektors vajadzīgs, bet izvēlas to neuzstādīt. Vītola to salīdzināja ar smēķēšanu: "Visi (arī tie cilvēki, kas smēķē) zina, ka smēķēšana ir kaitīga, bet vienalga dara pretēju darbību.

To, ka vajag detektoru, iespējams, zina daudzi, bet, vai tas noved pie rīcības? Tas ir cits jautājums."

Nav tik slikti

Vienlaikus šī gada sākumā veikta liela un reprezentatīva aptauja, kurā 87% aptaujāto apgalvoja, ka viņu mājoklī ir dūmu detektors. Līdzīgi rezultāti bija arī Iekšlietu ministrijas veiktajā pētījumā, kur 81% respondentu vēstīja, ka ir uzstādījuši dūmu detektorus.

"Nav pavisam tik slikti, ka mājokļos Latvijā cilvēki neuzstāda dūmu detektorus." Spriežot pēc aptaujas datiem, var teikt, ka situācija ar dūmu detektoriem nav bezcerīga.

Nesadeg liesmās, bet iet bojā no dūmiem 

Vītola aicināja iedzīvotājus apzināties: pat, ja viņu mājoklī ir uzstādīts dūmu detektors, tas nenozīmē, ka tur nekad neizcelsies ugunsgrēks.

"Bet kur ir lielākā problēma? Tā ir tāda, ka mums, dzīvojot savos mājokļos, liekas, ka viss ir absolūti droši un kārtībā. Īpaši nakts laikā, kad mēs guļam, ir ļoti grūti pamanīt sadūmojumu, piedūmojumu. Dažkārt nevajag īpaši lielas liesmas un ugunsgrēku, lai cilvēki ietu bojā.

Visbiežāk cilvēki iet bojā nevis liesmās, bet saelpojoties degšanas produktus. Pat, ja mājoklī nebūs liels ugunsgrēks, sadūmojumu jāpamana vai jākonstatē ar detektora palīdzību pēc iespējas agrāk, lai no mājokļa var evakuēties un pasargāt savu veselību un dzīvību.

Ar skaļu skaņu brīdina par iespējamām briesmām

Dūmu detektors ir ierīce, kas darbojas ar baterijām atsevišķi no visa cita, ko var mājoklī uzstādīt, un kas savlaicīgi pamanīs sadūmojumu, ar skaļu skaņu pavēstot, ka ir apdraudējums un ka mums ir jārīkojas.

Īpaši svarīgi tas ir naktīs, kad mēs guļam. Dzirde būs pirmā maņa, kas pamodīsies. Mēs ne sajutīsim, ne saredzēsim, ne saodīsim dūmus, bet vismaz skaņu no dūmu detektora mēs dzirdēsim, un tad jau varēsim izglābties un izsaukt ugunsdzēsējus-glābējus."

Regulāri notīrīt (līdzīgi kā griestu lampu)

Turklāt jāņem vērā, ka detektors darbojas ar baterijām, kam ir noteikts derīguma termiņš. "Šī ierīce patērē enerģiju, un baterija var beigties." Tāpēc jāatceras, ka ierīce ir regulāri jāpārbauda, atbilstoši lietošanas instrukcijā norādītajam laikam, piemēram, reizi mēnesī vai gadā.

Ugunsdzēsēji-glābēji par detektoru maiņu iesaka atcerēties brīžos, kad pulksteņa rādītājus griež stundu uz priekšu vai atpakaļ. Arī putekļi no detektora ik pa laikam jānoslauka.

Nedusmoties uz detektoru!

Par detektora baterijas termiņa beigām liecina īsi skaņas signāli. "Parasti cilvēkus tas kaitina vai saērcina: "Ko tā ierīce pīkst!" Bet ierīce darbojas lieliski, un viss ir kārtībā.

Vienkārši tai ir jāieliek jauna baterija, lai mēs būtu droši, ka mūsu ierīce ir darbspējīga un gadījumā, ja ir sadūmojums, tā nostrādās. Ja ierīce ir bez baterijas vai citu iemeslu dēļ nedarbojas, tā nevar savu funkciju veikt."

Neļauj mierīgi izcept kotletes 

Dažkārt cilvēkiem šķiet, ka dūmu detektori nostrādā nepamatoti, piemēram, virtuvē cepot steiku, kotletes vai piededzinot pankūkas. "Tas uzreiz nav ugunsgrēks, bet sadūmojums dažkārt rodas, tāpēc ierīce nostrādā.

Nevajag dusmoties uz ierīci, ka tā ir veikusi savu funkciju! Kā būtu tad, ja tas patiešām būtu ugunsgrēks un tai būtu jāvēstī par sadūmojumu?"

Dūmu detektorus nevajag uzstādīt virtuvēs un vannas istabās. Vislabāk detektorus uzstādīt guļamistabās. Katrā dzīvoklī jābūt vismaz vienam detektoram,  bet privātmājās vai dzīvokļos ar vairākiem stāviem detektoram jābūt katrā stāvā. Ja gribam sevi maksimāli nodrošināt, detektoru var uzstādīt katrā telpā, izņemot virtuvi un vannas istabu.

Pirmajā vietā sava veselība un drošība

Privātmājās jābūt arī ugunsdzēsības aparātiem.  Dienestā ir zināmi gadījumi, kad ar aparātu palīdzību cilvēkiem ir izdevies savlaicīgi likvidēt ugunsgrēku degšanas sākuma stadijā. Bet tāpat ir gadījumi, kad iedzīvotāji ir cietuši, mēģinot uguns nelaimi dzēst paši saviem spēkiem.

"Arī tad, ja cilvēkam ugunsdzēsības aparāts ir mājoklī, viņam nevajag riskēt ar savu veselību un dzīvību. Primāri iedzīvotājiem ir jāevakuējas no bīstamās vides un jāizsauc ugunsdzēsējus-glābējus, zvanot uz tālruņa numuru 112," Vītola teica.

Īpašs pārklājs

Vēl viens palīgs, īpaši cilvēkiem, kuri mēdz piededzināt maltītes, ir ugunsdzēsības pārklājs. Tas gatavots no stikla šķiedras. To var uzklāt virsū pannai vai kaltam, kas sācis dūmot vai aizdedzies. Arī degošam Adventes vainagam var uzlikt šo pārklāju.

Pārklājs nodrošina, ka degošai vietai nepiekļūst skābeklis un līdz ar to degšana mitējas.

Neriskēt ar sintētisku segu

Kādreiz ugunsdzēsēji ieteica aizdegšanās gadījumos izmantot dabīga materiāla segas  vai audumus, ko var uzsegt virsū. "Ugunij parasti vajag gaisu, materiālu un temperatūru. Uzsedzot segu, mēs nodrošinām to, ka nepiekļūst gaiss, līdz ar to degšana noslāpst."

Bet mūsdienās pat tās segas, kas izskatās no dabīga materiāla, var būt izgatavotas no mākslīgiem materiāliem. Līdz ar to labāk segt virsū ugunsdzēsības pārklāju, nevis riskēt ar sintētisku segu.  "Mums šobrīd mājokļos ir ļoti daudz materiālu, kas ir viegli uzliesmojoši, degtspējīgi."

Nāve oglītes dēļ

Sintētisko materiālu mājokļos ir tik daudz, ka ugunsgrēku var izraisīt pat neliela oglīte no cigaretes, kas pīpēta dīvānā. Ja dīvāns sāk gruzdēt, nevajag lielu uguni, bet pietiek ar kodīgiem dūmiem, lai dīvānā gulošais cilvēks nomirtu.

"Ieelpot dūmus ir pats, pats kaitīgākais, kas ugunsgrēkā var būt. Tur nevajadzēs lielas liesmas. Tur nebūs lielas platības, piemēram, puse kvadrātmetra, bet cilvēks būs cietis vai pat gājis bojā."

Diemžēl trešdaļa no ugunsgrēkos bojāgājušajiem joprojām ir saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar uguni, tostarp neuzmanīgu smēķēšanu.